UNESCO KATEDRA

UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedra

UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedra tika izveidota 2017. gada februārī pēc līguma noslēgšanas starp UNESCO un Latvijas Kultūras akadēmiju. Kopš tā laika UNESCO katedra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieciskās un akadēmiskās darbības daļu gan nacionāla, gan starptautiska mēroga projektos.

UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedra ir izveidota ar mērķi attīstīt starptautisko akadēmisko un pētniecības sadarbību nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) politikas un tiesību izpētes jomā. UNESCO katedras darbība ir vērsta uz maģistrantūras un doktorantūras studiju attīstību, kā arī pētniecības projektu izstrādi, pievēršoties UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (2003) īstenojumam starptautiskajā sadarbībā, kā arī nacionālajā līmenī dažādās pasaules valstīs. UNESCO katedras uzmanības lokā ir tādas pieredzes, izaicinājumu un risinājumu analīze, kas pievēršas atšķirīgu ar NKM saistītu politikas veidošanas un tiesību jaunrades jomu saiknei.

Pētnieciskie jautājumi, kurus UNESCO katedra risina savās aktivitātēs:

• Kāda ir savstarpējā saistība starp NKM saglabāšanas politiku, atbilstošajiem normatīvajiem regulējumiem un administratīvajām praksēm dažādos līmeņos? Kā normatīvie instrumenti, tostarp cilvēktiesību aizsardzība, var tikt izmantoti NKM saglabāšanas stiprināšanai?

• Kādu lomu NKM saglabāšanā ieņem dažādas politikas un tiesību jomas ārpus kultūras sektora? Kā veicināt sektoru savstarpējo sadarbību un saskaņotību?

UNESCO katedrā sadarbojas pētnieki un studenti no dažādām valstīm un akadēmiskajām jomām, tostarp kultūras studijām (kultūras antropoloģija, kultūras socioloģija un kultūrpolitikas studijas) un tiesību zinātnēm (starptautiskās tiesības, tiesību vēsture un teorija). Starpdisciplinārā pieeja ļauj padziļināti pētīt kultūras un vēsturiskos aspektus, kas veido mūsdienu NKM politikas un tiesību regulējumu. Katedra īpašu nozīmi piešķir pieredzējušu un jauno pētnieku, un studentu līdzdalībai, nodrošinot ideju apmaiņu starp paaudzēm un pētniecības darba nepārtrauktību.

Laika posmā no 2025. līdz 2029. gadam plānots turpināt iepriekšējā periodā uzsākto darbu, veicot salīdzinošus pētījumus par NKM politiku un tiesībām. Turpinot iepriekšējo darbu, tiks padziļināti attīstīti šādi tematiskie virzieni, kas saistīti ar ilgtspējīgas attīstības dimensijām:

Salīdzinošās tiesības un NKM;
NKM ekonomiskie aspekti: amatniecības piemērs;
NKM sociālās labklājības politikā;
NKM kultūras un dabas savstarpēja saikne;
Pamatiedzīvotāju tiesības un NKM.

Tematisko virzienu saraksts balstās uz UNESCO katedrā jau attīstītajās kompetencēs un prasmēs, taču neizslēdz iespēju pievērsties arī citiem NKM, politikas un tiesību jautājumiem pētniecībā, izglītībā un apmācībā, piemēram, NKM ārkārtas situācijās, klimata pārmaiņu kontekstā, mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībā u.c.

Katedras vadītāja p.i.

Dr.art. Baiba Tjarve
baiba.tjarve@lka.edu.lv

Galvenie sasniegumi

Īstenoti inovatīvi pētniecības projekti, kuru rezultāti plaši izplatīti arī starptautiskai auditorijai:

1. Starptautiskā pētniecības programma „Osmose” (https://dpc.hypotheses.org/category/the-osmose-program-english-version) par NKM un salīdzinošajām tiesībām (kopš 2014. gada) ir devusi šādus rezultātus:

(i) atvērtās piekļuves ziņojuma izstrāde (angļu un franču valodā) par nacionālajiem tiesību aktiem 26 valstīs dažādos pasaules reģionos;

(ii) rezultātu prezentācija starpvaldību pasākumā UNESCO sekretariātā (2018. gadā);

(iii) zinātniskā monogrāfija (Cornu u.c., 2020).

Ciešā sadarbība ar Francijas pētniekiem turpinās caur pētniecības semināriem un konferencēm, akcentējot pētnieku iesaisti un atbildību lēmumu pieņemšanā attiecībā uz NKM (piemēram, konference „Nommer/normer” Parīzē 2020. gadā; īpašais žurnāla Culture Crossroads izdevums gaidāms 2025. gadā), kā arī par tiesībām kā NKM (tostarp paražu tiesībām — konference Bordo, Francijā „Le droit comme patrimoine” 2022. gadā un semināri Parīzē 2024. un 2025. gadā).

2. Eiropas pētniecības projekta „Tracks4Crafts” ietvaros (2023–2027, https://tracks4crafts.eu/) UNESCO katedra vadīja salīdzinošo pētījumu par tradicionālajai amatniecībai saistītajām politikām un tiesiskajiem regulējumiem Eiropā. Pētījums balstījās uz primārajiem datiem, kas iegūti no UNESCO 2003. gada Konvencijas nacionālajiem kontaktpunktiem; intervijām ar juridiskiem ekspertiem; periodisko ziņojumu analīzi par Konvencijas īstenošanu. Ziņojums publicēts Latvijas Kultūras akadēmijas tīmekļvietnē: https://www.lka.edu.lv/en/research/research-projects/international-research-projects/tracks4crafts/

3. Nepārtraukts ieguldījums maģistra un doktorantūras studijās gan Latvijas Kultūras akadēmijā, gan ārpus tās, sniedzot vieslekcijas, organizējot tiešsaistes seminārus un citas aktivitātes. Īpaši izcelta NKM saglabāšanas tiesisko un ētisko aspektu nozīme, kā arī mantojuma aizsardzība plašākā kontekstā. Izstrādāts un tiek īstenots maģistra līmeņa studiju kurss „Mantojuma tiesības un ētika”. Katedras vadītāja sniegusi vairākas vieslekcijas citās universitātēs, tostarp sadarbībā ar UNESCO katedrām. Regulāra studentu un personāla apmaiņa notikusi Eiropas Savienības Erasmus+ programmas ietvaros.

4. Veicināta izpratne par tiesiskā un politiskā ietvara nozīmi NKM saglabāšanā, īpaši saistībā ar NKM ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. To īpaši veicinājusi UNESCO katedras līdzdalība projektā „LIVIND” (2021–2024, https://livind.fi/). Projekta ietvaros tika sniegta prezentācija seminārā par kultūras tiesībām saistībā ar NKM, kā arī publicēts zinātnisks raksts par ilgtspējīgas attīstības dimensijām NKM politikās, balstoties uz valstu ziņojumiem par UNESCO 2003. gada Konvencijas īstenošanu.

5. Cieša sadarbība ar UNESCO sekretariātu - katedra sniegusi konkrētu ieguldījumu starpvaldību darbā pie 2003. gada Konvencijas īstenošanas un dzīvo mantojuma jautājumiem. Katedra aktīvi iesaistījusies neformālās sadarbības tīklos ar citām UNESCO katedrām NKM jomā, kas bijis izšķirošs faktors katedras uzaicinājumā piedalīties jau minētajā projektā Tracks4Crafts. Attīstīta sadarbība arī saistībā ar UNESCO Globālo ziņojumu par kultūrpolitiku, kur UNESCO katedra tika izvēlēta starp 71 katedru visā pasaulē kā eksperts nodaļā par kultūras tiesībām.

Papildus iepriekš minētajam, saistībā ar UNESCO misiju, mandātu, prioritātēm un programmām, jāuzsver, ka katedra īpašu uzmanību pievērsusi iekļaujošas pieejas nozīmei ilgtspējīgā attīstībā, kā arī pamatiedzīvotāju tiesību un interešu ievērošanai NKM saglabāšanā. Tas veikts caur pēcdoktorantūras pētniecības projektu „Nemateriālais kultūras mantojums kā resurss ilgtspējīgai attīstībai Ziemeļeiropā: tiesībās balstīta pieeja” (2020–2023, https://lka.edu.lv/en/research/research-projects/post-doctoral-research-aid/intangible-cultural-heritage/) un vairākām publikācijām (Vaivade 2024a, 2024b, 2024c).

Tāpat īpaša nozīme piešķirta kopienas iesaistei un sadarbības pētniecībai, jo īpaši ar Suitu kopienu Latvijā, sagatavojot periodisko ziņojumu par Suitu kultūrtelpas saglabāšanu, kas kopš 2009. gada iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama steidzama saglabāšana.

Partneri

Attīstītas starptautiskās sadarbības ar pētniecības un augstākās izglītības iestādēm:

Tartu Universitāti (Igaunija),
Antverpenes Universitāti (Beļģija),
Francijas Nacionālā zinātniskās pētniecības centra Politisko sociālo zinātņu institūtu (ISP-CNRS).

UNESCO katedras darbība ir arī veicinājusi starpnozaru sadarbību nacionālā līmenī – ar Latvijas Universitāti (Tiesību fakultāti, Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kā arī Lībiešu institūtu).

Jauni sadarbības partneri piesaistīti 2024. gadā, kad akadēmija kļuva par Eiropas Universitāšu alianses ACE²-EU daļu, piemēram, ar UNESCO katedru aizsargājamo teritoriju ilgtspējīgā pārvaldībā Karintijas Lietišķo zinātņu augstskolā (Austrija). Tiek apsvērta arī sadarbība ar:

UNESCO katedru transformējošai mācīšanās un planētas nākotnei Turku Universitātē (Somija),
UNESCO katedru digitālajā kultūrā un mākslas izglītībā Friedrich-Alexander Universitātē Erlangen-Nirnbergā (Vācija).

Ar Unesco katedras mērķiem saistītie pētniecības projekti

UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedra pētniecības laukā balstās uz aktuāliem starptautiskiem, kā arī nacionāliem pētījumu projektiem, ko īsteno Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar dažādām partneru institūcijām.

C R I E S : Kolektīvā dziedāšana sociālo krīžu laikā: tās potenciāla izpēte Skandināvijā un Baltijā (2025-2027)

Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600) (2025-2027)

Tracks4Crafts: Amatniecības zināšanu pārveidošana par ilgtspējīgu, iekļaujošu un ekonomiski dzīvotspējīgu kultūras mantojumu Eiropā (2023-2027)

Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai / CERS (2023-2026)

Hanzas subalterne: metodes un pieejas sociālās, ekonomiskās un etniskās atstumtības pētniecībā Hanzas pilsētās (1350-1550) (2024)

Kultūras mantojuma NVO kartēšana Centrāleiropā un Austrumeiropā (2024)

Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide (2021-2024)

Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai/CARD (2020-2022)

LIVIND: Radošs dzīvais mantojums kā resurss Ziemeļu dimensijas reģionam (2021-2024)

Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība (2018-2021)

Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi (2018-2020)

COHERE: Kritiskais mantojums: identitātes izpausmes un reprezentācija Eiropā (2016-2019)

Eiropas nemateriālā kultūras mantojuma tiesību salīdzinošs pētījums (2016-2017)

Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē/ Habitus (2014-2017)