Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija rīkojumu tika veikta Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizācija, kuras rezultātā valsts aģentūras „Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja” struktūrvienība „Eduarda Smiļģa Teātra muzejs” tika nodota Latvijas Kultūras akadēmijai ar 2009. gada 1.oktobri.

Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2009. gada 7. septembra rīkojumu par valsts aģentūras "Nacionālais kino centrs" reorganizāciju, no 2010. gada 1. janvāra aģentūra tika pārveidota valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā un tās struktūrvienība „Rīgas Kinomuzejs” tika nodota Latvijas Kultūras akadēmijai.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Augstskolas likumu līdz 2011. gada 31. decembrim tika reorganizēta valsts izglītības iestāde – Latvijas Kultūras koledža, un nodota Latvijas Kultūras akadēmijai.

Latvijas Kultūras akadēmija dibināta, veidojusies un attīstās reizē ar atjaunoto Latvijas valsti. Bija jau noticis vēsturiskais Radošo savienību plēnums, dibināta Latvijas Tautas fronte, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija, Latvijas Zinātnieku savienība, atjaunota Latvijas Olimpiskā komiteja, Rīgas Latviešu biedrība un jo daudzas citas apvienības, savienības un organizācijas, kad 1990. gada martā notikušā Latvijas Kultūras foruma rezolūcijā tika pausta ideja par jaunas augstskolas – Kultūras akadēmijas – izveidošanas nepieciešamību. Vispārējā pacēlumā pēc 4. maija Deklarācijas pieņemšanas izskanēja dažādas atziņas par gara spēka īpašo nozīmi Latvijas likteņos. Viens no Tautas frontes vadītājiem – filozofs un Latvijas Universitātes Socioloģijas katedras vadītājs Pēteris Laķis, kurš bija kļuvis par Augtākās padomes Tautas izglītības, zinātnes un kultūras lietu komisijas priekšsēdētāju, kādā intervijā apcerēja iespēju veidot jauno kultūras augstskolu ārpus Rīgas, piemēram, Siguldā, lai prom no lielpilsētas burzmas un industriālā trokšņa studenti un profesori varētu netraucēti nodoties intelektuālām un radošām studijām. Paralēli tika cilāta arī ideja par pēckara gados neilgi pastāvējušā Teātra institūta atjaunošanu. Kultūras ministrs Raimonds Pauls, uzklausot dažādus viedokļus, priekšroku tomēr deva iecerei par jaunu humanitāru kultūras un mākslas augstskolu, kurā nozīmīga vieta būtu arī teātra studijām, jo Mūzikas akadēmijā, kā bija nodomāts pārdēvēt Konservatoriju, tās vairs īsti neiederējās.

1990. gada 29. decembrī tika pieņemts Latvijas Republikas Ministru padomes lēmums Nr. 243 “Par Latvijas Kultūras akadēmijas izveidošanu”, kuru parakstīja valdības vadītājs Ivars Godmanis. Jauno augstskolu bija iecerēts veidot uz Kultūras darbinieku kvalifikācijas celšanas institūta un Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma bāzes. Par akadēmijas rektoru iecēla Pēteri Laķi. Kopā ar Jāzepa Vītola Latvijas Konservatorijas Kultūrizglītības katedras vadītāju Jāni Siliņu viņš veidoja studiju programmu metus un risināja tolaik nebūt ne vienkāršās organizatoriskās, materiālās bāzes un finansiālās problēmas.

Kad jaundibinātās akadēmijas Uzņemšanas komisija 1991. gada vasarā Latvijas Kultūras skolas telpās Bruņinieku ielā reģistrēja pirmos reflektantus, tur valdīja optimisma un cerību gaisotne. Studijām tika imatrikulēti 25 studenti Kultūras teorijas, vēstures un administrēšanas specialitātē un pa pieciem studentiem latviešu un dāņu, latviešu un zviedru, latviešu un norvēģu, latviešu un poļu, latviešu un lietuviešu kultūras sakaru specialitātē. Jaunās augstskolas rektora Pētera Laķa vaigs nopietns un padrūms bija vienīgi tad, kad kādas desmit dienas pirms studiju gada sākuma viņš aicināja kolēģus uz Jēkaba ielu pārrunāt situāciju, jo kā Augstākās padomes Prezidija loceklis saspringtajās “augusta puča” dienās nevarēja pamest parlamenta ēku. Taču demokrātijas pretinieku apvērsuma mēģinājums izgāzās, un vēsturisko pārmaiņu gaisotnē Kultūras akadēmijas tolaik vēl ļoti nelielā saime uzsāka savu darba cēlienu ar svinīgu Dievkalpojumu Rīgas Doma baznīcā, pirmajām lekcijām un praktiskajām nodarbībām Ludzas ielā 24, kur līdz tam bija atradies Kultūras ministrijas Kultūras darbinieku kvalifikācijas institūts, bet senākā pagātnē gan ugunsdzēsēju depo, gan dažādi citi iestādījumi. Tagad šis nams vēsturiskajā Maskavas forštatē, īpaši iekšpagalms un ziedošais ābeļdārzs, daudzām studentu paaudzēm asociējas ar Kultūras akadēmijas īpašo gaisotni. Tā kā Latvijas Kultūras skolas (bij. Kultūras darbinieku tehnikuma) toreizējā vadība par katru cenu vēlējās saglabāt patstāvību, šī vēlme tika respektēta, un par Latvijas Kultūras koledžu pārsauktā mācību iestāde ciešāk ar LKA sadarbojas tikai kopš 2012. gada, kad ar valdības lēmumu kļuvusi par LKA aģentūru.

Savus pirmos 39 mākslas bakalaurus Kultūras akadēmija sveica 1995. gada vasarā, mākslas maģistrus – 1997. gadā, bet 2003. gadā Deniss Hanovs Kultūras akadēmijas Promocijas padomē kā pirmais absolvents aizstāvēja mākslas doktora disertāciju.

Kopš tā laika bijis gan daudz spilgtu un vienreizēju notikumu un pārdzīvojumu, gan ikdienas rutīnas un rūpju. Pilnveidotas bakalaura un maģistra akadēmisko studiju programmas, pirmo reizi Latvijas vēsturē iedibinātas stabilas audiovizuālās kultūras, kinomākslas un laikmetīgās dejas mākslas studiju tradīcijas, kā arī kultūras un mākslas augstskolai būtiski studiju virzieni kultūras socioloģijā, mākslas menedžmentā, producēšanā, drāmas un teksta studijās. Paplašinājusies starpkultūru sakaru studiju ģeogrāfija: laika gaitā līdzās pirmajām specializācijām studentiem tiek piedāvātas arī Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas, Beļģijas un Nīderlandes un citu valstu valodu un kultūru studijas. Pēdējos gados akreditētajā studiju virzienā “Mākslas” licencētas vairākas jaunas akadēmiskās bakalaura un maģistra studiju programmas, arī kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti īstenotās bakalaura studiju programma “Radošās industrijas” un maģistra studiju programma “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”, uzsāktas studijas profesionālajā doktora studiju programmā “Mākslas” (kopā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju).

2012. gadā sekmīgi noslēdzās Kultūras akadēmijas teātra studiju ēkas Zirgu pasts rekonstrukcija Dzirnavu ielā, līdz ar to pavērās jaunas radošās darbības un studiju iespējas. Latvijas kultūras dzīvē arvien pamanāmāki ir E. Smiļģa Teātra muzejs un Rīgas Kino muzejs, kuri kopš 2009. gada ir LKA struktūrvienības.

Prof. Andas Laķes vadībā ievērojami augusi LKA Zinātniski pētnieciskā centra darbības daudzveidība un vēriens, īstenojot gan akadēmiskus, gan lietišķus pētījumus, kā arī sekmīgi piedaloties starptautiskos pētniecības projektos. Iegūts augsts novērtējums zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā. Latvijas kultūras kartē stabila vieta ir Kultūras akadēmijas Starptautiskajai zinātniskajai konferencei “Kultūras krustpunkti”, Skatuves mākslas festivālam “Patriarha rudens” un citiem pasākumiem. Dziesmu svētku “koru karos” un starptautiskos konkursos un Pasaules koru olimpiādēs ar izciliem panākumiem piedalās LKA jauniešu koris “Sōla”.

Augstskolas 30 darba gados mākslas bakalaura akadēmiskais grāds piešķirts 2301 absolventam, mākslas maģistra akadēmiskais grāds – 848 absolventiem, 21 pētnieks, aizstāvot disertāciju akadēmijas promocijas padomē, ieguvis mākslas doktora zinātnisko grādu. Dažādi veidojusies un vēl veidosies absolventu profesionālā karjera, viņu radošās biogrāfijas ir interesantas un daudzveidīgas. Sabiedrība vairāk ievēro jaunos māksliniekus, kuri tiek nominēti Lielā Kristapa un Spēlmaņu nakts balvām un ir to laureātu vidū, arī starptautisko atpazīstamību savā jomā guvušos. Ievērojams ir arī absolventu pienesums literatūrā, par ko liecina daudzas publicētās dzejas un prozas grāmatas, tulkojumi un lugu iestudējumi teātros. Bijušos studentus var sastapt kultūras, izglītības un valsts pārvaldes iestādēs, laikrakstu un žurnālu redakcijās, radio un televīzijā, arī privātajā un nevalstiskajā sektorā.

Latvijai kā nacionālai valstij būtiski nepieciešami cilvēki ar humanitāru izglītību mākslās, tāpat mūsdienu pasaulē vajadzīgas labas svešvalodu zināšanas, prasmes un kompetences kultūras teorijas, menedžmenta un starpkultūru komunikācijas jomās. Šķiet, ka tieši šī atziņa joprojām iedvesmo radošam un pašaizliedzīgam darbam akadēmijas docētājus un darbiniekus – dažādu paaudžu māksliniekus, zinātniekus, pedagogus. Pēc pirmā rektora prof. Pētera Laķa aiziešanas Mūžībā 2003. gadā akadēmijas vadību pārņēma prorektors prof. Jānis Siliņš, kurš bija rektors līdz 2014. gadam, kad šajā amatā ievēlēja prof. Rūtu Muktupāvelu. Akadēmijas izveidē un attīstībā savu ieguldījumu devuši bijušie prorektori prof. Janīna Kursīte, prof. Daina Teters, prof. Juris Tālivaldis Urtāns, prof. Atis Kampars un prof. Pēteris Krilovs.

Par izciliem nopelniem akadēmijas mācībspēkiem gadu gaitā piešķirti augstākie Latvijas Valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordeni vai Atzinības Krustu saņēmuši Līvija Akurātere (1925–2017), Gunta Bāliņa, Gunārs Bībers, Pauls Miervaldis Dambis, Anna Eižvertiņa, Ansis Epners (1937–2003), Tamāra Ēķe, Edmunds Freibergs, Anita Garanča (1949–2015), Pēteris Krilovs, Māra Ķimele, Pēteris Laķis (1952–2003), Aina Matīsa, Anita Načisčione, Jānis Siliņš, Tatjana Suta (1923–2004), Juris Tālivaldis Urtāns, Kalvis Zalcmanis un Olga Žitluhina.

Pēctecību un radošo izaugsmi sekmē arī tas, ka laika gaitā savas Alma mater vadību pārņēmuši absolventi – arī rektorei prof. Rūtai Muktupāvelai, prorektorei akadēmiskajā darbā prof. Zanei Šiliņai, prorektoram mākslinieciskās jaunrades darbā asoc. prof. Elmāram Seņkovam, Skatuves mākslas katedras vadītājai prof. Zanei Kreicbergai, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītājai doc. Agnesei Hermanei un Audiovizuālās katedras vadītājam Dainim Juragam ir LKA diplomi. Doc. Rita Lūriņa un LKA tradicionālās dziedāšanas kopas “Saucējas” vadītāja Iveta Tāle ir mūsu pirmās absolventes, vēlākajos gados akadēmiskos un/vai zinātniskos grādus ieguvuši arī prof. Dāvis Sīmanis, prof. Inga Pērkone-Redoviča, asoc. prof. Indra Roga, asoc. prof. Ramona Galkina, asoc. prof. Elīna Veinberga, asoc. prof. Ieva Zemīte, doc. Anita Vaivade, doc. Zane Grigoroviča, doc. Zane Daudziņa, doc. Andrejs Verhoustinskis, Studiju departamentu vadītāja Dana Daugule, Komunikācijas un starptautiskās sadarbības departamentu vadītāja Ilze Beimane un citi kolēģi.

Lielākais Kultūras akadēmijas kapitāls ir studējošie, kuru skaits ik gadus pārsniedz sešus simtus. Zīmīgi arī tas, ka katru gadu radošo konkursu izturējušo vidū ir ne tikai prestižo Rīgas ģimnāziju un liceju absolventi, bet arī kultūras un mākslas studijās ieinteresēti jaunieši no visas Latvijas, bet maģistra studijas līdz ar mūsu mākslas bakalauriem uzsāk arī citās mākslas augstskolās, Latvijas un ārvalstu universitātēs akadēmisko grādu ieguvušie.

Dibināta, veidojusies un attīstījusies reizē ar atjaunoto Latvijas valsti, Latvijas Kultūras akadēmija 2020. gadā atskatījās uz 30 gados paveikto. Kā iedvesmojošs vadmotīvs turpmākajam darba cēlienam jubilejas reizē izskanēja akadēmijas Goda profesora (Professor honoris causa) Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita svinīgajā sēdē teiktie vārdi: “Latvijas valsts un latviešu nācijas pamatā ir kultūra”.