Kultūras un vides vēstures centrs
Manifests
Kultūras un vides vēstures centrs, Latvijas Kultūras akadēmijas iniciatīva
Neraugoties uz visām mūsu nedienām, vēsture ir dzīva un dodas uz priekšu. Kultūras vēsture ir tās cienījamākā nozare, savukārt vides vēsture – viena no jaunākajām un progresīvākajām. Kopā tās abas palīdz cilvēcei, aprakstot cilvēku, viņa pieredzes, kā arī cilvēka un vides savstarpējās attiecības.
Mūsu Eiropas nostūrī vēsture vēl pavisam nesen bija zināma kā nedaudz garlaicīga faktu vākšanas disciplīna, kura pamatā ir interesējas par valdniekiem, kariem un politiku. Mēs tiecamies šo tradīciju lauzt. Kultūra un daba savā neatkārtojamajā mijiedarbībā ir divas būtiskas atslēgas, lai izprastu tagadni un nākotni – kas mēs esam un kas ar mums notiks.
Zeme ir daudz daiļrunīgāka par kartēm. Meži ir kas vairāk par mežsaimniecību. Gaiss, ūdens un uguns dod vai atņem vairāk, nekā jebkad tiks fiksēts arhīvos. Četras stihijas ir visaptverošākas par mākslīgo intelektu (MI).
Rīga ir sākumpunkts mūsu intelektuālajam ceļam, kurā mēs vēlamies savienot kultūras un vides vēsturi. Baltijas reģiona impēriskā un pēcimpēriskā, koloniālā un postkoloniālā pagātne izvirza dažus no Eiropas vēstures sarežģītākajiem jautājumiem. Mēs iekļausim nacionālo pagātni globālās vēstures kontekstā un iezīmēsim Latvijas pētniecību pasaules intelektuālajā kartē.
 | Gustavs Strenga, Kultūras un vides vēstures centra vadītājs, ir Latvijas Kultūras akadēmijas tenūrprofesors kultūras vēsturē. Viņa kā kultūras vēsturnieka pētnieciskās intereses aptver viduslaiku atmiņu un mirušo piemiņu, viduslaiku varoņu dzīvi pēc viduslaikiem, etniskumu un etnisko diskrimināciju viduslaikos, kā arī vēlo viduslaiku un agro jauno laiku amatu vides dimensiju. Starp viņa jaunākajām publikācijām ir monogrāfija Remembering the Dead: Collective Memory and Commemoration in Late Medieval Livonia (Brepols, 2023) un kopā ar Kordēliju Hesu (Cordelia Heß) sastādītā antoloģija Doing Memory: Medieval Saints and Heroes and Their Afterlives in the Baltic Sea Region (19th–20th Centuries) (DeGruyter, 2024). |
 | Aleksandrs Etkinds, Kultūras un vides vēstures centra partneris, ir vides vēsturnieks, kura pētnieciskās saknes meklējamas kultūras vēsturē. Kā profesors viņš ir mācījis Kembridžas Universitātē (kur bija arī Karaļa koledžas (King’s College) loceklis), Eiropas Universitātes institūtā Florencē un Centrāleiropas Universitātē Vīnē. Viņš vadījis vairākus daudzmiljonu pētniecības projektus, tostarp „Memory at War: Cultural Dynamics in Russia, Poland and Ukraine“ (2010–2013, Kembridžā, HERA finansējums) un „Open Society Hub for the Politics of the Anthropocene“ (2023–2027, Vīnē, OSF finansējums). Viņa grāmatas tulkotas daudzās valodās, tostarp latviešu. Centra darbībai visnozīmīgākās ir Nature’s Evil: A Cultural History of Natural Resources (Polity, 2021) un Decarbonization and the Petrostate (University of Amsterdam Press, 2027). |
Centra mērķi
Kultūras un vides vēstures centrs ir iniciatīva, kura darbojas LKA Kultūras un mākslu institūta pētnicības virziena ietvaros. Tā mērķis ir veicināt pagātnes parādību un procesu izpēti caur kultūras un vides vēsturu perspektīvu Ziemeļeiropā, Baltijas jūras reģionā un Latvijā. Kultūras vēsture kā disciplīna, kura interesējas par visiem cilvēka dzīves aspektiem un pēta cilvēka radītās nozīmes, viņa rīcības motīvus un to reprezentācijas, Latvijā ir pazīstama tikai nedaudz. Tāpat vides vēsture Latvijā ir spērusi vien pirmos soļus. Šī centra uzdevums ir ar konferenču un semināru palīdzību veicināt kultūras un vides vēsturnieku tīklošanos, sadarbību veidošanu un domapmaiņu. Centram ir jākalpo par platformu jauniem pētniecības projektiem un diskusijai par ar kultūras un vides vēsturi saistītām tēmām Latvijā un plašākā starptautiskā auditorijā.
Pētniecības tēmas, kuras ir mūsu uzmanības lokā
No kultūras vēstures perspektīvas mūs interesē:
- kā cilvēks pagātnē redzēja un sajuta pasauli;
- kā caur svētkiem, ceremonijām, rituāliem un dažādām domu un ideju reprezentācijām cilvēks ir izpaudis sevi pagātnē.
No vides vēstures perspektīvas mūs interesē:
- kā cilvēks ir mainījis dabu un vidi;
- kā dabasresursi, to pieejamība vai trūkums ietekmē sabiedrības.
No vides un kultūras vēsturu perspektīvām mūs interesē:
- kā vide ietekmē cilvēku, viņa dzīvi visās tās norisēs, sabiedrības uzbūvi un reakciju uz ārējiem notikumiem.