Kristīne Romanova

Uzņemošā augstskola: University of Akureyri

No vienas puses studiju apmaiņas brauciens notika nejauši, no otras puses visai iecerēti. Biju pieteikusies projekta konkursam jau gadu iepriekš, taču netiku tajā gadā, kad biju vēl 2. kursā Latvijas Kultūras akadēmijā. Pienākot sesijas beigām  Jūnija beigās, saņemu ziņu no projekta koordinatores, ka ir iespēja braukt uz Agireri augstskolu, jo viena meitene esot atteikusies no šīs iespējas. Teikt, ka tas iepriecināja mani, ir pateikt neiespējamo. Protams, ka piekritu braukt, lai gan mobilitātes termiņš no vienas puses mani biedēja. 5 mēneši ir gandrīz pusgads prom no mājām un ģimenes. Biedēja arī savas spējas angļu valodā - mācīties un saprast pasniedzēju teikto un veikt uzdevumus angliski. Tomēr visas bailes izrādījās pretējas un šī pieredze izrādījās par veiksmes stāstu.

Latvijā tobrīd jutu, ka ieslīgstu rutīnā, kas no vienas puses nav slikts paradums, no otras puses, man tas izsūc gara spēkus. Darbs, skola, vēls, nogurdinošs vakars mājās taču atbalstoša ģimene. Tieši ģimenes atbalsta dēļ tiešām nolēmu doties uz man vēl nezināmo valsti, Islandi, lai gan tieši man tuvie cilvēki bija tie, kas visvairāk pietrūka šīs mobilitātes laikā. Skumstot ne vien pēc tuviniekiem, bet arī pēc savas dzimtenes es sāku izjust pārliecinošu etnisko piederību un man pietrūka sarunāties latviski. Pārliecinoši citiem studentiem un ar interesi stāstīju par mazo, citiem nezināmo valsti Latviju un tās vērtībām. Sāku izjust arī pati šo vērtību, kas mums ir, skaista valoda un skaista zaļa, mežiem bagātu valsti. Jā starp citu, koki, man arī pietrūka, jo Islandē ir visai mazi koki, kas neveido tādus meža pudurus, kā Latvijā. Dīvaini, jo šķita, ka viss būs citādāk.

Islande mani pārsteidza vairākos veidos. Šī ir pirmā valsts, kurā mēģināju apgūt arī tās īpašo valodu, kuru ja tā padomā, pārzina salīdzinoši maz cilvēku, jo Islandē dzīvo vien ap 300 tūkštoši cilvēku. (pēc 2021. gada datiem jau 372. t.) Valodas apgūšana arī šoreiz var nosaukt par veiksmes stāstu Agireri Universitātē. Neticot saviem spēkiem, skolotāja Kristīne iedvesmojot ar saviem stāstiem un azartisku mācīšanu mums apmaiņas programmas studentiem Islandes valodu, iemācīja vairāk nekā es biju gaidījusi. Zinot savu pieredzi Latvijas akadēmijā ar valodām, nebiju domājusi, ka tik labi apgūšu valodas pamatus Islandē. Biju domājusi, ka valodas noteikti nav mans, tāpēc primāri izvēlējos priekšmetus, kas atbilst gan manām interesēm, gan manai izvēlētajai studiju programmai akadēmijā.

Islandes plašums, diženums mani iedvesmoja ne tikai izzināt pašu Islandes kultūru un dabu, bet arī nodarboties ar saviem hobijiem, sazināties ar citiem cilvēkiem, no citām valstīm. Ieguvu draugus no dažādām valstīm ar kuriem joprojām uzturu kontaktus atgriežoties Latvijā. Ieguvu arī plašāku skatījumu uz citu valstu situācijām, īpatnībām, pat raksturiem caur studentu stāstiem un pašas novērojumiem. Lai gan nāku no arī intravertas valsts, islandieši šķita vēl klusāki un kautrīgāki, taču arī mierīgāki. Agireri jeb Akureyri vispār uzskatu par perfektu vietu, kur viss ir līdzsvaroti – gan daba, gan cilvēkam nepieciešamās vajadzības kā veikali, gan plašums, izglītības iestādes, atpūtas vietas. Lauku un pilsētas apvienojuma sajūta. Skola, turpretim, man likās liela, moderna, aprīkota ar tehnoloģijām, ko iepriekš neesmu redzējusi. Diemžēl ar manu Latvijas, mazo, bet mājīgo akadēmiju nevar salīdzināt. Turpretim ķīniešu studentēm Agireri Universitāte likās maza. Mani tas arī pārsteidza.

Ne vien Agireri Universitāti es uzskatīju par ērtu, bet arī vietējā bibliotēka (Akureyri Municipal Library)  mani uzrunāja ar saviem lieliem logiem, tehnoloģijām un mājīgumu, kur pavadīju diezgan daudz laika, mācoties un izvēloties 2020. gada  populārākās grāmatas, par kurām Latvijā būtu jāmaksā, jo ir pieejamas tikai Jāņa Rozes grāmatnīcās, lai tās lasītu. Bibliotēkā bieži vien notiek arī pasākumi, no kuriem apmeklēju tieši nodarbību pie Čehijas mākslinieces, lai izzinātu ūdenskrāsu dažādās gleznošanas tehnikas. Runājot par kultūru un mākslu, kuras man šķita, ka šajā pilsētiņā pietrūkst, lai gan ir mākslas muzejs, pilsētas vēstures muzejs, kultūras centrs Hoff. Pietrūkst teātris, ko es tikai pēc tam sapratu, ka tāds arī tiem bija, saucās Chicago jeb Čikāga. Domāju, ka tas ir hotelis, tieši manuprāt dīvainā nosaukuma dēļ. Tikai sarunā ar vietējiem iedzīvotājiem, tie norādīja, ka tas ir teātris.

Tāpēc novēlu sarunāties ne vien ar apmaiņas studentiem, bet iepazīst arī vietējos iedzīvotājus, kas šeit apmetušies uz ilgāku laiku. Kā arī atmest visas bažas un iet bailēm pretī. Iegūstot reālo pieredzi un sarunājoties ar cilvēkiem es domāju, ka es ieguvu vairāk nekā tikai lasot par citu kultūru, valstīm un to īpatnībām. Tas arī vieno cilvēkus, kas ir gatavi tos uzklausīt, iegūstot ne vien pieredzi, bet arī kontaktus, draugus. Citiem novēlu arī šo pieredzi iegūt, ne vien runājot par manu, kultūras un mākslas studiju programmu, bet arī no citu kursu studentiem. Ceļš uz cilvēcību ir tāls, bet tas ir tā vērts. Cilvēcības aspektus izzināju Islandē un lai arī šķiet esmu tā pati Kristīne, tomēr iekšēji jūtos savādāk. Labāk. Lai arī citiem ir labi.

Keila Kudiņa

Uzņemošā augstskola: University of Akureyri

Es nolēmu piedalīties šajā mobilitātē, jo tā šķita lieliska iespēja iegūt jaunu mācību pieredzi, kā arī iepazīt valsti, kuru, iespējams, citādāk nebūtu apceļojusi. Līdz šim Islande likās mītiska un neaizsniedzama.

Sadarbība ar uzņemošo augstskolu bija ļoti pozitīva. Koordinatori bija atsaucīgi un izpalīdzīgi, ātri atbildēja uz e-pastiem, kā arī ļoti operatīvi palīdzēt problēmas, ja tādas bija radušās. To gan varu teikt par visiem universitātes darbiniekiem, gan pasniedzējiem, gan IT cilvēkiem, gan ēdnīcas darbiniekiem. Par komunikāciju noteikti varu teikt tikai to labāko gan pirms, gan pēc, gan mobilitātes laikā.

Akureiri universitāte šķita ļoti moderna. Gan universitātes ēka, gan mācību process, gan pasniedzēji bija mūsdienīgi. Studiju process bija citādāks nekā Latvijā, daudz mierīgāks, gala atzīmi lielākoties sastāda samestra laikā veiktie darbi, līdz ar to izpaliek stresainais sesijas periods, taču iegūtās zināšanas pilnīgi noteikti ir augstas kvalitātes. Es daudz iemācījos par Islandes vēsturi, kultūru, nedaudz arī islandiešu valodu, viens no uzdevumiem bija kafeijnīcā pasūtīt kafiju islandiešu valodā. Vēlētos uzslavēt arī studentu padomi, kas ļoti rūpējās par apmaiņas studentiem, mēs tikām laipni sagaidīti, tika rīkoti gan dažādi kulturāli pasākumi, gan ballītes, kad pludmaļu tīrīšanas talkas. Šajos pasākumos ir viegli iepazīties un sadraudzēties ar citiem studentiem.

Visspilgtākie iespaidi atrodoties Islandē bija dabā: pirmo reizi dzīvē redzēt ziemeļblāzmas, grandiozi ūdenskritumi, kalni, vulkānu krāteri. Viena no manām mīļākajām pieredzēm Islandē bija doties vērot vaļus, ļoti iespaidīgi. Skaisti bija ne tikai braucieni un ekskursijas, bet arī ikdiena, jo kalni bija visapkārt, nedēļas nogalēs mēs gājām pārgājienos, arī tad, kad zemi klāja sniegs.

Runājot par praktiskiem padomiem, Islandē ļoti noder autovadītāja apliecība, var mēģināt ceļot izmantojot tikai sabiedrisko transportu, taču tas varētu būt ļoti apgrūtinoši, es notiekti ieteiktu gatavot ēdienreizes mājās pašam, jo ēst ārpus mājas ir visai dārgi, kā arī lejupielādēt aplikāciju, kas ziņos par iespējamām ziemeļblāzmām, lai laicīgi varētu atrast labāko vietu bez liekiem apgaismojumiem. Lai arī varētu šķist, ka Islandē ir trakas un ļoti aukstas ziemas, es tomēr ieteiktu nepārspīlēt ar vilnas džemperiem, jo patiesībā Latvijas ziemas ir aukstākas.

Es noteikti ieteiktu dodies uz Islandi, it īpaši tiem, kuri mīl dabu un pārgājienus. Es esmu ārkārtīgi pateicīga par iespēju tur padzīvot.

Veronika Potapova

Uzņemošā augstskola: Volda University College 

Kad mani uzņēma EEZ apmaiņas programmā Norvēģijā, es biju sajūsmā, jo vienmēr biju vēlējusies izpētīt Skandināvijas dabas skaistumu un kultūru, un šī bija mana iespēja. Nākamo piecu mēnešu laikā, Norvēģija kļuva par manām mājām. Tiklīdz ierados Voldas pilsētā, kas atrodas pašos fjordos, es biju pārsteigta par savas jaunās apkārtnes skaistumu. Akmeņainie kalni un fjordi bija kā no pasakas, ko es nekad agrāk nebiju redzējusi, tāpēc pirmās nedēļas pavadīju izpētot pilsētu un iepazīstot vietējos slavenos pārgājienu kalnus. Voldas Universitātes Koledžā ir ļoti viesmīlīgi un draudzīgi pasniedzēji un “Pangaia” komanda, kas palīdzēja apmaiņas studentiem ar jebkādiem jautājumiem. Viņi vienmēr par mums rūpējās, organizēja kultūras pasākumus un filmu vakarus. Ik pēc divām nedēļām mums bija dažādu valstu kultūras vakars, studenti no dažādiem pasaules nostūriem prezentēja savu valsti, tradīcijas un pat gatavoja tradicionālos ēdienus. Lai gan angļu valoda nebija mūsu dzimtā valoda, mēs viens otru labi sapratām, ieguvām jaunus draugus un pavadījām laiku kopā. Studentiem te ir daudz dažādu pulciņu, piemēram, “Natura” pulciņš, kas organizēja interesantus pārgājienus un nakšņošanu teltīs kalnos. Es, personīgi, apmeklēju sporta klubu, kurā bija arī dažādi sporta veidi, no kuriem izvēlēties. Tā kā mana specializācija ir starpkultūru sakari Latvija - Ziemeļvalstis, es pieteicos kursiem Norvēģijas vēsture un Norvēģijas ēdienu kultūra. Pasniedzēji ir ļoti saprotoši un draudzīgi, vienmēr organizēja mums interesantas ekskursijas un izbraucienus. Voldas Universitātes Koledžā ir lieliska bibliotēka, kurā var atrast gandrīz visu. Studentiem vienmēr ir piekļuve materiāliem un bibliotēkai, pat vēlā vakarā. Kopumā, EEZ apmaiņas programmas pieredze Norvēģijā bija neaizmirstama. Es ieguvu jaunus draugus, vērtīgu akadēmisko un kultūras pieredzi, un iemīlējos šīs valsts dabas skaistumos. Šī pieredze mainīja manu dzīvi un radīja atmiņas, kuras es glabāšu mūžīgi.

Aivars Šaicāns

Uzņemošā augstskola: Volda University College 

Es izvēlējos piedalīties EEZ studiju mobilitātes programma jo, manuprāt, ir grēks šādu izdevību neizmantot. Tā ir absolūti unikāla iespēja gandrīz pus gadu aizbraukt uz citu valsti, nestrādāt un iegūt zināšanas, iepazīties ar jauniešiem no visas pasaules, notvert citas sabiedrības dzīves ritmu un vērtības. Es biju dzirdējis citu jauniešu stāstus par to cik neizbēgami laba pieredze ir aizbraukt apmaiņas programmā un nolēmu ka man arī tā ir jāizmanto.

Voldas augstskola bija ļoti pretimnākoša skola. Visas birokrātijas un formalitātes, kas mani parasti mēdz biedēt, bija vienkāršas un neradīja nekādu stresu. Pasniedzēji bija atsaucīgi un izpalīdzīgi, tāpat arī Voldas augstskolas internacionālo studentu koordinātore Iulia Beleuta.

Lai gan personīgi jūtos ieguvis ļoti daudz, akadēmiskā ziņā esmu nedaudz apbēdināts. Biju pieradis pie Latvijas Kultūras Akadēmijas mācību plānojuma, kur, lai gan jāatzīst ka slodze ir patiesi liela, iegūto zināšanu daudzums un kvalitāte šķiet ārkārtīgi augstā līmenī. Līdz ar to rodas azarts darīt daudz un ātri attīstīties. Voldas augstskolā man bija tikai 2 kursi, kuri ļoti lēni un vispārīgā līmenī mācija lietas, kuras tā īsti līdz galam nesaistās ar zināšanām ko apgūstu Latvijas Kultūras Akadēmijā. Nevēlos teikt ka manis izvēlētie kursi bija slikti, drīzāk ka pats, iespējams, nokļūdījos ar izvēli. Lai vai kā, iegūtās zināšanas tāpat ir labas un varbūt to vērtība man atklāsies turpmākajos dzīves ceļos.

Spilgtākie iespaidi noteikti radās tieši ārpus studēšanas. Es mācos kino skolā par operatoru, tādēļ jau pirms brauciena biju nolēmis, ka paralēli studijām varētu uzņemt dokumentālo filmu sava EEZ mācību perioda laikā. Jāsaka liels paldies Voldas augstskolai, jo man kā ārzemju studentam ļāva izmantot skolas tehniku ar kuras palīdzību varēju filmēt savu iecerēto darbu. Liels pluss bija arī mans lēmums braukt līdz Voldai ar savu mašīnu. Tas deva man iespēju izbraukāt dažādas pilsētas, laukus, kalnus. Šobrīd atskatoties varu teikt, ka krustu, šķersu izbraukāju visu Voldas apkaimi 200 kilometru radiusā. Kā arī devos tālākos braucienos gan uz ziemeļiem, gan uz dienvidiem. Nodibināju kontaktu ar vairākiem Norvēģiem, kas nebūt nav tik viegli, un filmēju dokumentālu materiālu par vientuļu, kalnos dzīvojošu Norvēģu ikdienām. Protams jāpiemin arī pārpasaulīgi skaistās ainavas kuras Norvēģijā ir burtiski visur. Volda atrodas Norvēģijas vidienes rietumu daļā, kur ir izteikti lieli un vareni fjordi un kalni. Kopējā ainavas estētika nezibēgami ielauzās manas dokumentālās filmas materiālā, jo braucot ar kameru apkārt pa norvēģiju nav iespējams visu šo skaistumu neiefilmēt.

Praktiski padomi tieši uz Voldas augstskolu braucot - noteikti izmantot skolas piedāvātās studentu kopmītnes. Tās ir ļoti labas, mājīgas un izdevīgas. Kā arī kalpo kā vieta kur sanāk iepazīties ar pārējiem apmaiņas studentiem. Kā arī ja ir iespēja, iesaku braukt ar savu automašīnu. Norvēģijā ir ārkārtīgi daudz skaistu dabas taku un parku, bet tie atrodas tālu viens no otra. Protams, var izmantot publisko transportu, kurš Norvēģijā ir diezgan labs, taču tas ir dārgs un bieži nekursē. Atbraucot ar savu mašīnu iespējams organizēties ar citiem studentiem un kopīgi apceļot daudz un dažādās skaistās Norvēģijas vietas.

Guna Raimonda Mende

Uzņemošā augstskola: University of Akureyri

2023/24. akadēmiskā gada rudens semestrī izvēlējos doties mobilitātes studijās uz Akureiri Univesitāti Islandē. Izvēlējos doties mobilitātē, lai paplašinātu un dažādotu savu studiju pieredzi, kā arī lai izmantotu iespēju studēt un pilnīgi jaunā kultūrā un vidē, satiekot jaunus cilvēkus un iegūstot jaunas pieredzes, kuras citā studiju formātā nebūtu pieejamas.

Gan konkursa, gan mobilitātes process sadarbojoties ar nosūtošo un saņemošo augstskolu bija pozitīvs. Konkursa, un sekojošais mobilitātes uzsākšanas process, Latvijas Kultūras akadēmijā ir saprotams, skaidrs un pieejams ik vienam studentam. Saņemošā augstskola (Akureiri Universitāte) ir ļoti draudzīga mobilitātes studentiem – pieejams plašs un daudzveidīgs kursu klāsts angļu valodā, atbalstošais personāls ir atvērts, pozitīvs un ļoti profesionāls. Jebkura jautājuma, vajadzības vai problēmas gadījumā bija iespējams ātri sazināties ar internacionālo ofisu, un atrast vajadzīgo risinājumu.

Šī studiju pieredze man ļāva iegūt zināšanas jaunās studiju jomās, ko piedāvāja plašā kursu izvēle. Vēlos arī uzsvērt, cik noderīgi un interesanti bija specifiski mobilitātes studentiem organizētie kursi Islandes kultūrā un vēsturē un islandiešu valodas pamatos. Šie kursi deva iespēju iegūt daudz dziļāku un personiskāku priekšstatu par dzīvi Islandē nekā tikai ikdienas dzīve kā studentam to būtu ļāvusi. Saņemošā augstskola, arī kobilitātes studentiem, uz studiju laiku piedāvāja arī plašu pieeju akadēmiskajām datubāzēm, plašai bibliotēkai un citiem studenta dzīvei nozīmīgiem pakalpojumiem, kas bija ļoti noderīgi studiju procesā.

Spilgtākie iespaidi ir saistīti Islandes unikalitāti ģeogrāfiski, politiski un vēsturiski. Nevar noliegt, ka dabas ainavas un dabas apskates objakti ir neaprakstāmi un neatrodami prakstiski nekur citur pasaulē. Saņemošā augstskola ļoti parūpējās, lai tiktu organizēti dažādi pasākumi, kuros iekļauti mobilitātes studenti.

Citiem studentiem, kuri dodas studiju mobilitātē, es ieteiktu noskaidrot, cik vien iespējams, par ikdienas dzīvi valstī, uz kuru dodies. Galvenokārt par laikapstākļiem un nepieciešamajiem apģērbiem un tamlīdzīgi. Noteikti ieteiktu arī sekot līdzi un savlaicīgi domāt arī par savu budžetu. Islande, piemēram, ir diezgan dārga valsts, un par to vajadzētu padomāt. Ieteiktu arī, lai arī kur dotos, runāt ar vietējiem cilvēkiem – viņiem būs vislabākie ieteiktumi par vietām, ko apskatīt, vai kā labāk iekļauties un pierast pie jaunās vides. Tāpat ieteiktu izturēties ar cieņu pret saņemošo valsti, tās kultūru, cilvēkiem un vidi, kā arī būt drošam par savām nepieciešamās valodas zināšanām. Tās būs nepieciešamas ne tikai studiju procesā, bet arī saziņā ar citiem studentiem un vietējiem cilvēkiem.

Līva Marta Roze

Uzņemošā augstskola: Volda University College 

Tā kā reiz jau šīs pašas programmas ietvaros biju devusies apmaiņas studijās uz Islandi, tad, uzzinot par iespēju doties uz Norvēģiju, mans pirmais impulss bija pieteikties arī šim braucienam. Islandes pieredze bija ļoti mainījusi mani kā cilvēku, paplašinājusi manu skatījumu uz pasauli un cēlusi manu pašapziņu, tāpēc šķita vilinoši pieteikties vēl vienam šādam braucienam. No otras puses, šķita, ka varbūt jāatstāj šī iespēja citiem, ja reiz man tāda jau ir bijusi. Arī šādas tādas atbildības, kas kopš iepriekšējām apmaiņas studijām bija uzradušās mana dzīvē, turēja mani piesaistītu Latvijai. Taču, galu galā, es pieteicos, izturēju konkursu un saņēmos aizbraukt. Un tagad esmu ļoti pateicīga sev, ka to izdarīju. Būšana pilnīgi jaunā vidē un cilvēkos vienmēr sniedz distanci, no kuras pārvērtēt savu neseno ikdienas dzīvi, vērtības, mērķus. Es nebiju gaidījusi, ka arī otrā apmaiņas studiju pieredze, kaut pēc formas un vizuālajiem iespaidiem tik ļoti līdzīga pirmajai, izrādīsies tikpat grandioza acu atvēršanas ziņā; sapratu, ka daudzas nodarbes, pieejas un attiecības man vairs neder. Tāda veida atklāsmes, protams, vienmēr ir grūtas un pat biedējošas, bet es satiku vairākus brīnišķīgus cilvēkus, kas mani atbalstīja manā ceļā, un kļuva par man tuviem draugiem. Esmu ļoti pateicīga visiem satiktajiem cilvēkiem, draugiem no visas pasaules, kas dalījušies savā sirds siltumā un iepazīstinājuši mani ar citām kultūrām, brīnišķīgajiem pasniedzējiem, kuri lika man iemīlēt angļu literatūru (Šekspīru, it īpaši!), universitātes un kopmītņu personālam, kas vienmēr bijis sasniedzams un kompetents, internacionālā ofisa meitenēm, kas mums katru dienu gatavoja kafiju un rīkoja filmu vakarus, kā arī Voldas pilsētiņai, kas mani aplaimoja ar savu mierīgo dzīves ritmu, laipnajiem cilvēkiem un elpu aizraujošo dabu, kurā es piedzīvoju daudzus fantastiskus (un arī izaicinošus) brīžus. Es ļoti ceru, ka man kādu dienu būs iespēja atgriezties Voldā, satikt sev mīļus cilvēkus, apmeklēt sev mīļas vietas – universitātes bibliotēku un kafejnīcu, kur pavadīts daudz stundu gan sarunās, gan darbā, lietoto preču veikalu, grāmatnīcu, kafejnīcas, kur rasti vērtīgi – gan ēdami, gan nēsājami – atradumi. Atkal pavērot kuģīšus Voldas ostā, apiet apkārt Rotevatnet’a ezeram, uzkāpt Rotsethornet’a virsotnē un aizstaigāt līdz Galten’a skatupunktam vai Dinglavatnet’a ūdenskrātuvei. Volda ir ideālā vieta gan jaunu draugu iegūšanai, gan sevis atrašanai vienatnē, gan jaunu intelektuālo apvāršņu pavēršanai, gan piedzīvojumiem dabā. Šī pieredze izauklēja jaunu – skaistāku un gudrāku – manis versiju.

Līga Beatrise Boša

Uzņemošā augstskola: Volda University College 

Doties studiju apmaiņas braucienā uz Norvēģiju izvēlējos dažādu iemeslu dēļ, bet galvenie iemesli noteikti saistīti ar Krievijas sākto karu Ukrainā un personīgo vēlmi padzīvot ārpus savas komforta zonas, pierastās telpas, kā arī uzņemošās augstskolas atbilstību manai līdzšinējai studiju programmai. Visi šie minētie aspekti stimulēja aktīvi iet uz mērķi, doties uz Norvēģiju. Jau no procesa sākuma komunikācija gan ar nosūtošo, gan uzņemošo augstskolu ir bijusi ļoti veiksmīga un operatīva. Ja radās kādi jautājumi, tad visas atbildes laikus tika sniegtas, informācija pieejama, un vienmēr bija skaidrs, ka dažādu situāciju gadījumos, man ir kur vērsties, un gūšu palīdzību, ja tā būs nepieciešama.

Vienmēr, kad kādam stāstu par šo apmaiņas braucienu, tad mudinu izmantot iespēju doties ārpus Latvijas un nepalaist garām dzīvi transformējošu pieredzi. Šo vairāku mēnešu laikā daudz ir mainījies un varu teikt, ka “esmu bagāts - man pieder viss, kas ar mani ir noticis”. Šī bagātība mērojama lieliskos cilvēkos, kas nu jau pārtapuši par tuviem draugiem, neaizmirsatamās dabas ainavās, pārgājienos, braucienos, zināšanās, sarunās. Esmu sākusi mācīties būt pacietīgāka pret citiem cilvēkiem, mācos klausīties arī sevī, savā ķermenī. Vairāk apzinos sevi kā cilvēku, kurš ir nemitīga procesā. To visu uzskaitīt nav iespejams un ir salīdzinoši grūti ielikt vārdos. Studiju ziņā ļoti vērtīgi bija iepazīt akadēmisku vidi, kas darbojas pēc atšķirīgiem noteikumiem nekā mājās. Ļoti novērtēju angļu literatūras kursu un tā pasniedzēju, kas pavēra jaunu skatu uz mācību procesu un pieeju tēmai.

Spilgtākie iespaidi šajā laikā man saistās ar Norvēģijas dabu un apmaiņas programmā satiktajiem cilvēkiem. Man gribas ticēt, ka visai dabai piemīt kaut kas maģisks. Norvēģijā es to iepazinu tuvāk, it kā pirmo reizi tā pa īstam ar to satikos. Kāpt kalnos ir tāds process, kas izaicina, jo īpaši, ja tas nav no tiem vieglākajiem kāpieniem. Es paļaujos, ka daba mani sargās un daba paļaujas uz mani, ka to nepievilšu. Tā bija tāda tikšanās un vienošanās. Atceros, ka draudzenei vaicāju, kā cilvēki var būt lepni, ja pastāv kalni. Es tiešām to nesaprotu, jo tas nospiedums ir tik spēcīgs, ego ir spiests atkāpties. Otrs aspekts ir cilvēki. Kad devos prom, nodomāju, ka nu man ir par saujiņu vairāk cilvēku, par kuriem gribēšu zināt pēc pieciem, desmit gadiem. Kā viņiem iet? Ko viņi dara? Kas ir mainījies? Vai atceras tos pāris mēnešus, ko pavadījam kopā Norvēģijā? Man šķiet, ka mēs viens otram atstājām paliekošus iespaidus, jo dzīvot kopā ar svešiem cilvēkiem, kas pārtop par draugiem sešu mēnešu laikā, ir izaicinājums, mācībstunda un piedzīvojums reizē. Mēs it kā izaugam kopā no tās, kas bijām pirms visa šī.

Ja kāds šo lasa un domā doties Erasmus+ studiju mobilitātē, tad mans vienīgais padoms ir pieteikties un nebaidīties. Par praktiskām lietām padomi, manuprāt, ir lieki, jo viss, kas sākas no brīža, kad esat apstiprināts ir jūsu pieredze, ko neviens cits nedrīkst izdzīvot. Man šķiet, ka tā ir tā pilnvērtīgākā pieredze. Novēlu, lai katrs, kurš dodas šajā piedzīvojumā to dara ar atvērtu sirdi un izbauda tā īsteni visu, kas notiek pa ceļam.

Pirmo projekta dalībnieku pieredze

11.07.2022

6.jūlijā Latvijas Kultūras akadēmijā notika neformāls pasākums, kura laikā studenti, kuri jau ir bijuši studiju mobilitātē (Erasmus+ vai EEZ programmas ietvaros) dalījās savā pieredzē, lai iedvesmotu un rosinātu pārējos izmantot programmu sniegtās iespējas.

Klātesošie uzzināja daudz noderīga gan par dažādām augstskolām un mācību procesu tajās, gan arī par sadzīvisko pusi – piedāvātajiem pasākumiem, dzīvošanas izmaksām u.tml. Piemēram, Elizabete, kura pavadīja semestri Norvēģijā, Voldas augstskolā (EEZ programmas ietvaros), savā prezentācijā pastāstīja, ka Voldas augstskola un bibliotēka studentiem ir atvērta 24/7, jo katram tiek izsniegts speciāls čips un students var jebkurā laikā doties lasīt grāmatas, kopēt vai izdrukāt materiālus, vai vienkārši izbaudīt nakti tukšā auditorijā. Un, neskatoties uz to, ka Volda ir salīdzinoši maza pilsētiņa, tajā ir daudz dažādu studentu organizāciju (Eiropā pārsvarā darbojas ESN), kas rīko visdažādākos pasākumus gan ārā, gan iekštelpās. Turklāt jebkuram Voldas iedzīvotājam, tostarp arī iebraucošajiem studentiem, ir iespēja bez maksas izīrēt visdažādākās lietas: mugursomas, teltis, ūdens necaurlaidīgu apģērbu, slēpes, termosus utt.  

Savukārt Marta Līva, kura arī ar EEZ stipendiju pavadīja semestri Islandē, Agireiri augstskolā, pastāstīja dažādus interesantus atgadījumus no savas studentu dzīves Islandē, kur, piemēram, ja students vēlas piedalīties lekcijā attālināti, viņam ir iespēja pieslēgties robotizētam datoram, kurš var pārvietoties pa visu skolu. Studiju process ir diezgan relaksēts un gala pārbaudījumi galvenokārt izpaužas eseju, domrakstu un diskusiju formā.

Erasmus+ programmas ietvaros meitenes, kuras bija Spānijā, dalījās ar pavisam cita veida pieredzi un atzina, ka Spānijā bez spāņu valodas zināšanām būtu diezgan grūti sastādīt sev vēlamo lekciju sarakstu. Un, runājot pa laikapstākļu atšķirībām, jūnijā karstums esot sasniedzis par +40 grādus, kas nekādi nav iedomājams Skandināvijā. Arī Francijā, Po universitātē, lekcijas un eksāmeni nepavisam nav bijuši relaksēti un mierīgi, jo bijuši pasniedzēji, kuri Erasmus studentiem prasījuši tādu pašu zināšanu līmeni, kā vietējiem studentiem.

Stāsti papildināja viens otru, tika uzdoti jautājumi, ēsti našķi un gala rezultātā visiem kopējs bija viens atzinums: studijas ārvalstīs – tas ir forši, un tas noteikti ir jādara!

2021.gada oktobra sākumā noslēdzās konkurss Latvijas Kultūras akadēmijas studējošajiem par iespēju doties mobilitātē uz projekta „Studentu mobilitāte uz EEZ valstīm” partneraugstskolām Voldas augstskolu un Agireiri universitāti. Konkursā tika apstiprināti četri studenti (divi studijām 2021./2022. akadēmiskā gada pavasara semestrī un divi studijām 2022./2023. akadēmiskā gada rudens semestrī). Studenti jau ir uzsākuši pieteikšanās procesu partneraugstskolā un novembrī tiek plānota stipendiju slēgšana.