Uzņemšana katru gadu
Pilna laika studijas
– Akreditēta studiju programma
– Budžeta vietas un maksas studiju vietas
– Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
– Studiju valoda: latviešu
– Iegūstamais grāds: bakalaura grāds starpkultūru sakaros
– Studiju norises vieta: Rīga, Ludzas iela 24
– Specializācijas prakse: 75 stundu prakse kultūras institūcijās, uzņēmumos
– Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
– Apakšprogrammas vadītāja: asoc.prof. Laila Niedre
– Studiju maksa: tiks precizēta
Bilingvālās studijas izkopj globalizētajā pasaulē aktuālu un pieprasītu kompetenci – starpkultūru komunikāciju. Studējošie iegūst zināšanas un kompetenci daudzveidīgai profesionālai darbībai kultūrā, pārvaldē un uzņēmējdarbības vidē. Studijas sagatavo darbam uzņēmumos, valstu un pašvaldības iestādēs, nevalstiskajās organizācijās, ārvalstu diplomātiskajās pārstāvniecībās, kā arī sniedz zināšanas un prasmes, lai organizētu starptautiskus pasākumus, kā arī darbotos tūrisma un tulkošanas jomās.
Apakšprogrammas mērķauditorija: Kultūru daudzveidībā un saskarsmē ieinteresēti cilvēki, kurus saista jaunu kultūru un valodu iepazīšana un kuri vēlas savu nākotnes profesiju saistīt ar starpkultūru sakaru veidošanu plašākā nozīmē, jaunieši, kuri vēlas kļūt par veiksmīgiem kultūru mediatoriem Latvijā un ārvalstīs. Apgūtās Eiropas valodu prasmes sniedz arī iespēju strādāt izglītības jomā, kā arī iegūtās zināšanas palīdz veiksmīgi turpināt studijas ārvalstīs.
Visas specializācijas
Latvija – Francija
Latvija – Francija / Kanāda
Latvija – Itālija
Latvija – anglofonās valstis
Latvija – Nīderlande / Vācija
Latvija – Spānija
Latvija – Vācija
Latvija – Ziemeļvalstis
36% Specializācijas reģiona kultūras un valodas studijas (28% vai 18% valoda; 8% vai 18% kultūra)
26% Māksla, kultūra un humanitārās zinātnes
20% Kultūras un saskarsmes studijas
18% Pētniecība
Tiks precizēti
Pieteikšanās kārtība tiks precizēta
Tiks precizēta
Uzņemšanai studiju programmā nepieciešamie centralizēto eksāmenu vērtējumi [1]
– CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
– CE sertifikāts latviešu valodā (optimālais vai augstākais līmenis);
– CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments. CE vērtējums svešvalodā (angļu, franču vai vācu valodā) nedrīkst būt zemāks par 30 procentiem pēc eksāmenu līmeņu rezultātu pielīdzināšanas koeficienta piemērošanas.
Uzņemšanai studiju programmā ieteicamie centralizēto eksāmenu vērtējumi [1]
CE sertifikāts “Kultūra un māksla II“
Konkursa vērtēšanas kritēriji
Konkursa rezultātus veido CE un iestājpārbaudījumu rezultātu kopvērtējums:
- vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (30-100 punkti). Reflektantiem tiek piešķirti papildu 10 punkti pie kopējā konkursa rezultāta par vērtējumu augstākā līmeņa CE svešvalodā.
- vērtējums latviešu valodas CE (20-100 punkti);
- vērtējums matemātikas CE (20-100 punkti);
- Bakalaura studiju programmas “Mākslas” reflektantiem papildu punkti tiek piešķirti par vērtējumu augstākā līmeņa centralizētajā eksāmenā “Kultūra un māksla II” (20-100 punkti), vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.
- Bakalaura studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammas “Starpkultūru sakari” reflektantiem tiek piešķirti papildu 10 punkti pie kopējā konkursa rezultāta par vērtējumu augstākā līmeņa CE svešvalodā.
[1]
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.
Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
– optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
– vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.
Informācija tiks precizēta
Tiks precizēta
2026.gada absolventu gadagrāmata
2025.gada absolventu gadagrāmata
2024.gada absolventu gadagrāmata
2023.gada absolventu gadagrāmata
2022.gada absolventu gadagrāmata
2020.–2021. gada absolventu gadagrāmata
2019.gada absolventu gadagrāmata
2018.gada absolventu gadagrāmata
2017.gada absolventu gadagrāmata
2016.gada absolventu gadagrāmata
2015.gada absolventu gadagrāmata
2014.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2013.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2012.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra
Apakšprogrammas vadītāja asoc.prof. Laila Niedre, laila.niedre@lka.edu.lv, 67114804
Uzņemšanas informācija
Zvani – (+371) 26423518
Raksti Watsapp – (+371) 26423518
Raksti – uznemsana@lka.edu.lv
Signe Bahšteina ir programmas Starpkultūru sakari specializāciju Latvija-Francija un Latvija-Francija/Kanāda vadītāja. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijā starpkultūru sakaru specialitātē Latvija-Francija, maģistra grādu — Latvijas Universitātē sabiedrības vadības specialitātē. Kopš 2018. gada strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kā mācībspēks, pirms tam sadarbojusies ar akadēmiju starpkultūru projektos, strādājot Beļģijas Karalistes vēstniecībā Rīgā.
Pilnais apraksts
Ēriks Bormanis (Mag. art) ir Akadēmijas absolvents un kopš 2013. gada – pasniedzējs. Darbojies kā Svešvalodu katedras vadītāja palīgs, zinātniski radošā projekta METAMIND redkolēģijā, tulkotājs.
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras lektors kopš 2013. gada, pasniedz studiju kursu apakšprogrammas “Starpkultūru sakari: Latvija – Itālija” studentiem.
Pilnais apraksts
Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Pilnais apraksts
Andris Hiršs 2020. gadā ieguva doktora grādu filozofijā, aizstāvot Latvijas Universitātē promocijas darbu “Jēkabs Osis un Tērbatas personālisma skola” Latvijas ideju vēstures apakšnozarē. LKA kā asociētais profesors A. Hiršs vada lekciju kursus par kritisko domāšanu, ideju ģenealoģiju un filozofijas pamatiem un kā viesdocētājs regulāri docē loģikas lekciju kursus Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē.
Pilnais apraksts
Filoloģijas doktore. Kultūras akadēmijas docētāja kopš 2013. gada un “Starpkultūru sakari: Latvija – Spānija” specializācijas vadītāja. Baltijas valstu spāņu zinātnieku asociācijas (ACEBaltic) valdes locekle. Servantesa Institūta DELE eksaminācijas centra Latvijā vadītāja.
Pilnais apraksts
Filoloģe, anglofono valstu kultūras speciāliste un pedagoģe, Dr. philol.
LKA docētāja kopš 1998, ilggadēja Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras vadītāja. Zinātniskie raksti, monogrāfijas un to nodaļas ir publicētas Latvijā un ārzemēs par angļu valodas kognitīvo stilistiku, frazeoloģiju, tulkošanu un svešvalodu mācīšanas metodiku.
Pilnais apraksts
Pētniecisko interešu centrā - daudzveidīgas kultūru saskarsmes izpausmes. Studējošajiem piedāvā iepazīt komunikācijas teorijas un praksi, t.sk. lietišķo komunikāciju vācu valodā, kā arī kultūru mediāciju, t.sk. tulkošanas teorijas un praksi.
Pilnais apraksts
Docente Ilze Norvele, Dr.Paed., strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2004.gada. Līdzās pedagoģiskajai darbībai akadēmijā nodarbojas ar konferenču tulkošanu, piedalās radošos projektos.
Pilnais apraksts
Lektore Gunta Ošeniece, Mag. philol., kopš 2002. gada pasniedz starpdisciplinārus kursus vācu un nīderlandiešu valodā par sabiedrību un kultūru Vācijā, Nīderlandē un Latvijā, starpkultūru sakariem, vācbaltiešu kultūru un literatūru, docē arī kultūrpolitiku, pedagoģiju, ievadu zinātniskajā darbā, kā arī kursu ietvaros organizē tikšanās ar speciālistiem un mācību ekskursijas uz valsts iestādēm, uzņēmumiem un biedrībām.
Pilnais apraksts
Mākslas maģistre Dace de Senžermēna Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2004. gada un pasniedz franču valodu un kultūru studentiem starpkultūru sakaru Latvija – Francija un Latvija – Francija/Kanāda apakšprogrammās.
Pilnais apraksts
Filoloģijas doktore E. Saliņa strādā Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2007. gada. E. Saliņa pasniedz vispārējo un nozares angļu valodu, kā arī piedalās bakalaura studiju apakšprogrammas “Latvija – anglofonās valstis” īstenošanā.
Pilnais apraksts
Ivars Šteinbergs, Ph. D., docents Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); aizstāvējis disertāciju par latviešu atdzeju 20. gadsimtā (2023); dzejnieks (izdevis dzejas krājumus “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva, Ojāra Vācieša prēmija) un “Jaunība” (“Neputns”, 2022, Latvijas Literatūras gada balva)); literatūrkritiķis (2024. gadā saņēmis Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā) un atdzejotājs. 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju (Fulbright Foreign Student Program) un 2028. gadā ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (Binghamton, SUNY). Pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI). Zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors. Literatūras žurnāla “Strāva” redaktors.
Pilnais apraksts
Akadēmijas Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras apakšprogrammas “Starpkultūru sakari Latvija – Francijas” un “Latvija – Francijas Kanāda” docētāja Anita Vaišle. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Universitātē, Ruānas universitātē studējusi franču valodu kā svešvalodu. Strādā Akadēmijā no 1998. gada, mācot franču valodu/ komunikatīvo gramatiku iesācēju grupām un grupām ar priekšzināšanām, bet pamatspecializācija ir Valsts studijas: Francijas ģeogrāfija, vēsture un sabiedrība.
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”
Pilnais apraksts
Elīna Veinberga, doktora grāds Kultūras teorijas apakšnozarē (Dr. art.), ir Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – anglofonās valstis” vadītāja. E. Veinbergas zinātniskās intereses ir kognitīvā lingvistika un stilistika, frazeoloģija un paremioloģija, kā arī tulkošanas salīdzinošie aspekti.
Pilnais apraksts
Dr. iur. Sintija Stipre ir karjeras diplomāte ar vairāk nekā 25 gadu darba pieredzi Ārlietu ministrijā. No 2003. līdz 2017. gadam strādājusi Valsts protokolā, organizējot valsts vizītes, pieņemšanas, valsts svētku ceremonijas un pasākumus ar ārvalstu diplomātiskā korpusa piedalīšanos. 2007. gadā apbalvota ar Latvijas Republikas aizsardzības ministra piemiņas medaļu „NATO SAMITS 2006” kā atzinības apliecinājumu par sekmīgu NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā. 2011. gadā saņēmusi Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra balvu par nozīmīgu ieguldījumu ārlietu dienesta stiprināšanā. 2018. gadā apbalvota ar Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu par godprātīgu un profesionālu darba pienākumu veikšanu.
Pilnais apraksts