Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki: jauniešu līdzdalības veicināšanai nepieciešama elastīgāka un pieejamāka atbalsta sistēma
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta (LKA KMI) pētnieki izstrādājuši rekomendācijas jauniešu līdzdalības atbalsta pilnveidei Latvijā, aicinot veidot elastīgākus, jauniešiem pieejamākus finansēšanas un atbalsta mehānismus. Projekta “Jauniešu autentiskas līdzdalības priekšnoteikumi formālās un neformālās izglītības vidē” / UNFRAMED ietvaros veiktā izpēte rāda, ka būtisks šķērslis jauniešu pilsoniskajai līdzdalībai nav tikai finansējuma pieejamība – tikpat nozīmīga ir līdzdalības kultūra, atbalsta vide un jauniešu vajadzībām pielāgoti iesaistes mehānismi.
Pētījuma gaitā tika analizēti Latvijas un ārvalstu finanšu instrumenti, izvērtēti iepriekš veikti pētījumi un veiktas intervijas ar organizāciju pārstāvjiem, kuri ikdienā strādā ar jauniešu līdzdalības projektiem. Secināts, ka jauniešu autentiskā līdzdalība bieži samazinās dažādos projekta īstenošanas posmos, jo iniciatīvu izstrāde, projektu administrēšana un lēmumu pieņemšana pakāpeniski nonāk pieaugušo rokās.
"Jauniešu līdzdalības atbalstam nepietiek tikai ar finansējuma piešķiršanu. Jauniešiem nepieciešama vide, kurā viņi var attīstīt idejas, eksperimentēt, kļūdīties un mācīties, saņemot uzticēšanos un atbalstu no pieaugušajiem. Finansējums ir tikai viens elements daudz plašākā līdzdalības ekosistēmā," uzsver rekomendāciju autore, LKA KMI vadošā pētniece Dr.art. Baiba Tjarve.
Pētījumā identificēti vairāki būtiski šķēršļi jauniešu iesaistei – starp tiem ir sarežģīta projektu dokumentācija, juridiska valoda, nepietiekams atbalsts neformālām jauniešu grupām, pārmērīgs administratīvais slogs mazām iniciatīvām, kā arī ierobežotas iespējas pielāgot projektus jauniešu mainīgajām interesēm. Vienlaikus īpaši uzsvērta nepieciešamība attīstīt mentorēšanas iespējas, stiprināt jauniešu organizāciju kapacitāti un nodrošināt piekļuvi ne tikai finansējumam, bet arī telpām, aprīkojumam, konsultācijām un kopienas atbalstam.
Rekomendācijās finansējuma programmu veidotāji aicināti samazināt administratīvo slogu maza apjoma projektiem, veidot jaunietim saprotamu komunikāciju, lielāku uzmanību pievērst līdzdalības procesam un mācīšanās pieredzei, kā arī nodrošināt ilgtspējīgāku atbalstu veiksmīgu iniciatīvu turpināšanai. Savukārt pašvaldības mudinātas attīstīt mikrograntu konkursus, stiprināt jauniešu centru lomu un nodrošināt jēgpilnu jauniešu iesaisti lēmumu pieņemšanā. Pētnieki secina, ka efektīvai jauniešu līdzdalības sistēmai nepieciešama pāreja no atsevišķu projektu finansēšanas uz plašākas līdzdalības ekosistēmas attīstīšanu, kurā finansējums tiek apvienots ar mentoringu, resursu pieejamību, uzticēšanos un ilgtermiņa organizāciju kapacitātes stiprināšanu.
“Ceļā uz jauniešiem pieejamāku pilsoniskās līdzdalības finansēšanas sistēmu: Rekomendācijas politikas veidotājiem un finansējuma programmu administratoriem valsts, pašvaldību un privātajā sektorā” pieejamas šeit.
Rekomendācijas izstrādātas projekta “Jauniešu autentiskas līdzdalības priekšnoteikumi formālās un neformālās izglītības vidē” / UNFRAMED” (Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/6-0002) ietvaros. To finansē Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija valsts pētījumu programmas “Izglītība" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome. Plašāk par projektu.