Projekta vadītājs: Dr. Andris Levāns (LU)

Projekta numurs: lzp-2024/1-0296

Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)

Projekta sadarbības partneri: Latvijas Kultūras akadēmija (LKA)

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2025. – 31.12.2027.

Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR, tajā skaitā LKA projekta daļai piešķirtais finansējums: 120 000 EUR

Projekta finansētājs: Latvijas Zinātnes padome Kontaktinformācija: PhD Gustavs Strenga, gustavs.strenga@lka.edu.lv

Projekts “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600)” (Nr. lzp-2024/1-0296) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2024. gada atklātā konkursa ietvaros. Finansē Latvijas Zinātnes padome.

Kopsavilkums

Projekta izpētes objekts ir publiskā runa Livonijā viduslaiku Eiropas performatīvās kultūras kontekstā. Izpētes grupa pievērsīsies publiskai runai kā politiskās un sociālās komunikācijas fenomenam viduslaiku Livonijas pilsētu kopienās. Pētījums ļaus atklāt, ka publiskā runa bija bieži izmantots medijs un sociālās/politiskās ietekmes līdzeklis dažādu sociālo grupu – pilsoniskās elites un neelites, garīdzniecības un klosteru kopienu, amatnieku brālību un ģilžu – publiskās komunikācijas un rituālu praksēs, ar kuru palīdzību tika iedibinātas, stabilizētas vai dekonstruētas kopienu identitātes. Projekta izpētes grupas zinātniskā darba materiāls būs dokumentārie un epistolārie teksti, hronikas un citas rakstīto avotu grupas; šo tekstu saturā, kas radīti 13.-16. gadsimtā gan Livonijā, gan Eiropas intelektuālajos centros un kurus formējusi bibliskā, klasiskā un humānisma retoriskā tradīcija, ir atklājama publiskās runas klātbūtne. Publiskās runas kā kultūras pieredzes un tradīcijas analītiska izpēte ne Livonijas, ne Ziemeļeiropas vēsturiskajās sabiedrībās līdz šim nav sistemātiski veikta un tāpēc ir uzskatāma par inovatīvu.

Šī projekta pienesums Latvijas sabiedrībai ir jaunas zināšanas, kas veicinās interesi par agrīni modernā perioda Baltijas un Eiropas vēstures svarīgiem jautājumiem. Pētījumā radītās zināšanas, ka publiskā runa Livonijas vēsturiskajās kopienās ir bijusi neaizstājams to saliedēšanas un lēmumu pieņemšanas instruments, aktualizēs publiskās komunikācijas nozīmi un tās vēsturisko tradīciju Baltijas jūras reģionā mūsdienu Latvijas sabiedriskajos diskursos. Šādu zināšanu ieguve visdažādāko jomu pārstāvjiem Latvijas sabiedrībā sniegs dziļāku izpratni par savu piederību Rietumeiropas kultūras tradīcijai un tajā pastāvošām demokrātiskām lēmumpieņemšanas praksēm.