Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600)
Projekta vadītājs: Dr. Andris Levāns (LU)
Projekta numurs: lzp-2024/1-0296
Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)
Projekta sadarbības partneri: Latvijas Kultūras akadēmija (LKA)
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2025. – 31.12.2027.
Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR, tajā skaitā LKA projekta daļai piešķirtais finansējums: 120 000 EUR
Projekta finansētājs: Latvijas Zinātnes padome Kontaktinformācija: PhD Gustavs Strenga, gustavs.strenga@lka.edu.lv
Projekts “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600)” (Nr. lzp-2024/1-0296) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2024. gada atklātā konkursa ietvaros. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
Kopsavilkums
Projekta izpētes objekts ir publiskā runa Livonijā viduslaiku Eiropas performatīvās kultūras kontekstā. Izpētes grupa pievērsīsies publiskai runai kā politiskās un sociālās komunikācijas fenomenam viduslaiku Livonijas pilsētu kopienās. Pētījums ļaus atklāt, ka publiskā runa bija bieži izmantots medijs un sociālās/politiskās ietekmes līdzeklis dažādu sociālo grupu – pilsoniskās elites un neelites, garīdzniecības un klosteru kopienu, amatnieku brālību un ģilžu – publiskās komunikācijas un rituālu praksēs, ar kuru palīdzību tika iedibinātas, stabilizētas vai dekonstruētas kopienu identitātes. Projekta izpētes grupas zinātniskā darba materiāls būs dokumentārie un epistolārie teksti, hronikas un citas rakstīto avotu grupas; šo tekstu saturā, kas radīti 13.-16. gadsimtā gan Livonijā, gan Eiropas intelektuālajos centros un kurus formējusi bibliskā, klasiskā un humānisma retoriskā tradīcija, ir atklājama publiskās runas klātbūtne. Publiskās runas kā kultūras pieredzes un tradīcijas analītiska izpēte ne Livonijas, ne Ziemeļeiropas vēsturiskajās sabiedrībās līdz šim nav sistemātiski veikta un tāpēc ir uzskatāma par inovatīvu.
Šī projekta pienesums Latvijas sabiedrībai ir jaunas zināšanas, kas veicinās interesi par agrīni modernā perioda Baltijas un Eiropas vēstures svarīgiem jautājumiem. Pētījumā radītās zināšanas, ka publiskā runa Livonijas vēsturiskajās kopienās ir bijusi neaizstājams to saliedēšanas un lēmumu pieņemšanas instruments, aktualizēs publiskās komunikācijas nozīmi un tās vēsturisko tradīciju Baltijas jūras reģionā mūsdienu Latvijas sabiedriskajos diskursos. Šādu zināšanu ieguve visdažādāko jomu pārstāvjiem Latvijas sabiedrībā sniegs dziļāku izpratni par savu piederību Rietumeiropas kultūras tradīcijai un tajā pastāvošām demokrātiskām lēmumpieņemšanas praksēm.
Pētījuma komanda
Andris Levāns (LU, galvenais izpildītājs)
Gustavs Strenga (LKA, galvenais izpildītājs)
Līva Rotkale (LU, izpildītājs)
Braiens M. Lapsa (LU, izpildītājs)
Rūdolfs R. Vītoliņš (LU, izpildītājs-studējošais)
Liene Rokpelne (LU, izpildītājs-studējošais)
Sofija Gasjuļa (LU, izpildītājs-studējošais)
Kārlis Krūmiņš (LKA, izpildītājs)
Rute Priedulāja (LKA, asistente)
Projekta aktualitātes
Latvijas Kultūras akadēmijas studenti kopā ar pētniekiem rekonstruēs vēsturiskās Livonijas publiskās runas
14.04.2026
Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) tiks īstenots eksperiments, kura laikā tiks rekonstruētas vēsturiskas publiskās runas, ļaujot pietuvoties tam, kā tās varētu būt skanējušas un ietekmējušas klausītājus pirms vairākiem gadsimtiem. LKA bakalaura studiju Dramatiskā teātra aktiera māksla un Dramatiskā teātra režijas māksla studējošie, piedaloties LKA un Latvijas Universitāte (LU) pētnieku kopīgi īstenotajā FLPP pētījumā “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200–1600)”, veiks vairāku vēsturisko runu rekonstrukciju.
Režisora Kārļa Krūmiņa vadībā un sadarbojoties ar projekta galveno izpildītāju, LKA Kultūras un mākslu institūta vadošo pētnieku Gustavu Strengu, kā arī projekta vadītāju Andri Levānu (LU), studējošie rekonstruēs humānista Silvio Eneas Pikolomini (vēlāk pāvesta Pija II) runu 1454. gada 15.oktobrī Frankfurtes Reihstāgā, Rīgas rātskungu runas par padošanos Vācu ordenim 1330. gadā, kā arī Livonijas muižnieku Johana Taubes un Elerta Krūzes runu Rakverē Tallinas pilsētas sūtņiem 1569.gadā.
Visas trīs runas ir teiktas krīzes brīžos, situācijās, kad klausītājiem bija jāpieņem izšķiroši lēmumi, piemēram, vai eiropiešiem būtu jāpretojas turkiem pēc Konstantinopoles krišanas 1453. gadā, vai rīdziniekiem būtu jāpieņem kaunpilna padošanās Vācu ordenim, vai Tallinas pilsētai piekrist kļūt par Krievijas cara Ivana Bargā pavalstniekiem. Lai gan šo runu oriģināli, protams, nebija latviešu valodā, šo tekstu izpildījums dos iespēju plašākai publikai, iespējams, piedzīvot to, ko piedzīvoja šo runu klausītāji pirms vairākiem simtiem gadu.
Lielākā daļa no mūsu zināšanām par pagātni ir iegūstama, lasot rakstītus tekstus. No laikmeta pirms audio ierakstu tehnoloģiju izgudrošanas viss teiktais ir saglabājies rakstītos pārstāstījumos. Taču kā toreiz, piemēram, viduslaikos, tā arī tagad publiska runa ir ietekmīgs pārliecināšanas un politiskās komunikācijas rīks. To, kas reiz ir teikts, sajūsminot, sadusmojot vai nobaidot klausītājus, ir grūti pilnībā atjaunot. Mēs varam pietuvoties zudušajam runātajam, izmantojot gan pētnieciskās atziņas, gan iztēli. Mēs varam iedomāties, kā varētu būt skanējušas ietekmīgas un nozīmīgas runas, un, lasot avotus, nojaust, kā klausītāji varētu būt reaģējuši uz tām.
Vēsturisko runu rekonstrukcija norisinās FLPP pētījuma ietvaros, palīdzot pētniekiem saprast, kā runas varētu būt skanējušas, savukārt studējošajiem dodot iespēju iepazīties ar publisko runu kā žanru. Pētījuma ietvaros tiek pētīts, kā publiskā runa bija bieži izmantots medijs un sociālās un politiskās ietekmes līdzeklis dažādu grupu komunikācijas un rituālu praksēs Livonijā no 13. līdz 16. gadsimtam, kā arī tās saistība ar Eiropas retorisko un literāro tradīciju. Plašāka informācija par projektu: https://www.lka.edu.lv/lv/petnieciba/petijumu-projekti/fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projekti/publiska-runa-livonijas-kultura-politisks-un-socials-fenomens-ei/
Latvijas Zinātnes padomes finansētais FLPP pētījumu “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600)” (lzp-2024/1-0296) īsteno Latvijas Universitāte un Latvijas Kultūras akadēmija.
