Īstenotie attīstības projekti

Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai

Biedrības "Latvijas Teātra darbinieku savienība" un sadarbības partneru darbības atbalsts 2022.un 2023.gadam

Biedrības "Latvijas Teātra darbinieku savienība" un sadarbības partneru darbības atbalsts 2022.un 2023.gadam.

Biedrība "Latvijas Teātra darbinieku savienība" noslēgusi līgumu (Nr. 13.1.4.0/23/I/012) ar Centrālo Finanšu Līgumu aģentūru par projekta īstenošanu, kas norisinās 13.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas „Atbalsts profesionālām nevalstiskām kultūras nozares organizācijām” ietvaros.

Projekta mērķis ir atbalsts kultūras nozares organizācijām biedrībai "Latvijas Teātra darbinieku savienība", “Latvijas Kultūras akadēmija” un biedrībai "Savienojums" (Dirty Deal Teatro) pārvarēt covid - 19 pandēmijas un energoresursu sadārdzinājuma sekas. Projekta plānotais realizācijas laiks ir 6 mēneši. Projekta kopējā atbalsta summa: 170 259.95 EUR (viens simts septiņdesmit tūkstoši divi simti piecdesmit deviņi eiro un 95 centi), no tiem kopējie attiecināmie izdevumi: 170 259.95 EUR (viens simts septiņdesmit tūkstoši divi simti piecdesmit deviņi eiro un 95 centi). Atbalsta summa: 100 % no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 170 259.95 EUR (viens simts septiņdesmit tūkstoši divi simti piecdesmit deviņi eiro un 95 centi), no tās ERAF finansējums: 79,615 % no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 135 552.46 EUR (viens simts trīsdesmit pieci tūkstoši pieci simti piecdesmit divi eiro un 46 centi) valsts budžeta finansējums: 20,385 % no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 34 707.49 EUR (trīsdesmit četri tūkstoši septiņi simti septiņi eiro un 49 centi). Projekta rezultāti ir nodrošināta trīs organizāciju darbība - atbalsts kultūras nozares organizācijām biedrībai "Latvijas Teātra darbinieku savienība", “Latvijas Kultūras akadēmija” un biedrībai "Savienojums" (Dirty Deal Teatro) pārvarēt covid - 19 pandēmijas un energoresursu sadārdzinājuma sekas – telpu noma un uzturēšana.

Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum (8.2.1.0/18/A/18)

2019. gada maijā Latvijas Kultūras akadēmija uzsāk Eiropas Sociālā fonda projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (Nr. 8.2.1.0/18/A/18) īstenošanu.

Projekta mērķis ir, veidojot un īstenojot jaunizveidojamās maģistra studiju programmas, stiprināt LKA un sadarbības augstskolu (Rīgas Tehnisko universitāti un Vidzemes augstskolu) resursu koplietošanu un mazināt studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos.

Projekta mērķa sasniegšanai un identificēto problēmu risināšanai projekta ietvaros tiks īstenotas šādas darbības:

LKA un RTU kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas”/ “Creative Industries” izstrāde (47217);
LKA maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” / “Cultural Heritage Governance and Communication” (45217) izstrāde sadarbībā ar ViA;
Jaunizveidoto studiju programmu mārketinga aktivitātes – informatīvo materiālu sagatavošana;
Jaunizveidoto studiju programmu mārketinga aktivitātes – promo-video sagatavošana;
Jaunizveidoto studiju programmu starptautiskā publicitāte;
Jaunizveidoto studiju programmu mārketinga aktivitātes, nodrošinot līdzdalību studiju iespēju promotēšanas un popularizēšanas pasākumos ārvalstīs;
Jaunizveidoto studiju programmu atbilstošā studiju virziena akreditācija EQAR aģentūrā.

Ar pieejamajiem atbilstošajiem cilvēkresursu, finanšu un infrastruktūras resursiem, t.sk., paredzot dažādu e-risinājumu integrēšanu studiju procesā, projektā plānotās darbības un to īstenošanas soļi ir pārdomāti, izpildāmi, kvalitatīvi un vērsti uz projekta iesniegumā definētā mērķa sasniegšanu, proti, projekta rezultātā tiks optimāli sekmēta SAM821 mērķa sasniegšana – stiprināta resursu koplietošana, sekmēta studiju programmu fragmentācijas novēršana, kā arī veicināta LKA stratēģijas attīstības mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde, t.sk:

kvalitatīva, mūsdienīga un darba tirgus prasībām atbilstoša studiju satura ieviešana,
LKA studiju piedāvājuma konkurētspējas un LKA līderības pozīciju izaugsme,
LKA darbības internacionalizācija,
LKA studentu sekmīga integrēšanās darba tirgū.

Akreditējot studiju virzienu “Mākslas” EQAR aģentūrā, tiks

nodrošināta LKA kvalitātes kultūras attīstība atbilstoši labākajiem Eiropas izglītības standartiem;
palielināta uzticamība LKA un tajā iegūtajiem diplomiem;
sekmēta LKA starptautiskā sadarbība un atpazīstamība.

Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 200 000,00 EUR, tai skaitā ESF finansējums – 170 000,00 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 30 000,00 EUR.

Projekta īstenošanas laiks ir no 2019.gada 1.maija līdz 2022.gada 30.aprīlim (36 mēneši).

Publicēts 07.05.2019.

Aktualitātes

LKA rīkoja semināru “Problem based learning in creative education”

2019. gada 26. un 27. augustā viesnīcā “Rixwell Hotel Konventa Sēta” Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) rīkoja semināru “Problem based learning (PBL) in creative education”, kura ietvaros akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji apguva problēmās balstītas apmācību metodes izmantošanas iespējas studiju programmu izstrādē. Lai dalītos ar zināšanām un pieredzi, Rīgā viesojās pasniedzējas no Olborgas universitātes Dānijā, kur PBL pieeja tiek īstenota jau vairāk nekā 40 gadus.

Pašreiz LKA un RTU aktīvi strādā pie kopīgas maģistra studiju programmas “Radošās industrijas”/ “Creative Industries” izstrādes, kas paredzēta Eiropas Sociālā fonda projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (Nr. 8.2.1.0/18/A/18) ietvaros.

30.08.2019.

Jauno maģistra programmu izstrādē tiek iesaistīti vairāki nozares eksperti

2019. gada oktobrī projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (Nr. 8.2.1.0/18/A/18) ietvaros ir uzsākta sadarbība ar kultūras mantojuma nozares eksperti Dagniju Baltiņu un muzeju nozares eksperti Elīnu Kalniņu. Viņas līdzdarbosies kultūras mantojuma maģistra programmas mērķu, rezultātu un programmas stratēģiskā pozicionējuma formulēšanā kā arī programmas saturisko bloku izstrādē un vietējo un starptautisko docētāju piesaistē. Savukārt, radošo industriju maģistra programmas izstrādē sākot ar 2019. gada decembra mēnesi iesaistīsies un satura veidošanā līdzdarbosies radošo industriju jomā pieredzējušais Atis Egliņš – Eglītis.

15.11.2019.

Jauno maģistra studiju programmu kursu izstrādes procesā uzsākta sadarbība ar 20 docētājiem no LKA, RTU un ViA

2020. gada janvārī projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (Nr. 8.2.1.0/18/A/18) ietvaros ir uzsākta sadarbība ar 20 docētājiem pie jauno maģistra programmu ‘Radošās Industrijas un izaugsmes menedžments’ un ‘Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija’ studiju kursu izstrādes. Docētāji tika izraudzīti gan no Latvijas Kultūras akadēmijas, gan arī no abu sadarbības augstskolu - Rīgas Tehniskās universitātes un Vidzemes augstskolas - akadēmiskā personāla vidus.

Publicēts: 3.02.2020.

Licencēšanai iesniegtas divas jaunas Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas

2020. gada 20. aprīlī licencēšanai iesniegtas divas jaunas Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas - “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” un “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”. Abas programmas izstrādātas ESF projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (No. 8.2.1.0/18/A/018). Starpdisciplinārā Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgā maģistra studiju programmā “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” izstrādāta ar mērķi sagatavot izaugsmes procesus vadītspējīgus, radoši un stratēģiski domājošus, daudzveidību novērtēt un pielietot spējīgus pārmaiņu līderus. Programmā paredzēts uzņemt studentus ar dažādu līdzšinējo izglītību, bet, lai sagatavotu studijām programmā, plānoti divi ievadmoduļi, kas tiks piedāvāti atkarībā no iegūtā bakalaura grāda. Nozīmīga loma programmas izstrādē ir bijusi Olborgas Universitātes (Dānija) partneru iesaistei, notikušas vairākas pieredzes apmaiņas vizītes Olborgas Universitātē, kā arī organizēts seminārs LKA un RTU docētājiem par problēmās balstītu studiju pieeju, ko vadīja Olborgas Universtitātes profesore Julie Borup Jensen un asociētā profesore Anja Overgaard Thomassen.

Savukārt starpdisciplinārā maģistra programma “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” izstrādāta sadarbībā ar Vidzemes augstskolu, un tās mērķis ir nodrošināt studējošos ar tādu zināšanu un kompetenču kopumu, kas sekmē izpratni par kultūras mantojuma dažādību un nozīmi mūsdienās, tā interpretācijas iespējām, tā potenciālu kā resursam, attīstot kritisku un radošu domāšanas veidu, lai kultūras mantojumu pārvaldītu, interpretētu un komunicētu visdažādākajos veidos. Programmas mērķauditorija ir ne tikai atmiņas institūciju, ar mantojumu saistītu valsts iestāžu, pašvaldību darbinieki, bet arī kultūras centru vadītāji, tūrisma, restaurācijas, mantojuma vietu, aģentūru darbinieki, kā arī tie, kas vēlas īstenot uz kultūras mantojumu balstītu vai ar to saistītu uzņēmējdarbību.

Publicēts: 21.04.2020.

Intervija ar maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktori Ievu Zemīti

Ieva Zemīte ir Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente, pasniedzēja un pētniece LKA Zinātniskās pētniecības centrā. 2017. gadā kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas absolventi, mākslinieci, Annu Varnasi izveidojusi stikla mākslas studiju “Glass Point”, kas ir pirmā šāda veida mākslas studija–darbnīca Latvijā. Kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta direktoru Denisu Ščeulovu izstrādājusi kopīgu starptautisku maģistra studiju programmu ”Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”* ar ambiciozu mērķi – sagatavot izaugsmes procesus vadītspējīgus, stratēģiski domājošus, radošus, daudzveidību novērtēt un pielietot spējīgus pārmaiņu līderus.

Programmā “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” liels uzsvars ir likts uz izaugsmi trīs dažādos līmeņos – personīgajā, korporatīvajā un globālajā. Studiju sākumā tiks strādāts ar personības attīstības aspektu – personīgā zīmolvedība, publiskā runa, kontaktimprovizācija. Šīs ir tās netveramās, bet ārkārtīgi svarīgās lietas komunikācijā, lai spētu sajust partneri profesionālajā darbībā. Šīs ir tās netveramās, bet ārkārtīgi svarīgās lietas komunikācijā. Tas, kā tu lasi cilvēku, cik tev ir viegli vai grūti ar viņu sarunāties, – tas ir atkarīgs no tās netveramās personības puses, no tā, kā tu to līdz šim esi spējis attīstīt. Programmā studējošajam tiks pievērsta liela uzmanība ne tikai kā uzņēmējam, bet galvenais – kā personībai. Visi kursi ir strukturēti tā, lai studējošajam būtu iespēja paskatīties uz sevi no malas, – kā uz cilvēku, kuram ir iespēja virzīt savu karjeru, izprotot savas attīstības mērķus, kā uz organizācijas vadītāju, darbinieku, kuram ir iespēja veidot pārmaiņas savā darba vietā, kā uz sabiedrības daļu, sekmējot izpratni par globālajām sociālajām pārmaiņām. Es domāju, ka kardināli mainīsies tas, kā studējošais domā un redz sevi pirms studijām un kā brīdī, kad programmu būs absolvējis.

06.07.2020

Licencēta jaunā maģistra studiju programma “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”

19. augustā licencēta unikāla un mūsdienīga akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”, sniedzot iespēju no šī gada Latvijā beidzot studēt kultūras mantojuma jomā. To vērtējuši arī nozares, Latvijas darba devēju konfederācijas un studējošos pārstāvoši eksperti, kuri kopīgajā ziņojumā studiju saturu un piesaistīto mācībspēku visos aspektos vērtējuši ar “izcili”. Mācības maģistra līmenī nodrošinās Latvijas Kultūras akadēmija.

Programmu vairāk kā gadu veidojuši Latvijas un ārvalstu profesionāļu komanda, lūkojot piemērus no Eiropas visaugstāk vērtētajām kultūras mantojuma programmām, ņemot vērā aktualitātes un Latvijas kultūras lielvalsts ambīcijas, jau tagad ierindojoties augstajā piektajā vietā Eiropā ar vislielāko muzeju apmeklējumu skaitu.

19.08.2020

Izglītība, kas iet pa priekšu nozarei: maģistra programma “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) ir izveidojuši akadēmisko maģistra studiju programmu “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”, kurā septembrī studijas uzsāka 19 studējošie, no kuriem lielākā daļa jau ir radošo industriju nozares profesionāļi.

Studiju programma „Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” ir loģiska atbilde uz augstākās izglītības attīstības tendencēm pasaulē un atbilstoša mainīgajam darba tirgus pieprasījumam kultūras un radošo industriju jomās, ir rūpīgi izanalizēti vairāku augstskolu piemēri citviet pasaulē un analizēti pētījumi un aptaujas. Programmai ir potenciāls kļūt par izcilu starptautisku programmu arī angļu valodā, īpaši Baltijas reģionā, jo kaimiņvalstīs netiek piedāvāta saturiski līdzvērtīga programma.

LKA un RTU uzsāka sadarbību pirms trīs gadiem, kopīgi veidojot un īstenojot bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas”, ko šajā vasarā absolvēja pirmie 28 absolventi. Bakalaura studiju līmenī tieši starpdisciplinaritāte tika novērtēta kā nākotnes izaicinājums un profesionālās darbības perspektīva. Starpdisciplinaritāti studenti novērtēja, kā lielāko programmas vērtību, tāpēc uz tā bāzes veidota arī jaunā maģistra studiju programma “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”, turpinot veidot sinerģiju starp kultūru un uzņēmējdarbību.

11.10.2020

Radošo industriju un izaugsmes menedžmenta studentu pirmā semestra radošā atskaite

Pirmais semestris aiz muguras ir Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas „Radošās industrijas un izaugsmes menedžements” studentiem. Neskatoties uz attālināto studiju formātu, kurā aizvadīta lielākā pirmā semestra daļa, studentes ir uzsākušas un arīdzan plāno uzsākt vairākas radošas aktivitātes savas profesionālās izaugsmes veicināšanai.

(Lasi vairāk)

Publicēts 4.02.2021

Jaunajās maģistra studiju programmās uzņemti nākamie studējošie

Š.g. jūlija mēnesī ir noslēgusies uzņemšana studijām maģistra programmās “Radošās Industrijas un izaugsmes menedžments” un “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”. Programmā “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” septembrī studijas uzsāks 11 studējošie (iepriekš 2020.gadā – 19), savukārt, programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” studijas uzsāks 12 studējošie (iepriekš 2020.gadā – 20).

2.08.2021.

Notiek maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” vērtēšana

23.04.2022.

Notiek maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” vērtēšana, lai iekļautu virziena “Mākslas” akreditācijas lapā

Aprīļa mēnesī tika īstenota jaunizveidotās studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” (KMPK) novērtēšanas ekspertu vizīte Latvijas Kultūras akadēmijā. 6.aprīlī akreditācijas ekspertes – Agnese Rupenheite, Laila Lemko (klātienē) un Ana Vivoda (zoom) piedalījās virziena “Mākslas” un jaunās studiju programmas novērtēšanas vizītē, kuras laikā saņēma nepieciešamo informāciju par KMPK programmu, lai varētu veikt visaptverošu un objektīvu novērtējumu.

Akadēmiskās Informācijas centrs 2022. gada 22. aprīlī ir saņēmis novērtēšanas eksperšu atzinumu, kurā norādīts, ka ekspertes KMPK studiju programmu novērtējušas ar vērtējumu “labi” un atbalsta tās iekļaušanu virziena “Mākslas” akreditācijas lapā. Vienlaikus ekspertes sniegušas Akadēmijai īstermiņa (trūkumu novēršanas) un ilgtermiņa (pilnveidošanas) rekomendācijas.

No 23. līdz 31. maijam norisināsies pasākumu cikls maģistra studiju interesentiem “Pagrieziena punkts”

23.05.2022

No 23. līdz 31. maijam norisināsies pasākumu cikls maģistra studiju interesentiem “Pagrieziena punkts”

No 23 līdz 31. maijam Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) aicina uz dažādām klātienes un tiešsaistes aktivitātēm maģistra studiju interesentiem pasākumu ciklā “Pagrieziena punkts”. Lai iepazīstinātu ar maģistra studiju iespējām LKA, ikvienam interesentam būs iespēja apmeklēt maģistru lekcijas, tikšanās ar programmu vadītājiem, pieteikties individuālajām konsultācijām, kā arī tikties ar LKA maģistrantūrā studējošajiem sarunā Facebook tiešraidē.

Pieteikšanās “Pagrieziena punkts” aktivitātēm, rakstot uz info@lka.edu.lv.

2022. gada vasarā LKA pirmo reizi uzņems studējošos starptautiskajās maģistra programmās “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti) un “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”, kurās studiju process notiks angļu valodā. Programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” tiks uzņemta grupa studijām angļu vai latviešu/angļu valodā. Studijas plānotas hibrīdformātā, vienlaicīgi nodrošinot gan klātienes, gan attālinātas lekcijas. Uzņemšana notiks arī maģistra studijās “Kultūras menedžments” un “Audiovizuālā un skatuves māksla”.

(Lasīt vairāk)

*Maģistra programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” un “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” izveidotas projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (Nr. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros.

Notikusi maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” vērtēšana, lai iekļautu virziena “Mākslas” akreditācijas lapā

09.06.2022.

Notikusi maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” vērtēšana, lai iekļautu virziena “Mākslas” akreditācijas lapā

Maija mēneša sākumā tika īstenota jaunizveidotās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” (RIIM), kas tiek īstenota kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, (RTU) novērtēšanas ekspertu vizīte Latvijas Kultūras akadēmijā un RTU. 2022. gada 3. jūnijā Akadēmiskās Informācijas centrs ir saņēmis novērtēšanas ekspertu atzinumu, kurā norādīts, ka eksperti RIIM studiju programmu novērtējuši ar vērtējumu “labi” un atbalsta tās iekļaušanu virziena “Mākslas” akreditācijas lapā un virziena “Vadība, administrēšana un nekustamā īpašuma pārvaldība” akreditācijas lapā. Vienlaikus eksperti snieguši Akadēmijai un RTU īstermiņa un ilgtermiņa rekomendācijas.

Līdz ar 08.06.2022. no Akadēmiskās Informācijas centra saņemto lēmumu par šīs studiju programmas iekļaušanu studiju virzienā “Mākslas” ir veiksmīgi noslēgusies projekta aktivitāte “Jaunizveidoto studiju programmu atbilstošā virziena akreditācija EQAR aģentūrā”.

Kultūras mantojuma studiju 1. kursa studenti dodas mācību ceļojumā uz Kauņu

14.06.2022.

Maģistra programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” studenti mācību ceļojumā apmeklē Kauņu

Jūnija sākumā aizraujošā ārvalstu mācību ceļojumā uz Kauņu devās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 1.kurss kopā ar programmas vadītāju Elīnu Vikmani.

Studenti tikās ar izstāžu kuratoriem un muzejpedagogiem, analizēja izstādes Kauņā – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2022 piedāvājumu, tikās ar Marinas Abramovičas izstādes kuratoru Arvydas Zalpys, lai diskutētu par apjomīgā projekta īstenošanu, grūtībām un ieguvumiem, kā arī veica Viljama Kentridža izstādes analīzi. Izstāde Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja 10 dažādās lokācijās ir izaicinājums, bet vēl lielāks – kā viņš interpretē un izaicina runāt par holokaustu, apertaīdu, laiku, nāvi.

Tāpat tika apmeklēta arī izstāde “Memory/Future” un Kauņas cietokšņa devītais forts.

Kā atzīst paši studenti – neatkārtojama pieredze! Par vislielāko brauciena pievienoto vērtību viņi atzīst tieši tikšanos ar cilvēkiem, kas veidojuši šos lielos mākslas projektus, un iespēja dzirdēt viņu stāstus un pieredzi.

Programma izveidota projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (Nr. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros

Par pieejamāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku kultūras mantojumu: pirmo izlaidumu svin kultūras mantojuma studiju absolventi

29.06.2022.

Par pieejamāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku kultūras mantojumu: pirmo izlaidumu svin kultūras mantojuma studiju absolventi

2022. gada jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) pirmo izlaidumu svinēja maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” absolventi. Programma tika izveidota 2020. gadā projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (Nr. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros.

Programmas vadītāja Elīna Vikmane programmas absolventus raksturo kā ambiciozus nozares profesionāļus un aizrautīgus, kolosālus cilvēkus, iezīmējot divos gados kopīgi pieredzēto: “Jaunatklātie apvāršņi, pasniedzēju atdeve un tīklošanas kursa biedru vidū ir vērtīgs ieguvums akadēmiskās un profesionālās izaugsmes kontekstā. Par to šaubu nav. Taču mērķtiecība, ar kādu mēs visi kopā esam pārvarējuši pandēmijas uzliktos ierobežojumus, straujo pārmaiņu un dažkārt – arī pašu prātos uzburto stresu un šaubas par savu varēšanu, ir, manuprāt, radījusi tikpat būtisku, kvalitatīvu lēcienu katra personiskajā izaugsmē.”

Nozīmīga studiju sastāvdaļa LKA maģistrantūrā ir maģistra darba izstrāde, kas ļauj studējošajiem attīstīt pētnieciskās prasmes un pievērsties nozares kontekstā nozīmīgu tēmu izpētei. Programmas absolventi savos pētījumos atklāja mūsdienīgu un aktuālu skatījumu uz kultūras mantojumu un tā lomu sabiedrībā, pierādot, ka kultūras mantojuma nozarē Latvijā darbojas profesionāļi, kuri ne tikai radīs, bet arī spēs vadīt pārmaiņas, padarot Latvijas kultūras mantojumu pieejamāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku vietējā un starptautiskā mērogā.

Kultūras mantojuma komunikācija, muzeju sociālekonomiskā ietekme un sabiedrības līdzdalības veicināšana, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, mantojuma starptautiskā komponente un pētniecības potenciāls, mantojuma ilgtspējīga pārvaldība un loma lauku teritoriju reģenerācijā – maģistra darbu tēmu daudzveidībā iezīmē plašo absolventu interešu lauku un dažādās profesionālās darbības sfēras.

Kā muzejam atainot sabiedrības intereses un vērtības, kā ilgtermiņā attīstīt sabiedrības spēju risināt un pārvaldīt sarežģītus sociālos jautājumus? Liene Johansone darba ietvaros izstrādājusi priekšlikumus sabiedrības līdzdalības veicināšanai muzejā, norādot, ka tikai stratēģiski attīstot sabiedrības līdzdalības konceptu tiks rasti jauni veidi, kā pilnveidot darbu ar sabiedrību, aizvien vairāk to iesaistot un nododot tās rokās atsevišķu lēmumu pieņemšanas pilnvaras šajā procesā iegūstot abpusēju labumu – īstenojot gan sabiedrības intereses, gan muzeja mērķus. Lelde Puisāne sabiedrības līdzdalību skatījusi citādā aspektā – cik svarīga nozīme kultūras mantojuma saglabāšanā muzejos ir ieinteresēto grupu iesaistei Latvijas muzeju krājuma politikas īstenošanā un kvalitatīvas muzeju krājuma politikas izstrādei, nodrošinot muzeja krājuma papildināšanu un interpretāciju sabiedrībai.

Vienlīdz būtisks jautājums kultūras mantojuma sakarā ir par tā sociālajām un ekonomiskajām vērtībām, ko savā darbā apskatījusi Kristīne Skrīvere. Darba ietvaros ir izveidots ietekmes novērtēšanas modelis, kas varētu palīdzēt faktos balstītu lēmumu pieņemšanā par muzeju darbības stratēģiskajiem mērķiem un investīcijām, pamatojot publiskā finansējuma ieguldījuma lietderību, kā arī noteiktu nepieciešamo datu ievākšanas apjomu, kurus nepieciešams uzkrāt muzeju ikdienas darbā, lai izstrādāto modeli veiksmīgi pielietotu.

Vairāku darbu uzmanības centrā bija dažādās kultūras mantojuma komunikācijas formas: Antra Skripste apskatīja stāstu kā komunikācijas rīku muzeja publiskajā telpā un kā būtisku krājuma papildinājumu ar lielu izmantošanas potenciālu nākotnē. Savukārt Jevgeņija Frīdvalde pievērsās ekspozīcijas, kas ir viens no populārākajiem kultūras mantojuma interpretācijas un komunikācijas rīkiem, starpkultūru kompetencei, kas var veidot atvērtāku un saliedētāku sabiedrību.

Ilona Matvejeva savā darbā pievērsās nemateriālajam mantojumam un mantojuma kopienām, pētot amatierteātra spēles tradīciju kā Latvijas nemateriālo kultūras mantojuma elementu un tā nozīmi kopienu dzīvē. Darbā raksturota tradīcijas piederība Latvijas nemateriālajam mantojumam un analizētas iezīmes, kas amatierspēles tradīciju ļauj vērtēt kā nemateriālās kultūras daļu. Autore noskaidrojusi, kāds ir potenciāls tradīcijai tikt iekļautai Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un kam būtu jāvirza šī iniciatīva. Savukārt, Eva Koljera pētīja dabas un materiālā mantojuma saikni ar nemateriālo kultūras mantojumu kultūrainavu kontekstā, lai apzinātu nemateriālā kultūras mantojuma lomu to saglabāšanā.

Muižu mantojuma nozīmi pētījumā skatījusi Iveta Balčūne, izvirzot tādus pētnieciskos jautājumus kā – kāda ir muižu mantojuma loma lauku teritoriju reģenerācijā, kādas ir iespējamās pieejas un metodes muižu mantojuma lomas izpētē to atrašanās vietas reģenerācijas kontekstā, kādi ir Latgales piemēra izpētes rezultāti par muižu mantojumā balstīto lauku teritoriju reģenerācijas konceptu pieejām un mantojuma potenciāla iespējām? Kultūras mantojuma pārvaldībai savā darbā ir pievērsies Ronalds Lūsis, analizējot ilgtspējības principus sakrālās arhitektūras kultūras mantojuma pārvaldībā Latvijā un to pielietošanai praksē.

No 1. līdz 8. jūlijam norisināsies pieteikšanās maģistra studijām LKA, vairāk par iestājpārbaudījumiem, uzņemšanu un studiju procesu maģistra studiju programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”: https://lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/studijas/kategorija/kulturas-mantojuma-parvaldiba-un-komunikacija/.

Latvijas Kultūras akadēmijā izstrādāti 11 pētījumi kultūras mantojuma jomā

29.06.2022.

Latvijas Kultūras akadēmijā izstrādāti 11 pētījumi kultūras mantojuma jomā

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) 2022. gadā akreditētās maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”* ietvaros tapuši pirmie vienpadsmit kultūras mantojuma profesionāļu pētījumi, un no 1.līdz 8.jūlijam tiks uzņemta jauna studējošo grupa.

Pētījumi atspoguļo plašo kultūras mantojuma lauku, rosinot to padarīt pieejamāku, iekļaujošāku, un to rezultātus nosacīti var iedalīt divās daļās. Pirmie aptver globālo sāpīgo jautājumu analīzi Latvijā, piemēram, kā nodrošināt sabiedrības līdzdarbošanos muzeju un citu kultūras mantojuma objektu darbībā un kā 21. gadsimtā no jauna pierādīt kultūras mantojuma vērtību un ietekmi, kā arī aktualizē nemateriālā mantojuma nozīmi. Otra pētījumu daļa Latvijas vidē ienes jaunas vēsmas, piemēram, uzsāk diskusiju par starpkultūru kompetenci kā rīku tolerances stiprināšanai, pēta kultūrainavu – cilvēku un dabas kopīgi veidotu ainavu – saglabāšanu, nepieciešamību pēc apzinātas vides ilgtspējas politikas kultūras mantojuma jomā, aicina ieraudzīt kultūras mantojumu kā lauku reģenerācijas rīku, īpaši Latgalē.

“Pētījumu nozīme ir īpaši liela tāpēc, ka akadēmisko pienesumu veikuši lielākoties kultūras mantojuma praktiķi, kas savā ikdienas profesionālajā dzīvē pārstāv Latvijai nozīmīgas organizācijas – Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, par gada kultūrvietu atzīto Lūznavas muižu, Āraišu ezerparku, Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Rīgas Domu, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Cēsu vēstures un mākslas muzeju un citas”, uzsver programmas vadītāja Elīna Vikmane

Ar maģistra darbiem iespējams iepazīties LKA bibliotēkā:

Iveta Balčūne / Muižu mantojuma loma lauku teritoriju reģenerācijā. Latgales piemērs
Jevgeņija Frīdvalde / Ekspozīcija kā starpkultūru kompetences veidošanas rīks: Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA piemērs
Liene Johansone / Sabiedrības līdzdalības veicināšana muzejos: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja piemērs
Eva Koljera / Kultūrainavas kā dabas un kultūras mantojuma integrētas pārvaldības modeļi. Āraišu muzejparka piemērs
Ronalds Lūsis / Ilgtspējīgas pārvaldības principi sakrālo arhitektūras pieminekļu saglabāšanā: luterāņu baznīcas piemērs
Ilona Matvejeva / Amatierteātra spēles tradīcija kā Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma elements un tā nozīme kopienu dzīvē
Rūta Meiere / Nemateriālā kultūras mantojuma nozīme kultūrainavu saglabāšanā Latvijā
Lelde Puisāne / Ieinteresēto grupu iesaiste Latvijas muzeju krājuma komplektēšanas politikas īstenošanā kultūras mantojuma saglabāšanā
Antra Skripste / Stāsts muzejā laikmetīgās kolekcionēšanas kontekstā: aspekta aktualitātes raksturojums
Kristīne Skrīvere / Muzeja sociālās un ekonomiskās vērtības noteikšana: Cēsu Vēstures un mākslas muzeja piemērs
Aija Zandersone / Memoriālo kolekciju problemātika un nozīmības novērtēšana muzejos/ Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piemērs

Tāpat šonedēļ, no 1. līdz 8. jūlijam, tiek uzsākta jaunas grupas komplektācija, kurā divu gadu studijām un pētījuma veikšanai nodrošinātas 14 budžeta vietas. Vairāk informācijas par iestājpārbaudījumiem, uzņemšanu un studiju procesu maģistra studiju programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”: https://lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/studijas/kategorija/kulturas-mantojuma-parvaldiba-un-komunikacija/.

* Programma tika izveidota 2020. gadā projekta “Jaunu studiju programmu izstrāde kultūras un radošo industriju darba tirgum” (Nr. 8.2.1.0/18/A/018) ietvaros.

Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē (8.2.2.0/18/A/018)

2018. gada 1. novembrī Latvijas Kultūras akadēmija uzsāk īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018).

Projekta mērķis ir stiprināt Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) akadēmiskā personāla attīstību un piesaisti LKA stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, sadarbībai ar kultūras un radošo industriju nozari un starptautiskai konkurētspējai.

Projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas sekojošās darbības:

Doktorantu iesaiste akadēmiskajā darbā
Ārvalstu akadēmiskā personāla nodarbinātība kā mācībspēkiem
Akadēmiskā personāla kompetences pilnveide, t.sk., (1) stažēšanās pie komersanta, (2) profesionālās angļu valodas mācības, (3) specializētas mācības

Projekta īstenošanas rezultātā paredzēts sekmēt efektīvu LKA stratēģijas attīstības mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi, tostarp, attīstot LKA akadēmiskā personāla potenciālu, īstenojot studiju virzienu "Mākslas" (esoša LKA akadēmiskā personāla kompetenču pilnveidošana, jaunu doktorantu un zinātnisko grādu pretendenti piesaiste, un ārvalstu pasniedzēju nodarbinātība), tiks sekmēta:

LKA akadēmiskā personāla individuāla izaugsme, kas veicinās kopēju LKA cilvēkresursu attīstību,
LKA akadēmiskā personāla atjaunotne,
LKA darbības internacionalizācija,
kvalitatīva, mūsdienīga un darba tirgus prasībām atbilstoša studiju satura ieviešana,
LKA sniegtās kultūrizglītības starptautiskā konkurētspēja un LKA līderības pozīciju izaugsme,
LKA audzēkņu sekmīgu integrēšanos darba tirgū.

Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 414 701,00 EUR, tai skaitā ESF finansējums – 352 495,85 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 62 205,15 EUR.

Projekta īstenošanas laiks ir no 2018. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. decembrim.

Publicēts. 22.11.2018.

Aktualitātes

Turpinās ESF projekta "Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē" Nr. 8.2.2.0/18/A/018 īstenošana

Latvijas Kultūras akadēmija turpina īstenot projektu, kura ietvaros tiks attīstīts Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla potenciāls, pilnveidojot pašreizējā akadēmiskā personāla kompetences, kā arī akadēmiskajā darbā iesaistot doktorantus un ārvalstu akadēmisko personālu.

Uz šo brīdi projekta ietvaros izsludināts iepirkums "Angļu valodas apmācības Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas vadības un Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskajam personālam" (Identifikācijas Nr.: LKA 2019/2), kā arī tiek plānota akadēmiskā personāla stažēšanās pie nozares komersantiem.

Projekts tiek īstenots no 2018. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. decembrim.

Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstībai ir 414 700,00 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 352 495,00 EUR un valsts budžeta finansējums – 62 205,00 EUR.

Publicēts: 12.04.2019.

Latvijas Kultūras akadēmijā akadēmiskajam personālam tiks nodrošinātas angļu valodas apmācības

2019. gada 22. maijā projekta Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros ir noslēgts līgums ar SIA SKRIVANEK Baltic par angļu valodas apmācībām Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskajam personālam.

Angļu valodas apmācības tiks nodrošinātas vismaz 30 cilvēkiem ar mērķi paaugstināt akadēmiskā personāla angļu valodas zināšanas, lai veicinātu akadēmiskā personāla starptautiskās sadarbības, zinātnisko rakstu sagatavošanas, mācību programmu satura izstrādes un akadēmiskā amata kompetenču nodrošināšanas spēju. Pēc profesionālās angļu valodas apmācību apguves LKA akadēmiskais personāls spēs nokārtot angļu valodas testu pakāpi augstākā līmenī.

Apmācības plānots uzsākt š.g. septembrī 2 reizes nedēļā pa 2 akadēmiskajām stundām. Apmācības noslēgsies 2020.gada jūnijā.

SIA Skrivanek Baltic kā apmācību nodrošinātājs tika izvēlēts iepirkumu procedūrā starp 9 pretendentiem.

23.05.2019.

Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskais personāls apgūst angļu valodu

No 2019. gada septembra projekta Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros regulāras angļu valodas apmācības augstskolā uzsākuši 28 akadēmiskā un/vai zinātniskā darba veicēji.

Apmācības norisināsies līdz pat 2020.gada jūnijam. Tās dažādiem zināšanu līmeņiem nodrošina uzņēmums SIA Skrivanek Baltic, kas tika izvēlēts par piemērotāko iepirkumu procedūras rezultātā. Pielietojot dažādas pielāgotas apmācību metodes pasniedzējiem ir iespēja papildināt zināšanas par angļu valodas gramatiku, terminoloģiju, lietišķo sarunvalodu un saraksti, kā arī citām apmācību tēmām.

Kā jau iepriekš tika ziņots, līgums ar SIA Skrivanek Baltic tika noslēgts 2019. gada 22. maijā.

Publicēts 02.09.2019.

Latvijas Kultūras akadēmijā viesojas ārvalstu viesdocētāji

2019./2020. mācību gada rudenī projekta Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros augstskolā vieslekcijas pasniedz viesdocētāji Frans Brouwer no Nīderlandes un itālis Alessandro Nanì no Tallinas Universitātes.

Bakalaura studiju programmas “Radošās industrijas” un maģistra studiju programmas “Kultūras menedžments un radošās industrijas” studentiem F.Brouwer piedāvā studiju kursu “Māksla un uzņēmējdarbība”. Pasniedzējs jau viesojies akadēmijā arī pagājušajā mācību gadā, un veiksmīgi aizsākto sadarbību ar Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru plānots īstenot arī turpmāk.

A.Nanì galvenokārt sadarbojas ar audiovizuālās mākslas studentiem, pasniedzot studiju kursus “Transmedia Storytelling Theories and Methods” un “Transmedia in Film and Television – Project Development”, kas turpināsies līdz pat 2020. gada pavasarim.

Publicēts 03.10.2019.

Latvijas Kultūras akadēmijas studenti un absolventi aicināti apmeklēt nīderlandiešu viesprofesora Fransa Brauera (Frans Brouwer) lekciju ‘Māksla un uzņēmējdarbība’.

2019. gada rudens semestrī Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros Latvijas Kultūras akadēmijā viesojas viesprofesors no Erasma Universitātes Roterdamā Dr. Franss Brauers - pieredzējis lektors, konsultants un starptautisku kultūras projektu vadītājs, kas lasa lekcijas vairākās Eiropas augstskolās, tai skaitā, Erasma Universitātē Roterdamā, Zagrebas universitātē Horvātijā, Mūzikas akadēmijā Māstrihtā, Mariboras Universitātē Slovēnijā un Alpen-Adria universitātē Klāgenfurtē Austrijā. Tāpat Franss Brauers organizējis vairākus vērienīgus festivālus, koncertus un operas projektus dažādās Eiropas valstīs un Japānā un 10 gadus vadījis Eiropas Operas Akadēmijas projektu.

Latvijas Kultūras akadēmijā šajā semestrī Frans Brauers viesojas ar lekcijām bakalaura studiju programmā ‘Radošās Industrijas’ kursā ‘Māksla un uzņēmējdarbība’, kas ir arī atvērtās vieslekcijas tēma. Apmeklēt vieslekciju aicināti visi interesenti – gan esošie, gan bijušie Latvijas Kultūras akadēmijas studenti.

Vieslekcijas apmeklējums ir bez maksas un uz to nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Publicēts: 5.12.2019.

Latvijas Kultūras akadēmijā ar vieslekcijām par transmediju stāstniecību viesojas Tallinas universitātes Baltijas Filmu un mediju skolas profesors Alesandro Nani (Alessandro Nanì).

No 1.oktobra līdz 20. decembrim Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros Latvijas Kultūras akadēmijā viesojas Tallinas universitātes Baltijas Filmu un mediju skolas profesors Dr. Alesandro Nani, kurš Tallinas universitātē vada starpmediju bakalaura programmu, kā arī pasniedz lekcijas starpmediju un transmediju stāstniecībā.

Latvijas Kultūras akadēmijā Alesandro Nani viesojas ar lekcijām bakalaura studiju programmās ‘Audiovizuālā māksla’ un ‘Kultūras socioloģija un menedžments’. Savās lekcijās viesprofesors runā par transmediju stāstniecības teoriju un praksi.

Alesandro Nani ieguvis doktora grādu mediju komunikācijā Tartu universitātē un paralēli darbam Tallinas universitātē un vieslekciju lasīšanai citur Eiropā arī darbojas Eiropas Komunikācijas pētniecības un izglītības asociācijā (ECREA) kā ‘Auditorijas un Uztveres pētījumu’ nodaļas priekšsēdētāja vietnieks.

Publicēts: 9.12.2019.

Latvijas Kultūras akadēmija uzsāk doktorantu iesaisti akadēmiskajā darbā

Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros Latvijas Kultūras akadēmija ir noslēgusi pirmo līgumu ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes doktorantūras studentu Andri Hiršu aktivitātē ‘doktorantu iesaiste akadēmiskajā darbā’.

Andra Hirša pētniecības intereses ir kultūras teorija un filozofija, savā doktora disertācijā pievēršoties tēmai ‘Jēkabs Osis un Tērbatas personālisma skola". Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā viņš pasniegs lekcijas bakalaura studiju kursos ”Filozofijas vēsture”, „Loģika un argumentācija”, „Ievads kritiskajā domāšanā”, kā arī nodrošinās filozofijas vēstures daļu modulī „Pasaules mākslinieciskā kultūra”.

Publicēts: 6.03.2020.

LKA akadēmiskais personāls noslēdz angļu valodas pilnveides apmācības

2020. gada 30. jūnijā projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros noslēgušās 9 mēnešu ilgas profesionālās kompetences apmācību Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskajam personālam. Kopā apmācības veiksmīgi noslēguši un sertifikātus saņēmuši 26 Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēji un Zinātniskā pētniecības centra pētnieki (A1/A2 līmenī – 4, B1 līmenī – 5, B2 līmenī – 6 un C1 līmenī – 11).

Angļu valodas apmācības 144 akadēmisko stundu apjomā nodrošināja SIA Skrivanek Baltic, un par tām no LKA akadēmiskā personāla saņemtas tikai labas un ļoti labas atsauksmes.

Publicēts 02.07.2020.

Latvijas Kultūras akadēmijā lekcijas lasīs vēl 3 doktorantūras studiju studenti

Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros Latvijas Kultūras akadēmija piesaistījusi vēl 3 doktorantūras studiju studentus aktivitātē ‘doktorantu iesaiste akadēmiskajā darbā’.

Līgumi projekta ietvaros noslēgti ar trim Latvijas Kultūras akadēmijas 1. kursa doktorantūras studentēm - Elīnu Vikmani, Ilonu Asari un Lolitu Ozoliņu.

Elīnas Vikmanes pētniecības intereses saistāmas ar kultūras mantojumu un muzeoloģiju, savā doktora disertācijā pievēršoties tēmai ‘Latvijas muzeju kā sociāli iekļaujošas sabiedrības veidošanas aģentu darbība 21.gs ‘, Ilona Asare pārstāv radošo industriju un kultūrpolitikas nozari, disertāciju veltot tēmai ‘Mūsdienu izaicinājumi Latvijas mazo un vidējo pilsētu kultūras pārvaldībā’, savukārt Lolitas Ozoliņas pētniecības intereses saistītas ar zīmolvedību un zīmolu komunikāciju, kā arī pilsētu kā zīmolu komunikāciju.

Publicēts: 4.09.2020.

Noslēdzies iepirkums par specializēto apmācību nodrošinājumu LKA akadēmiskajam personālam

2021. gada 21. janvārī noslēdzies ESF projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros izsludinātais iepirkums “Specializētās mācības Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskajam personālam”. Par visatbilstošākajiem un vislabāk izstrādātajiem atzīti SIA ‘Triviums apmācības” un personu apvienības SIA ‘O.D.A.’ un SIA ‘Peer’ piedāvājumi, kuri noteikti par iepirkuma uzvarētājiem un visa gada garumā nodrošinās specializētās apmācības LKA akadēmiskajam personālam kopā divās mācību programmās – Līderības prasmes un Digitālās prasmes.

Specializēto apmācību iepirkuma mērķis atbilstoši Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība – investīcija studiju kvalitātē”, Nr. 8.2.2.0/18/A/018 īstenošanai ir pilnveidot LKA akadēmiskā personāla kompetences un individuālo izaugsmi, t.sk., attīstīt akadēmiskā personāla līderību, sadarbības kompetenci ar industriju un akadēmiskā personāla mūsdienīgu izpratni par digitālā laikmeta izaicinājumiem, lai sekmētu LKA akadēmiskā personāla personisko iemaņu un kompetenču attīstību, kā ar kopumā pilnveidotu LKA studiju saturu un kvalitāti, nodrošinot studiju programmu satura atbilstību nozares vajadzībām un mūsdienu darba tirgus specifikai.

Publicēts 26.01.2021.

Uzsāktas līderības un digitālo prasmju apmācības LKA akadēmiskajam personālam

Sākot ar 2021. gada februāri projekta ESF projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros uzsāktas specializētās apmācības LKA akadēmiskajam personālam divās mācību programmās – Līderības prasmes un Digitālās prasmes.

Mācību programmu ‘Līderības prasmes’ īsteno personu apvienību SIA ‘O.D.A.’ un SIA ‘Peer’. Mācību nodrošinātāju programma ir sadalīta trīs tematiskajos blokos:

Tēma ‘Modernās līderības kompetences’, kuras mērķis ir pilnveidot mācību dalībnieku komunikācijas un prezentācijas prasmes, prasmes pārvaldīt savas emocijas, veidot psiholoģiski ergonomisku darba vidi un izmantot dažādas metodes un paņēmienus efektīvai attālināta darba un sadarbības organizēšanai;
Tēma ‘Personīgā efektivitāte’, kuras mērķis ir attīstīt mācību dalībnieku personīgās efektivitātes prasmes, t.sk., apgūt efektīvus darba organizācijas paņēmienus, pašmotivāciju, prasmi pārvaldīt savas emocijas, stresa līmeni un pasargāt sevi no izdegšanas riska;
Tēma ‘Līderība un vadība’, kuras mērķis ir attīstīt mācību dalībnieku vadības un līderības prasmes, veicināt izpratni par savu autentisko līderības stilu un tā efektīvu izmantošanu dažādās vadības situācijās;

Savukārt mācību programmu ‘Digitālās prasmes’ īsteno SIA ‘Triviums apmācība’, kuri savu programma iedalījuši divos tematiskajos blokos:

Tēma ‘Mācību vadīšana digitālajā vidē’, kuras mērķis ir iepazīstināt mācību dalībniekus ar pieaugušo izglītošanas pieejām, attālinātu komunikāciju un mācību vadīšanu digitālajā vidē, kā arī tās pedagoģiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem;
Tēma ‘Tālmācības kursu izstrāde’, kuras mērķis ir iepazīstināt mācību dalībniekus ar praktiskām zināšanām par tālmācības kursa izstrādi un procesa pārvaldību, dažādām modernām metodēm un paņēmieniem tālmācības procesa vadībā, kā arī tiešsaistes kursu vadīšanā.

Gan mācību programmu ‘Līderības prasmes’, gan mācību programmu ‘Digitālās prasmes’ pietiekušies apgūt 30 LKA akadēmiskā personāla pārstāvji.

Publicēts 23.02.2021.

Docenta amatā ievēlēts LKA vieslektors Andris Hiršs

Ar LKA Senāta lēmumu uz turpmākajiem sešiem gadiem docenta amatā ievēlēts Dr.phil. Andris Hiršs, kurš iepriekš kā vieslektors tika iesaistīts ESF projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) aktivitātē ‘doktorantu iesaiste akadēmiskā darbā’.

Andris Hiršs ievēlēts LKA Kultūras teorijas un vēstures katedrā “Humanitārās un mākslas zinātnes” nozares apakšnozarē “Kultūras teorija”, darbības joma “Filozofijas vēsture. Humanitāro un sociālo zinātņu metodoloģija”.

Publicēts 03.03.2021.

Uzsākta LKA akadēmiskā personāla stažēšanās pie nozares komersantiem

Sākot ar 2021. gada septembri projekta ESF projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros uzsākta Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) akadēmiskā personāla stažēšanās vairākos Latvijas izdevējdarbības un audiovizuālās mākslas nozares uzņēmumos. Kopā stažēšanās aktivitātē iesaistīti 8 LKA akadēmiskā personāla pārstāvji – LKA audiovizuālās mākslas katedras lekt. Jānis Putniņš, lekt. Daiga Livčāne, doc. Andrejs Verhoustinskis, doc. Antra Cilinska, prof. Dāvis Sīmanis un doc. Dainis Juraga, kā arī LKA kultūras teorijas un vēstures katedras prof. Raimonds Briedis un LKA starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras doc. Ilze Norvele.

Stažēšanās pie komersanta aktivitātes īstenošanas mērķis ir attīstīt LKA akadēmiskā personāla sadarbību ar nozares pārstāvjiem, paaugstināt personāla kompetenci un zināšanas par nozares darbību un padziļināt izpratni par specifiskajiem nozares jautājumiem, tādejādi sekmējot arī ciešākai LKA sasaisti ar tautsaimniecību. Līdz 2021. gada beigām katram stažēšanās aktivitātes dalībniekam plānots īstenot 100 h individuālā darba nozares uzņēmumā.

Publicēts 03.09.2021.

Noslēgusies LKA akadēmiskā personāla līderības un digitālo prasmju pilnveide

No 2021. gada februāra līdz 2021. gada novembrim ESF projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018) ietvaros tika īstenotas divas apjomīgas specializēto apmācību programmas LKA akadēmiskajam personālam - “Līderības prasmes” (kopā 58 akadēmiskās stundas) un “Digitālās prasmes” (kopā 64 akadēmiskās stundas).

Kopā apliecības par mācību programmas “Līderības prasmes” apguvi tādās tēmās kā ‘Modernās līderības prasmes’, ‘Personīgā efektivitāte’ un ‘Līderība un vadība’ ieguvuši 27 Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēji un Zinātniskā pētniecības centra pētnieki, savukārt par mācību programmas “Digitālās prasmes” apguvi tēmās ‘Mācību vadīšana digitālajā vidē’ un ‘Tālmācības kursa izstrāde’ apliecības ieguvuši 29 LKA akadēmiskā personāla pārstāvji, no kuriem 15 dalībnieki programmu apguvuši pilnībā, savukārt 14 dalībnieki apguvuši atsevišķas sev interesējošas tēmas, kā piemēram, ‘Kā trāpīgi runāt on-line vidē’ (lekt. Krista Vāvere), ‘Interaktīvās metodes pieaugušo mācībās’ (lekt. S.Bulmeistere-Ikauniece), ‘Mācīšana un mācīšanās VUCA laikmetā’ (lekt. R.Upenieks) u.c.

Mācību programmu ‘Līderības prasmes’ īstenoja personu apvienību SIA ‘O.D.A.’ un SIA ‘Peer’, savukārt mācību programmu ‘Digitālās prasmes’ īstenoja SIA ‘Triviums apmācība’, un par abām programmām no LKA akadēmiskā personāla saņemtas galvenokārt labas un ļoti labas atsauksmes, kā arī jau šobrīd ir zināms, ka mācību programmas ‘Digitālās prasmes’ dalībnieki ar LKA e-studiju platformas speciālistes atbalstu turpinās attīstīt savas digitālās prasmes arī 2022. gadā, lai pilnvērtīgi turpinātu nodrošināt attālināto mācību procesu un mācību vadīšanu e-studiju vidē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem.

Publicēts 07.12.2021.

VEIKSMĪGI NOSLĒDZIES PROJEKTS PAR LKA AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PILNVEIDI

2022.gada 31.martā Latvijas Kultūras akadēmijā veiksmīgi noslēdzies Eiropas Sociālā fonda projekts “Latvijas Kultūras akadēmijas akadēmiskā personāla attīstība - investīcija studiju kvalitātē” (Nr. 8.2.2.0/18/A/018), ko akadēmija uzsāka īstenot 2018. gada 1. novembrī.

Trīs ar pus gadu laikā projekta ietvaros veiktas vairākas aktivitātes, kas veicinājušas efektīvu LKA stratēģijas attīstības mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi, tostarp, attīstot LKA akadēmiskā personāla potenciālu.

Rezultātā veiksmīgi sasniegts iepriekš uzstādītais mērķis: stiprināt LKA akadēmiskā personāla attīstību un piesaistīt LKA stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, sadarbībai ar kultūras un radošo industriju nozari un starptautiskai konkurētspējai.

Projektā īstenotās aktivitātes:

1. Doktorantu iesaiste akadēmiskajā darbā

Projekta laikā LKA akadēmiskajā darbā tika nodarbināti 4 doktoranti, ar kuriem pašreiz izveidojusies cieša sadarbība, ko plānots turpināt. Doktorantu piesaiste atbilstoši izvirzītajam mērķim ļauj sekmēt LKA akadēmiskā personāla atjaunotni, un sniedz ieguldījumu LKA akadēmiskā darba pilnveidē un kvalitātes celšanā.

2. Ārvalstu akadēmiskā personāla nodarbinātība kā mācībspēkiem

Projekta laikā LKA akadēmiskajā darbā tika nodarbināti 4 ārvalstu pasniedzēji, tādējādi sekmējot LKA internacionalizāciju un pilnveidojot LKA studiju programmu saturu. Projekta laikā uzsāktā sadarbība tiek veiksmīgi turpināta.

3. Akadēmiskā personāla kompetences pilnveide

Projekta laikā akadēmiskā personāla kompetences pilnveides pasākumos kompetenci pilnveidojuši 57 LKA akadēmiskā personāla darbinieki.

(1) stažēšanās pie komersanta

Projekta laikā stažēšanos pie uzņēmējiem veiksmīgi īstenojuši 8 LKA akadēmiskā personāla darbinieki, kā rezultātā pilnveidota LKA akadēmiskā personāla sadarbība ar nozares pārstāvjiem, paaugstināta personāla kompetence un zināšanas par nozares darbību un padziļināta izpratne par specifiskajiem nozares jautājumiem, tādejādi sekmējot arī ciešāku LKA sasaisti ar tautsaimniecību.

(2) profesionālās angļu valodas mācības

Projekta laikā tika nodrošinātas profesionālās angļu valodas apmācības, kuras pabeiguši 24 LKA akadēmiskā personāla darbinieki. Apmācības devušas iespēju paaugstināt LKA akadēmiskā personāla angļu valodas apguves līmeni, kas ļautu veicināt akadēmiskā personāla starptautiskās sadarbības, zinātnisko rakstu sagatavošanas, mācību programmu satura izstrādes un akadēmiskā amata kompetenču nodrošināšanas spēju.

(3) specializētas mācības

Projekta laikā tika nodrošinātas trīs veidu specializētās mācības: "Adaptācija COVID-19 situācijai - kā turpināt nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu", "Digitālās prasmes" un "Līderības prasmes", kurās kopā piedalījās 49 LKA akadēmiskā personāla darbinieki.

Mācības nodrošināja iespēju attīstīt akadēmiskā personāla līderību, sadarbības kompetenci ar industriju un akadēmiskā personāla mūsdienīgu izpratni par digitālā laikmeta izaicinājumiem, lai sekmētu LKA akadēmiskā personāla personisko iemaņu un kompetenču attīstību, kā ar kopumā pilnveidotu LKA studiju saturu un kvalitāti, nodrošinot studiju programmu satura atbilstību nozares vajadzībām un mūsdienu darba tirgus specifikai.

Akadēmiskā personāla attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā turpinās.

2021. gada pavasarī Latvijas Kultūras akadēmija saņēma atbalstu un pašreiz īsteno 3.kārtas projektu “Akadēmiskā personāla attīstība – doktorantu grantu pieejas aprobācija un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaiste Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Mākslas akadēmijā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā” (Nr. 8.2.2.0/20/I/002).

31.03.2022.

Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija (8.2.3.0/18/A/020)

2018. gada 1. novembrī Latvijas Kultūras akadēmija uzsāk īstenot Eiropas Sociālā fonda fonda projektu “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” (Nr. 8.2.3.0/18/A/020).

Projekta mērķis ir pilnveidot Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Kultūras koledžas (LKK) piedāvāto studiju programmu satura kvalitāti, kā arī pilnveidot un efektivizēt LKA un LKK resursu pārvaldību un paaugstināt vadības personāla kompetenci un prasmes, tādejādi sekmējot kopēju LKA un LKK stratēģisko attīstību un LKA un LKK attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

Projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas sekojošās darbības:

Esošo studiju programmu satura pilnveide un salāgošana ar nozares attīstības vajadzībām
Pārvaldības struktūras racionalizācija un organizatorisko procesu pilnveide
Kvalitātes vadības sistēmas pilnveide
E-risinājumu izstrāde, pilnveide un ieviešana
Vadības personāla kompetenču pilnveide

Rezultātā LKA un LKK stiprinās savu lomu kā svarīgs izglītības un pētnieciskās izcilības centrs ar augstu reputāciju un devumu kultūrizglītībā, mākslas, kultūras un radošo industriju jomā.

Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 398 400,00 EUR, tai skaitā ESF finansējums – 338 640,00 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 59 760,00 EUR

Projekta īstenošanas laiks ir no 2018. gada 1. novembra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Publicēts: 01.11.2018.

Aktualitātes

Latvijas Kultūras akadēmija noslēdz līgumu ar pārmaiņu aģentu

Latvijas Kultūras akadēmija noslēdz līgumu ar pārmaiņu aģentu

2019. gada sākumā projekta Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” (Nr. 8.2.3.0/18/A/020) ietvaros ir noslēgts līgums ar pārmaiņu aģentu* Sandi Voldiņu.

Pārmaiņu aģentam būs būtiska loma Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Kultūras koledžas (LKK) stratēģiskās attīstības projektā, kura rezultātā plānots pilnveidot piedāvāto studiju programmu satura kvalitāti, uzlabot LKA un LKK resursu pārvaldību un paaugstināt vadības personāla kompetenci un prasmes.

LKA absolventa un kopš 2018. gada rudens – arī lektora Sanda Voldiņa izglītība ietver gan kultūras, gan juridisko izglītību un šo izglītību kombinācija ir ļāvusi ekspertam uzkrāt vienu no Latvijā plašākajām darba un praktiskajām pieredzēm ar kultūrpolitiku un kultūras attīstības stratēģisko projektu vadību saistītos jautājumos. Voldiņa pieredze Kultūras ministrijas Valsts sekretāra padomnieka un vēlāk arī Kultūras ministrijas Valsts sekretāra amatā ļāvusi veidot projekta vadībā nepieciešamo detalizēto izpratni par kultūras, radošo industriju un kultūrizglītības attīstības tendencēm.

Pārmaiņu aģents būs atbildīgs par projekta satura īstenošanas vadību un uzraudzību, un viņa pārraudzībā tiks īstenotas sekojošās darbības:

Esošo studiju programmu satura pilnveide un salāgošana ar nozares attīstības vajadzībām
Pārvaldības struktūras racionalizācija un organizatorisko procesu pilnveide
Kvalitātes vadības sistēmas pilnveide
E-risinājumu izstrāde, pilnveide un ieviešana
Vadības personāla kompetenču pilnveide

Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 398 400,00 EUR, tai skaitā ESF finansējums – 338 640,00 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 59 760,00 EUR

Projekta īstenošanas laiks ir no 2018. gada 1. novembra līdz 2020.gada 31.decembrim.

*Pārmaiņu aģents - MK noteikumos Nr. 26 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.3 specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijā” īstenošanas noteikumi” lietots termins, kas apzīmē personu, kas atbild par augstākās izglītības institūcijas izmaiņu plānošanu un ieviešanu.

Publicēts: 19.03.2019.

Latvijas Kultūras akadēmijā vadības personālam tiks nodrošinātas angļu valodas apmācības

2019. gada 22. maijā projekta Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” (Nr. 8.2.3.0/18/A/020) ietvaros ir noslēgts līgums ar SIA SKRIVANEK Baltic par angļu valodas apmācībām Latvijas Kultūras akadēmijas vadības personālam.

Angļu valodas apmācības tiks nodrošinātas vismaz 13 vadības personāla cilvēkiem ar mērķi pilnveidot vadības personāla angļu valodas zināšanas, lai varētu izveidot vadītāju un līderu loku, kuri ir kompetenti un profesionāli darbam starptautiskā līmenī.

Apmācības plānots uzsākt š.g. septembrī 2 reizes nedēļā pa 2 akadēmiskajām stundām. Apmācības noslēgsies 2020. gada jūnijā.

SIA Skrivanek Baltic kā apmācību nodrošinātājs tika izvēlēts iepirkumu procedūrā starp 9 pretendentiem.

23.05.2019.

Latvijas Kultūras akadēmija noslēdz līgumus par struktūrvienību un amatu funkciju un pārvaldības procesu ārējo auditu un kvalitātes vadības sistēmas pilnveidi

2019. gada 18. jūnijā projekta Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” (Nr. 8.2.3.0/18/A/020) ietvaros ir noslēgts līgums ar SIA “CSE COE” par LKA vispārējo un administratīvo funkciju sniegšanas pārvaldības ārēju izvērtējumu (auditu). Atbilstoši audita rezultātiem, tiks sniegtas rekomendācijas, lai nodrošinātu efektīvu un uz attīstību vērstu LKA darbību un nodrošinātu iekšējās pārvaldības struktūras un organizatorisko procesu racionalizāciju un pilnveidi.

Vienlaicīgi ar ārējo auditu tiks veikta LKA kvalitātes vadības sistēmas pilnveide ar mērķi nodrošināt Latvijas Kultūras akadēmijas attīstības stratēģijā noteikto stratēģisko mērķu izpildi, kvalitatīvu izglītības sniegšanu un snieguma orientācijas stiprināšanu, tai skaitā izstrādājot kvalitātes vadības sistēmas procesu karti. Šo pakalpojumu nodrošinās personu apvienība SIA Latvijas – Lielbritānijas kopuzņēmums “Zygon Baltic Consulting” un SIA “Latvija Excellence”.

Visiem pakalpojuma sniedzējiem darbi jāpabeidz divu mēnešu laikā t.i. līdz augusta otrajai pusei.

21.06.2019

Latvijas Kultūras akadēmijā tiks nodrošināts ikdienas atbalsts e-studiju platformas Moodle lietotājiem

2019. gada 2.septembrī projekta Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” (Nr. 8.2.3.0/18/A/020) ietvaros ir noslēgts līgums ar e-studiju platformas speciālisti Luīzi Frančesku Dakšu, kas 2019./2020.m.g. sniegs konsultācijas un praktisku atbalstu e-studiju platformas Moodle lietotājiem, veiks e-studiju platformas Moodle lietotāju apmācību un uzturēs un attīstīs e-studiju platformas Moodle datubāzi Latvijas Kultūras akadēmijā.

Praktisks atbalsts docētājiem e-studiju vides izmantošanā un plašāka Moodle vides lietošanas veicināšana nodrošinās efektīvāku un kvalitatīvāku studiju procesu un nodrošinās labāku informācijas apmaiņu starp docētājiem un studentiem.

Publicēts 02.09.2019.

Latvijas Kultūras akadēmija noslēdz līgumu par pārvaldības informācijas sistēmas pilnveidi un e-mācību pilnveidi un ieviešanu

2019. gada 22. novembrī projekta Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” (Nr. 8.2.3.0/18/A/020) ietvaros ir noslēgts līgums ar Latvijas Universitāti par dažādu e-risinājumu pilnveidi un ieviešanu Latvijas Kultūras akadēmijā. Līguma ietvaros paredzēta e-studiju vides Moodle attīstīšana, kā arī efektīvākas datu apmaiņas nodrošināšana starp LKA Studiju departamentu, personāldaļu un grāmatvedību.

Paredzēts, ka e-risinājumu ieviešana notiks līdz 2020. gada februāra beigām.

Publicēts 25.11.2019.

Latvijas Kultūras akadēmija turpina e-risinājumu pilnveidi un ieviešanu

Kopš 2019. gada nogales projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” (Nr. 8.2.3.0/18/A/020) ietvaros notiek aktīvs darbs e-studiju vides pilnveidošanā un sadarbībā ar SIA VISMA Enterprise arī efektīvākas datu apmaiņas nodrošināšanā starp LKA Studiju departamentu, personāldaļu un grāmatvedību.

Latvijas Universitātes IT speciālisti ir nodrošinājuši LKA e-studiju vides administratoru / konsultantu apmācības par specifiskiem risinājumiem.

Tā kā pilnveidojot e-risinājumus e-studiju vidē ir identificētas papildus optimizācijas vajadzības arī LAIS, līgums ar Latvijas Universitāti tiek pagarināts.

Publicēts 21.02.2020.

Latvijas Kultūras akadēmijas vadības personāls noslēdz angļu valodas apmācības

2020. gada jūnijā projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” (Nr. 8.2.3.0/18/A/020) ietvaros noslēgsies 9 mēnešu ilgais apmācību periods Latvijas Kultūras akadēmijas vadības personālam.

Paredzēts, ka pēc gala pārbaudījuma nokārtošanas sertifikātus par angļu valodas apguvi saņems 13 vadības personāla pārstāvji (A1/A2 līmenī – 2, B1 līmenī – 4, B2 līmenī – 4 un C1 līmenī – 3).

Kopumā SIA Skrivanek Baltic apmācības būs nodrošinājis 144 akadēmisko stundu apjomā un par tām no LKA vadības un akadēmiskā personāla saņemtas pārsvarā labas un ļoti labas atsauksmes.

Publicēts 01.06.2020.

Latvijas Kultūras akadēmijas vadības personālam nodrošinātas kvalitātes vadības apmācības

No 2020. gada 29.jūnija līdz 2.jūlijam projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” (Nr. 8.2.3.0/18/A/020) ietvaros 20 LKA vadības pārstāvji piedalījās SIA Latvijas – Lielbritānijas kopuzņēmuma “Zygon Baltic Consulting” nodrošinātajās kvalitātes vadības apmācībās, apgūstot tādas tēmas kā ievads kvalitātes un procesu vadībā, līderība, korporatīvās pārvaldības principi (organizācijas kultūra, stratēģiskā un pārmaiņu vadība, procesu vadības kritēriji, risku vadība u.c.) Apmācības notika 4 dienas (kopā 20 akadēmiskās stundas).

Iegūtās zināšanas palīdzēs uzlabot sadarbību starp LKA struktūrvienībām, uzlabot vispārējo kvalitātes vadību, kā arī sekmēs darbu pie LKA stratēģijas izstrādes nākamajam periodam.

Publicēts 10.07.2020.

LKA noslēdz līgumu par starptautiska salīdzinoša izvērtējuma veikšanu par SAM 8.2.3. aktivitātēm

2020.gada augustā projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” (Nr. 8.2.3.0/18/A/020) ietvaros ir noslēdzies iepirkums, kura mērķis bija iegādāties neatkarīgu ārvalstu ekspertu konsultāciju pakalpojumus, lai:

izvērtētu SAM 8.2.3. ietvaros veikto aktivitāšu un plānoto pārmaiņu atbilstību LKA attīstības stratēģijai 2015-2020; LKK attīstības stratēģijai 2016-2021, Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014-2020 un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai;
izvērtētu SAM 8.2.3. ietvaros veikto aktivitāšu un plānoto pārmaiņu atbilstību starptautiskajām attīstības tendencēm līdzīga profila ārvalstu augstākās izglītības iestādēs;
izstrādātu rekomendācijas LKA un LKK turpmākai attīstībai un pārvaldības un studiju procesa pilnveidei.

Par šī pakalpojuma sniegšanu 22.09.2020. ir noslēgts līgums ar SIA SAFEGE Baltija un patlaban notiek aktīvs darbs, nodrošinot starptautiskos izvērtētājus ar viņiem nepieciešamo informāciju.

Sadarbības rezultātā tapis ziņojums, kura rekomendācijas tiks ņemtas vērā LKA turpmākās attīstības plānošanā un izstrādājot LKA attīstības stratēģiju no 2022. gada.

Publicēšanas datums 20.10.2020.

Papildināts 08.02.2021.

Projekts “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” – noslēguma fāzē

Projekta pēdējos mēnešos LKA vēl turpina un noslēdz projektā uzsāktās aktivitātes. Ņemot vērā absolventu ieteikumus un pašu identificētās nepilnības, ir pārskatīts un 17.05.2021. Sentāta sēdē apstiprināts jauns LKA Prakses nolikums. Jaunā kārtība paredz lielāku katedras vadītāju, programmu un apakšprogrammu vadītāju iesaisti prakses uzsākšanas posmā; no jauna paredzētas publiskas prakšu aizstāvēšanas, kā arī detalizētas prakses devēja atsauksmes saņemšana.

Stiprinot saikni ar nozares pārstāvjiem LKA turpina š.g. februārī uzsākto mentoringa pilotprogrammu, kurai noslēdzoties jūnija beigās nozares pārstāvji un studenti sniegs ieteikumus tālākās programmas darbības uzlabojumiem.

Pilnveidojot e-risinājumus un nodrošinot ilgtspēju, pagājušā gadā izveidotā LKA reflektantu attālinātās reģistrēšanās studijām sistēma tiek integrēta LAIS, kā arī – docētāju darba atvieglošanai tiek veidota elektroniska, individualizēta lekciju plānošanas sistēma/ kalendārs.

Publicēšanas datums 31.05.2021.

Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskās darbības attīstība (1.1.1.5/18/I/017)

2018. gada jūlija vidū Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) uzsāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskās darbības attīstība” (Nr.1.1.1.5/18/I/017). Projekta mērķis ir sekmēt Latvijas Kultūras akadēmijas bilateriālās un multilaterālās sadarbības projektu izstrādi un dalību starptautiskajās pētniecības, tīklošanās un sadraudzības pasākumos ar mērķi uzlabot savu sniegumu starptautiskajās pētniecības programmās “Apvārsnis 2020” un Eiropas Savienības 9. ietvara programmā.

Projekta ietvaros ir plānots veikt aktivitātes, kas veicinās LKA starptautiskās sadarbības tīklu attīstību un starptautisko atpazīstamību, zinātniskās kapacitātes stiprināšanu, ārvalstu finansējuma piesaisti pētniecības jomā, LKA zinātnieku prasmju attīstību, kompetenta un prasmīga zinātniskā personāla skaita palielinājumu, cilvēkresursu atjaunotni, sekmējot zinātnes izcilības un starptautiskās konkurētspējas palielināšanos, kā arī kopumā tuvinot LKA zinātniskās darbības rezultātus Viedās specializācijas stratēģijā mērķu sasniegšanai.

Projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas sekojošās darbības:

I Tīklošanās, mācību un mobilitātes pasākumi, lai iesaistītos starptautiskos konsorcijos un attiecīgi programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas projektos

Dalība programmas "Apvārsnis 2020" organizētajās partnerības biržās un informācijas dienās
Dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs

II Programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas projektu pieteikumu sagatavošana

LKA ekspertu darbs pie projekta pieteikumu sagatavošanas
Dalība potenciālo projekta partneru organizētās plānošanas sanāksmēs
Darba semināru organizēšana Latvijā

III Starptautisku zinātnisko konferenču organizēšana Latvijā

Projekta īstenošana rezultēsies divu Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstīti un virs kvalitātes sliekšņa novērtēti programmas “Apvārsnis 2020” un Eiropas Savienības 9.Ietvara programmas projektu pieteikumi.

Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 86 760,00 EUR, tai skaitā ERAF finansējums – 73 746,00 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 13 014,00 EUR.

Projekta īstenošanas laiks ir no līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas līdz 2022.gada 31.decembrim (54 mēneši).

Publicēts: 20.07.2018

Aktualitātes

Uz konferences Vēstures poētika un politika teātrī un kino intelektuālās bāzes tiek gatavots žurnāla Culture Crossroads 13. izdevums

Šobrīd izstrādē ir Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra (LKA ZPC) žurnāla Culture Crossroads 13. izdevums, kura saturu veido starptautiskā zinātniskā konference Vēstures poētika un politika teātrī un kino (Poetics and Politics of History in Film and Theatre, 2018. gada 29. novembris – 1. decembris). Kā uzsver izdevuma atbildīgā redaktore, LKA profesore Inga Pērkone-Redoviča, rakstu krājums ir “turpinājums un kopsavilkums pērn notikušajai konferencei kā ļoti būtiskam notikumam Baltijas valstu zinātniskajā dzīvē”. Ievērojamu izdevumā iekļauto rakstu daļu veido minētās konferences referenti un vieslektori, tostarp Sonomas Universitātes emeritētā profesora Viljama Hovarda Gvina (William Howard Guynn) un Roehamptonas Universitātes Londonā teātra profesora Džo Kellehera (Joe Kelleher) raksti. Plānots, ka topošais rakstu krājums iznāks jūnija sākumā.

Žurnālā apkopoti 12 pētījumi, kuros turpināts attīstīt konferencē Vēstures poētika un politika teātrī un kino aizsākto diskusiju par vēstures ietekmi audiovizuālās un skatuves mākslas darbu tapšanā un otrādi – kā, piemēram, filmas un izrādes konstituē mūsu izpratni par pagātni un papildina vēsturi kā stāstniecības formu. Žurnāla rakstu autori pārstāv sešas valstis – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, Lielbritāniju, ASV – un viņu ikdienas profesionālā darbība, līdzās teātra un kino pētniecībai un akadēmiskajam darbam augstskolās, saistīta ar dažādām jomām – no izrāžu un filmu veidošanas līdz radošā procesa administrēšanai. Tāpēc arī Culture Crossroads publicēto rakstu žanriskais un tematiskais spektrs ir plašs – no zinātniski argumentētiem teorētiskiem pētījumiem līdz empīriskām vēstures liecībām un mākslinieku refleksijām par savu darbu veidošanu kontekstā ar vēstures gaitu.

LKA ZPC izdotajā Culture Crossroads 13. izdevumā īpaša uzmanība pievērsta tiem mākslas fenomeniem, kas 2018. gadā bija veltīti Baltijas valstu simtgadēm. Raksturīgi, ka vairums teātra un kino darbu, kas simtgades svinību periodā tapa ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts programmu atbalstu, vēstīja tieši par vēsturi, taču vismaz daļa no tiem vienlaikus tiecās skatīties arī nākotnē – vai nu ar bērna skatiena palīdzību, vai arī izmantojot mūsdienu cilvēka tiešu saspēli ar savu pagātni.

2018. gada izskaņā notikušajā konferencē Vēstures poētika un politika teātrī un kino ar referātiem piedalījās 28 atzīti teātra un kino pētnieki no 10 pasaules valstīm, padziļināti analizējot skatāmo mākslu (spectacular arts) un vēstures valodas saiknes; pētot, vai un kā iespējams mākslas darbā rekonstruēt pagājušo laiku un tā notikumus; stāstot par to, kā skatuves un audiovizuālā māksla modelējusi, interpretējusi un atspoguļojusi Latvijas un citu Baltijas jūras reģiona valstu vēsturi un cilvēkus, kādu iespaidu vēstures notikumi atstājuši uz teātra un filmu veidotāju likteņiem.

Informāciju sagatavoja:
Culture Crossroads 13. izdevuma atbildīgā redaktore, Dr. Art. Inga Pērkone-Redoviča un līdzredaktore Dārta Ceriņa

Publicēts: 27.02.2019.

LKA zinātniskās pētniecības centrs tiek pārstāvēts Arts for Management Symposium AoMS

Laikā no 21.-22. maijam LKA zinātniskās pētniecības centra zinātniskā asistente Agnese Hermane projekta ietvaros piedalījās Arts for Management Symposium AoMS 2019”, kas no 21.-22. maijam norisinājās Šveices pilsētā Lugano. To organizēja Šveicē bāzētais Arts for Business Institute sadarbībā ar Università degli Studi della Basilicata (Itālija) un Scuola universitaria professionale della Svizzera italiana (Šveice).

Simpozijs bija intensīvs divu dienu pasākums, kurā piedalījās 25 eksperti, kas dalījās ar savu pieredzi, metodēm un vadīja meistarklases mākslā balstītu metožu izmantošanā gan izglītības procesā, gan organizācijās. Vairāki no dalībniekiem bija starptautiski atzīti grāmatu un rakstu autori, piemēram, Piere Ibotson, Steve Taylor, Guivanni Shiuma u.c.

Dalība simpozijā bija nozīmīga, jo veicināja LKA Zinātniskās pētniecības centra atpazīstamību. Simpozija laikā gūtas zināšanas par jaunām metodēm, kas sekmēs pētniecības procesus, ļaus pilnveidot LKA studiju procesu, daudzveidojot metožu klāstu un veicinot studentu radošumu un iesaisti. Simpozija laikā tika uzņemti kontakti ar vairākiem simpozija dalībniekiem, apspriežot potenciālās sadarbības iespējas zinātniskajā darbā, vieslekciju organizēšanas iespējas un dalību LKA starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kultūras krustpunkti” 2019. gada rudenī.

Publicēts 01.06.2019.

Sadarbībā ar European Network of Observatories in the Field of Arts and Cultural Education notiek gatavošanās 2020. gada pavasara starptautiskajai zinātniskajai konferencei

Gatavojoties projekta ietvaros finansētajai starptautiskajai zinātniskajai konferencei "Kultūras un mākslas izglītības ietekmes" (nosaukums provizorisks), kas notiks 2020. gada pavasarī - 2019. gadā notikušas divas tikšanās ar konferences darba grupas dalībniekiem no tīkla European Network of Observatories in the Field of Arts and Cultural Education (ENO) - Vīnē 10. - 12.04. un Tamperē 30.09. - 2.10. Paralēli Rīgas konferences plānošanai, ar tīkla partneriem turpinās sarunas par kopīga projekta veidošanu Marie Curie Initial Training Networks instrumentam. Dalībnieku izstrādātais iepriekšējais pieteikums novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, un patlaban notiek partneru diskusijas un darbs par pieteikuma stiprināšanas un pilnveides.

Publicēts 03.10.2019.

Notiks starptautiska konference par mākslas izglītības un kultūrizglītības ietekmi

2020. gada 19. martā no plkst. 9.30 līdz 17.30 Rīgas Latviešu biedrības namā (Rīga, Merķeļa iela 13) notiks starptautiska zinātniska konference “Mākslas izglītības un kultūrizglītības ietekme: argumenti un pierādījumi”. Konferences mērķis ir analizēt un izgaismot mākslas un kultūras izglītības daudzveidīgos devumus un lomas indivīda, kopienas un nacionālā līmenī. 15 valstu pētnieki, kā arī Latvijas kultūrpolitikas veidotāji un jomas praktiķi dalīsies pieredzē un secinājumos par mākslas un kultūras izglītības teorētiskajiem, praktiskajiem un komunikācijas aspektiem. Konferences programmā paredzēta plenārsēde, notiks divas paneļdiskusijas, kā arī darbs trīs paralēlās tematiskajās sesijās. Konferences ievada daļā referātu prezentēs mākslas izglītības pētnieks profesors Pīters Guzuasis (Peter Gouzouasis) no Britu Kolumbijas universitātes Kanādā. Profesors P. Guzuasis dalīsies ar savu pētījumu rezultātiem par to, kā mākslas mācību priekšmetu apguve un mākslinieciskā pašizpausme ietekmē mācību sekmes citos vispārizglītojošās skolas mācību priekšmetos.

Konference ir vērtīga iespēja sniegt Eiropas kolēģiem ieskatu Latvijas mākslas un kultūras izglītības gadījumā. Tas ir īpaši interesants starptautiskā kontekstā, jo Latvijā ir unikāls un tradīcijām bagāts visaptverošs profesionālās ievirzes izglītības iestāžu tīkls. Vienlaikus sistēmā notiek arī pārmaiņas: vispārējā izglītībā tiek gatavots jauns saturs kultūrizpratnes un mākslinieciskās pašizpausmes jomā.

Šo un citas konferences tēmas vieno jautājums par mākslas un kultūras izglītības ietekmes noteikšanu. Pētnieki un praktiķi diskutēs par to, kā iespējams iegūt pierādījumus dažādām mākslas un kultūras izglītības ietekmes formām, un kā par tiem pastāstīt sabiedrībai un politikas veidotājiem.

Sākotnējo vielu diskusijai par ietekmes pierādījumu gūšanas izaicinājumiem piedāvās Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe. Pētnieki no Portugāles, Austrijas, Kipras, Somijas, Polijas, Vācijas dalīsies ar pieredzi inovatīvu metožu izmantošanā, lai “notvertu” dažādas ietekmes: kā paši mākslinieki kļūst par pētniekiem, kā izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas, kā ietekmes vērtēšana var palīdzēt organizācijām pilnveidoties, u.c.

Skatot praktiskos mākslas un kultūras izglītības devumus, konferences dalībnieki īpaši pievērsīsies tās potenciālam sociālu plaisu pārvarēšanā, kopīgu vērtību atrašanā. Pētnieki un aktīvisti no Vācijas, Austrijas, Portugāles un Latvijas tematiskajās sekcijās analizēs, kā, piemēram, fotomāksla palīdz skolēniem saredzēt diskrimināciju skolā, kā skaņas māksla var ļaut atrast kopīgu valodu atšķirīgu sociālo slāņu un kultūru jauniešiem pilsētas mikrorajonā. Vai un kādā veidā Grieķijā kultūrizglītība palīdz attīstīt kritisko domāšanu, bet Igaunijā - saglabāt mūzikas izglītības tradīciju?

Konferences noslēgumā dalībnieki diskutēs par to, kā pierādījumi par mākslas un kultūrizglītības ietekmi var tikt izmantoti, lai veidotu jaunas iniciatīvas kultūrizglītības politikā. Cita starpā, diskusijai tiks piedāvāts inovatīvs Latvijas piemērs, programma “Latvijas skolas soma”.

Konferences darbu turpinās divu starptautisku tīklojumu dalībnieku sanāksmes: 20.–21. martā notiek ENO (The European Network of Observatories in the Field of Arts and Cultural Education) dalībnieku sanāksme, bet 18. marta pēcpusdienā un 20. martā notiek ACEnet (Network of European policy makers, civil servants and academics working in the fields of arts and cultural education) – Eiropas politikas veidotāju, publiskās pārvaldes un pētnieku tīklojuma mākslas un kultūras izglītības jomā – sanāksme.

Konferences darba valoda: angļu (konferences norisēm RLB Zelta zālē tiks nodrošināts sinhronais tulkojums).

Aicinām līdz 13. martam aizpildīt pieteikumu konferences apmeklējumam: https://forms.gle/exy2ScwzpzzhALDA9

Dalība konferencē ir bez maksas, bet konferences apmeklētāju skaitu ierobežo norises vietas ietilpība. 19. marta vakarā visiem konferences dalībniekiem un apmeklētājiem paredzēta pieņemšana pie kultūras ministra Naura Puntuļa un tematiska ekskursija Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā.

Konferenci organizē Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Kanādas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar starptautiskajiem tīklojumiem ENO un ACEnet.

Publicēts 04.03.2020.

Starptautiskās zinātniskās konferences “Mākslas izglītības un kultūrizglītības ietekme: argumenti un pierādījumi” norise pārcelta uz 2020. gada rudeni

Konferences organizācijas komiteja saka lielu paldies par izrādīto interesi apmeklēt starptautisko zinātnisko konferenci “Mākslas izglītības un kultūrizglītības ietekme: argumenti un pierādījumi” 2020. gada 19. martā Rīgas Latviešu biedrības namā!

Pēc rūpīgas risku izvērtēšanas un ņemot vērā situācijas saasināšanos, kā arī starptautisko ceļojumu ierobežojumus saistībā ar Covid-19, kā arī Ministru kabineta un Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas konferences organizācijas komiteja nolēma pārcelt pēc nedēļas plānoto konferenci uz 2020. gada rudeni. Konferences organizatori jūtas atbildīgi par starptautisko viesu un konferences dalībnieku un apmeklētāju drošību.

Provizoriskais konferences “Mākslas izglītības un kultūrizglītības ietekme: argumenti un pierādījumi” norises laiks būs 2020. gada 7. - 9. oktobrī. Lūdzu, sekojiet līdzi informācijai Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā un sociālajos tīklos - vasaras beigās informēsim par to plašāku sabiedrību, kā arī no jauna atvērsim pieteikšanos konferences apmeklējumam.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Publicēts: 12.03.2020

Oktobra sākumā notiks LKA pētnieku tīklošanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem starptautisku zinātnisku projektu izstrādē

Š.g. 7. on 8. oktobrī LKA Zinātniskās pētniecības centra pētnieki organizēs on-line tikšanās ar trīs sadarbības tīklu pārstāvjiem, lai pārrunātu nākotnes sadarbības stratēģijas ar ENO (The European Network of Observatories in the Field of Arts and Cultural Education) , ACE-net (the network of European policy makers, civil servants and academics working in the fields of arts and cultural education) un Culture Action Europe (The major European network of cultural networks, organisations, artists, activists, academics and policymakers) pārstāvjiem.

Pasākuma laikā plānotas apspriedes arī ar ENO tīkla biedriem saistībā ar jaunu projektu pieteikumu izstrādi un iepriekšējā projekta pieteikuma (ARCEUS) uzlabošanu, lai varētu to atkārtoti iesniegt nākamajā ES pētniecības finansēšanas programmā “Horizon Europe”. Plānots, ka potenciālo projekta partneru projektu plānošanas sanāksmē piedalīsies pētnieki no vismaz 16 Eiropas valstīm.

Publicēšanas datums 26.06.2020.

Uz konferences “Kultūras Krustpunkti XIV” intelektuālās bāzes tiek gatavoti nākamie Culture Crossroads izdevumi

Patlaban top Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra žurnāla Culture Crossroads izdevums, kura saturu veidos pērnā gada 3. novembrī notikušās LKA konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti XIV” starptautiskās dienas tēma “Mākslas izglītības un kultūrizglītības ietekme: argumenti un pierādījumi”.

Konferences laikā tika aktualizēts kultūras un mākslas izglītības daudzveidīgais devumus visos līmeņos – indivīda, kopienas, valsts. Pētnieki no dažādām valstīm, kā arī Latvijas politikas veidotāji dalījās ar aktuālajās atziņām par kultūras un mākslas izglītības ietekmju teorētiskajiem, praktiskajiem un komunikācijas aspektiem.

Krājumam iesniegti 9 pētnieku raksti no Igaunijas, Beļģijas, Vācijas, Tanzānijas, Austrijas, Dānijas, Latvijas, no tiem 7 raksti atzīti par tematiski un kvalitatīvi atbilstošiem – izgājuši recenzēšanas fāzi.

Rakstu krājumu paredzēts izdot 2021. gada vasaras laikā.

Publicēts: 26.02.2021.

Uzsākts darbs pie šī rudens starptautiskās zinātniskās konferences “Kultūras Krustpunkti XV” plānošanas un organizēšanas

Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs ir uzsācis darbu pie ikgadējās konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti” plānošanas. Paredzēts, ka 2021. gadā “Kultūras Krustpunkti” norisināsies laikā no 1. – 5. novembrim. Patlaban plānots, ka 1 .- 2. novembrī piedalīsies starptautiskie eksperti un partneri Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitāte, LU Folkloras, literatūras un mākslas institūts; tematiski galvenā uzmanība tiks veltīta mākslas un pētniecības sinerģijām; 3.novembrī partnerībā ar Kultūras ministriju notiks Latvijas valsts simtgades programmas izvērtējums; 4. novembrī notiks plenārsēde, kurā tiks prezentēti dažādi Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekti, savukārt, 5. novembrī paredzēta sekciju diena.

Publicēts 13.05.2021.

Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas STEM studiju programmu modernizēšana (8.1.1.0/17/I/014)

2017. gada novembra beigās Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) sadarbībā ar LKA Latvijas Kultūras koledžu uzsāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas STEM studiju programmu modernizēšana” (Nr.8.1.1.0/17/I/014).

Projekta mērķis ir Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Kultūra koledžā palielināt modernizēto studiju programmu skaitu STEM saistītajā jomā – radošo industriju nozarē.

Projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas sekojošās aktivitātes:

Iegādātas iekārtas un aparatūra, kas nepieciešama STEM studiju programmu īstenošanai –

pārvietojams aprīkojums filmēšanas procesam: filmēšanas tehnika, skaņas ieraksta tehnika, filmēšanas gaismas;
datortehnika LKA datorklasei;
modernizēta LKK video/foto laboratorija.

Attīstīta infrastruktūra, lai modernizētu STEM studiju programmas –

modernizēta datorklase LKK;
piemērota LKK zāle radošo industriju laboratorijas profilam.

Ieguldot finansējumu LKA un LKK infrastruktūras attīstībā un aprīkojuma iegādē, projekta īstenošana rezultēsies trīs STEM studiju programmu modernizēšanā –

LKA akadēmisko bakalaura studiju programmu “Audiovizuālā māksla”;
LKA akadēmiskās maģistra studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Audiovizuālā māksla: filmu režija un producēšana" un “Kultūras menedžments un radošās industrijas”;
LKA LKK studiju programmu “Laikmetīgā deja”.

Projekta īstenošanas laiks ir no 2017. gada 29. novembra līdz 2018. gada 31. decembrim.

Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 670 808,00 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 570 186,80 EUR un valsts budžeta finansējums – 100 621,20 EUR.

Publicēts: 29.11.2017.