24.maijs

Ivara Šteinberga tiešsaises lekcija "Latviešu atdzejas tendences. Kopainas skices"

24. maijā plkst. 15.00 LKA Facebook lapā zinātnes mēneša un lekciju cikla "Zinātne tiešsaistē" ietvaros notika LKA doktoranta Ivara Šteinberga lekcija "Latviešu atdzejas tendences. Kopainas skices ". Lekcijā piedalījās arī studenti Eriks Dekoneks un Rihards Ošenieks.

Lekcijā tika iepazīstināts ar Latvijas Kultūras akadēmijas pētniecības projektu, kura ietvaros ir iepazīti un analizēti procesi, kas saistās ar latviešu valodā tulkotajām dzejas grāmatām. Tika stāstīts par pētījuma gaitu, teorētisko bāzi, veiktajām pētnieciskajām aktivitātēm, izaicinājumiem, risinājumiem un nākotnes perspektīvām.

Šobrīd pētījuma galvenais rezultāts ir apkopoti metadati par atdzejas izdevumiem, un šo datu pārdomāšana ļauj izdarīt secinājumus par tendencēm literārās kultūras apmaiņas gaitā un cittautu literāro vēsmu cirkulāciju Latvijā. Pētījums tiecas ne tikai uzburt daļēju kopainu atdzejas sfērā vairāku gadu desmitu griezumā, bet arī mudināt pievērsties tam, kā līdz šim visvairāk trūcis. Līdz ar to, vētīdami pagātni, projekta dalībnieki ar cerību raugās arī nākotnē.

18.maijs

Raimonda Brieža un Līgas Ulbertes saruna par LKA leģendu, goda profesoru un studentu iemīļotu pasniedzēju Gunāru Bīberu

Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes pieņemšanas dienā, 18. maijā plkst. 15.00, LKA Facebook lapas tiešraidē no Kultūras teorijas un vēstures katedras norisināsies Raimonda Brieža un Līgas Ulbertes saruna par LKA leģendu, goda profesoru un studentu iemīļotu pasniedzēju Gunāru Bīberu.

Gunārs Bībers ir viens no pasniedzējiem, bez kura Latvijas Kultūras akadēmija nebūtu tāda, kāda tā ir. Šībrīža studenti pat nenojauš, ka viņš joprojām ir klātesošs Akadēmijas telpās. Joprojām kā paraugs, atmiņas vai kritērijs labi nolasītai lekcijai, saudzīgai attieksmei pret līdzcilvēkiem un mierīgai domai, kas tiecas tapt noformulēta.

Saruna notiek LKA zinātnes mēneša ietvaros ciklā “Zinātne tiešsaistē”, prezentējot LKA pētniecības projektu rezultātus.

16.maijs

Gunas Zučikas tiešsaistes lekcija "Mūzikas industrijas attīstības iespējas: audiovizuālo darbu radīšana, administrēšana un monetizācija”

16. maijā plkst. 15.00 LKA Facebook lapā zinātnes mēneša un lekciju cikla "Zinātne tiešsaistē" ietvaros notiks LKA doktorantes Gunas Zučikas lekcija "Mūzikas industrijas attīstības iespējas: audiovizuālo darbu radīšana, administrēšana un monetizācija".

Mūzikas industrijas vērtību ķēdē nozīmīgu lomu spēlē tehnoloģijas un to attīstība, kas laika gaitā ir gan veicinājusi, gan traucējusi tās darbību. Mūzikas ierakstu pārdošana digitālajā vidē jau ir nostabilizējusies un tai ir izstrādāti un ieviesti licenču, administrēšanas un monetizēšanas mehānismi.

Līdz ar Covid-19 pandēmiju un publisko pasākumu pilnīgu vai daļēju aizliegumu globāli pelnošākais mūzikas industrijas sektors – koncertdarbība, piedzīvoja bezprecedenta situāciju, kad tās darbība tika praktiski pārtraukta. Tā rezultātā ievērojamam daudzumam spēlētāju kopējās mūzikas industrijas vērtību ķēdē kritiski samazinājās ienākumi. Industrija, reaģējot uz esošo situāciju, pievērsās aktīvākai koncertu un pasākumu organizēšanai digitālajā vidē. Tas izgaismoja komplicēto autortiesību un blakustiesību licencēšanu, administrēšanu un monetizāciju mediju un digitālajā vidē, kā arī iesaistīto pušu zināšanu trūkumu to piemērošanā.

Kopējā mūzikas industrijas infrastruktūra sastāv no četriem galvenajiem sektoriem - mākslinieku menedžmenta, ierakstu industrijas, mūzikas izdevniecībām un koncertindustrijas. Katram no šiem sektoriem ir noteikta loma kopējā mūzikas mākslinieka karjeras attīstībā un nodrošināšanā, kā arī katra no tām pārvalda, administrē un monetizē dažādas autoru un izpildītāju tiesības.

Lekcijas prezentācija (925,5 KB)

9.maijs

Augustes Petres tiešsaistes lekcija "90 par deviņdesmitajiem"

9. maijā plkst. 15.00 LKA Facebook lapā zinātnes mēneša un lekciju cikla "Zinātne tiešsaistē" ietvaros notiks LKA doktorantes Augustes Petres lekcija "90 par deviņdesmitajiem".

"90 par deviņdesmitajiem” ir ilgtermiņa pētniecības projekts par 1990. gados dzimušo Baltijas mākslinieku identitātes veidošanās procesu un tā nozīmi viņu radošajā darbībā. Projekta iniciatores un vadītājas ir kuratore, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūras studente Auguste Petre un mākslas projektu vadītāja, antropoloģijas maģistrantūras (Latvijas Universitāte) studente Lāsma Goba.

Pašlaik noris projekta pirmā fāze, kas saistāma ar Latvijas mākslas un kultūras vēstures analīzi, laikmetīgās vizuālās vides dokumentāciju, jauno mākslinieku u.c. nozares profesionāļu intervēšanu. Otrajā un trešajā pētījuma fāzē tiks pētītas Lietuva un Igaunija. Kā projekta noslēdzošā fāze paredzēta Baltijas jauno mākslinieku grupas izstāde, kurā no vairākiem aspektiem atspoguļota identitātes izpratnes tēma (provizoriska izstādes norise – 2024. gads).

Pašlaik aktuālā projekta pētniecības fāze saistāma ar latviešu jauno mākslinieku radošās darbības izpēti un ar identitāti saistīto jautājumu aplūkošanu plašākā kontekstā. 1990. gadi tiek saukti par “pārejas posmu”, tādēļ ir būtiski pētīt, kā šī pirmā postsociālisma ērā dzimusī mākslinieku paaudze savā praksē komunicē demokrātiskās vērtības, kas veidojušās un attīstījušās viņu bērnības periodā. Šis pētījums ir pirmais tik liela mēroga projekts, kurā pievērsta uzmanība postsociālisma vides nozīmei 1990. gados dzimušo Baltijas mākslinieku radošajā praksē. Šobrīd jaunākās paaudzes mākslinieki darbojas plaša klāsta medijos, pludinot mākslas žanru robežas, turklāt daudzi no viņiem tieši vai netieši savās izpausmēs lieto atsauces gan uz padomju laiku, gan 20. gadsimta 90. gadu reālijām un estētiku. Pētniecības projekta aizsākums saistāms ar Augustes Petres kūrēto grupas izstādi "Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām", kas 2020. gadā norisinājās bijušajā tekstilrūpnīcā "Boļševička".

27.aprīlis 

Ulriha Kokela tiešsaistes lekcija “Across the ‘Fundamental Field’ in the European North: Ethnological Perspectives on Indigenous Knowledge and Land-based Learning”

Trešdien, 27.aprīlī plkst. 15.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Facebook lapā (https://www.facebook.com/LKAkademija) ikviens interesents ir aicināts uz etnoloģijas profesora Ulriha Kokela (Ullrich Kockel) vieslekciju “Across the ‘Fundamental Field’ in the European North: Ethnological Perspectives on Indigenous Knowledge and Land-based Learning”. Lekcija notiks angļu valodā.

Radošas etnoloģijas (Creative Ethnologie) profesors Ulrihs Kokels lekcijā, izmatojot Skotijas un Baltijas reģiona piemērus, stāstīs par  cilvēku  attiecībām ar ainavu, ņemot vērā pamatiedzīvotāju un to pēcnācēju pasaules uztveri un dzīves pieredzi.

Lekcija aizsāks plašāku starptautisku semināru ciklu “Identitāšu ainavas” (Landscapes of Identities), kas notiks Valsts pētījuma programmas «Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai» projekta «Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide» (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros.

Vairāk par profesora Ulriha Kokela pieredzi un pētnieciskajām interesēm: https://www.uhi.ac.uk/en/research-enterprise/cultural/institute-for-northern-studies/staff/prof-ullrich-kockel/

Neliels ieskats vieslekcijas tēmā: Drawing on a critical reading of Continental philosophy through an exchange between geopoetics (Kenneth White) and topology (Jeff Malpas), the lecture explores human ecological relationships in the landscapes of the European North, considering both Indigenous lifeworlds and the experience(s) of people who are no longer indigenous to place. From both emic and etic ethnological perspectives, the possibility of becoming Indigenous – rooted in place – in any meaningful sense, and the potential of the wisdom that “sits in places” (Keith Basso) to inspire and guide land-based learning are explored with reference to examples from Scotland and the Baltic region.

14.marts

Jura Urtāna tiešsaistes lekcija “Pilskalnu jaunatklāšana. Mācības un pārdomas”

2022. gada 14. martā notika Jura Urtāna tiešsaistes lekcija “Pilskalnu jaunatklāšana. Mācības un pārdomas”. Lekcija ievadīja grāmatas “Jaunatklātie pilskalni Latvijā. 1998.–2021.” atvēršanas notikumus. 

2018.-2021.gadā Latvijā jaunatklāti 79 pilskalni, lielākā daļa Latvijas A daļā, zināmo Latvijas pilskalnu skaitu palielinot par apmēram 1/5 daļu. Pilskalnu jaunatklāšana iezīmējusi virkni gan zinātnisku, gan cita veida problēmu, kuras prasa ja ne atrisināšanu, tad vismaz attieksmes formulēšanu. No risināmām problēmām nosauksim: stipri nocietinātu pilskalnu, kuriem tomēr nav kultūrslāņa, atributēšana; lieli pilskalni ar jaudīgiem nocietinājumiem un izteiktu kultūrslāni – iespējamie novadu centri; kā agrāku laiku zemes aršana ietekmēja pilskalnu saglabāšanos un veidolu; pilskalnu folkloras izgaišana; cilvēku attieksme pret jaunatklājumiem; pilskalniem dodamie vārdi; “ieslēgumi”, kas nav pilskalni u.c.