Pieņēmums, ka dziedāšana ir universāla cilvēka reakcija uz sociālām krīzēm, ir plaši izplatīts gan ikdienas saziņā, gan akadēmiskajā vidē. Šo ideju apstiprina arī nesenie notikumi un internetā publicētie video, kur cilvēki dzied Ukrainas bumbu patvertnēs. Skandināvijas un Baltijas valstis ir pazīstamas ar savām kolektīvās dziedāšanas tradīcijām, kas kalpo kā līdzeklis kultūras izturētspējas saglabāšanai, konfliktu risināšanai un iekļaušanas veicināšanai. Tādi piemēri kā Dānijas dziedošā pretestība pēc Otrā Šlēsvigas kara un Otrā pasaules kara laikā, norvēģu atbilde uz 2011. gada Ūtejas terora uzbrukumu, no Lietuvas deportēto cilvēku dziedāšana Sibīrijas darba nometnēs, kā arī Baltijas valstu iedzīvotāju dziedāšana par neatkarību no Padomju Savienības Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Zinātnieki ir vienisprātis, ka dziedāšanas tradīcijas Skandināvijā un Baltijā veicina diskusijas par sociālo kohēziju, kultūras identitāti un kultūras mantojumu. Tomēr, neskatoties uz acīmredzamām līdzībām, līdz šim nav veikti pētījumi, kas salīdzinātu dziedāšanas praksi abos reģionos. Tāpēc CRIES komanda vēlas izpētīt kolektīvās dziedāšanas prakses Skandināvijā un Baltijā, koncentrējoties uz iespējamām sociālajām sekām, ko kolektīvā dziedāšana var radīt sociālo krīžu laikā Skandināvijas un Baltijas reģionā. Šis projekts izskaidros sarežģīto saikni starp kolektīvo dziedāšanu un sociālajām krīzēm. Turklāt izpēte ietvers gan dziedāšanas lomu kopienu kohēzijas veicināšanā krīžu laikā, gan tās potenciālu radīt izslēgšanas sajūtu un pastiprināt sociālās nesaskaņas. Ņemot vērā pašreizējos Eiropas izaicinājumus, tostarp karus, ilgstošo COVID pandēmiju un digitāli radīto izolāciju, ir būtiski paplašināt izpratni par šādām praksēm, kurām ir potenciāls uzlabot sociālo uzticēšanos un kohēziju.  

Projekta galvenais mērķis ir izpētīt, kā un cik lielā mērā kolektīvā dziedāšana ietekmē kultūras izturētspēju, uzticēšanos un kohēziju sociālo krīžu periodos. Tas ietver dziedāšanas lomas analīzi nācijas veidošanās procesā un tās potenciāli pretrunīgos aspektus. Projekts sniegs ieskatu, kā izmantot kolektīvo dziedāšanu kā instrumentu, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, īpaši tajās demogrāfiskajās grupās, kuras ir pakļautas izslēgšanas riskam. Sagaidāmie rezultāti ietver niansētu izpratni par kolektīvās dziedāšanas lomu sabiedrības attīstībā. 

Projekta vadošais partneris: Orhūsas universitāte (Dānija) 

Projekta partneri: 

• Orhūsas universitāte, Dānija 
• Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija 
• Tartu Universitāte, Igaunija 
• Lietuvas Literatūras un folkloras institūts, Lietuva 

Projekta vadītāja LKA: Prof. PhD. Rūta Muktupāvela 

Rūta Muktupāvela (projekta vadītāja LKA komandai) 

Anda Laķe (galvenā izpildītāja) 

Aleida Bertran (izpildītāja) 

Agnese Karlsone (izpildītāja) 

Rasa Laua (administratīvā koordinatore) 

Vai un kā apliecinām sevi kā “dziedātājtautu”? LKA seminārā analizē ikdienas kopdziedāšanas prakses

13.03.2026

9. martā plkst. 16.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Gara mājā semināru cikla “Uzzini, ko nezini!” ietvaros notika seminārs “Kolektīvās dziedāšanas prakses: līdzīgais un atšķirīgais Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Dānijā”, kas bija veltīts kopīgas dziedāšanas sociālajai nozīmei un tās lomai dažādos vēsturiskos un mūsdienu sabiedrības kontekstos. Seminārs norisinājās LKA īstenotā ES pētījumu programmas CHANSE (Collaboration of Humanities and Social Sciences in Europe) pētniecības projekta “CRIES: Kolektīvā dziedāšana sociālo krīžu laikā: tās potenciāla izpēte Skandināvijā un Baltijā” ietvaros. Projektu īsteno konsorcijs, kurā piedalās Orhūsas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Lietuvas Literatūras un folkloras institūts un Tartu universitāte.

Seminārs turpināja diskusiju par kopīgi dziedātas dziesmas sociālo spēku un tā dēvētās “dziedātājtautas” identitāti, pievēršoties jautājumam, kāpēc un kādos brīžos sabiedrība izvēlas dziedāt kopā, un kādu lomu šī prakse spēlē krīžu un pārmaiņu laikos. Projekta vadītāja prof., PhD Rūta Muktupāvela iepazīstināja ar projekta mērķiem un uzdevumiem, līdz šim paveikto un sagaidāmiem rezultātiem. Kolektīvā dziedāšana pētījuma ietvaros tiek analizēta gan vēsturiskā, gan mūsdienu perspektīvā Baltijas un Skandināvijas reģionā, pievēršot uzmanību tās nozīmei nacionālās identitātes veidošanā, sociālās kohēzijas un kopienu noturības stiprināšanā. Kā norādīja pētniece, kopīga dziedāšana dažādos laikmetos, sākot ar 19. gadsimta otro pusi līdz pat mūsdienām, kalpojusi kā nozīmīgs instruments sabiedrības saliedēšanai, emocionālai mobilizācijai un kultūras identitātes stiprināšanai, īpaši sociālu krīžu situācijās. Seminārā uzsvērts, ka dziesmas var vienlaikus gan stiprināt kopienu, gan arī iezīmēt sociālās robežas, tādējādi kļūstot par nozīmīgu kultūras un sabiedrisko procesu indikatoru.

Savukārt projekta vadošā pētniece prof., Dr.sc.soc. Anda Laķe, balstoties Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Dānijā veiktajā iedzīvotāju aptaujā, pievērsās jautājumam, kad, kāpēc un ko mēs dziedam kopā mūsdienās, analizējot kolektīvās dziedāšanas izpausmes četru valstu iedzīvotāju ikdienā. A.Laķe uzsvēra, ka Latvijā kolektīvā dziedāšana ir cieši saistīta ar nacionālās identitātes reprezentāciju un sabiedrības pašizpratni, no folkloras un Dziesmu un deju svētku tradīcijas līdz dažādām mūsdienu neformālām kopdziedāšanas pieredzēm. Vienlaikus pētniece rosināja kritiski paraudzīties uz priekšstatu par Latviju kā “dziedātājtautu”, aktualizējot jautājumu par to, kā šajā identitātes naratīvā iekļaujas tie, kuri sevi ar kopdziedāšanas kultūras praksēm neidentificē.

Seminārā vēsturisko perspektīvu iezīmēja projekta viespētnieks prof., Dr.art. Valdis Muktupāvels, kas pievērsās kolektīvās dziedāšanas repertuāram Latvijā un tā sociālajai nozīmei dažādos laikmetos. Analizējot dziesmu repertuāru no 19. gadsimta līdz mūsdienām, V. Muktupāvels parādīja, kā kopīgi dziedātas dziesmas atspoguļo sabiedrības vērtības un politiskos procesus.

Semināru papildināja radošas aktivitātes, ļaujot kolektīvās dziedāšanas praksēm kļūt par daļu no pašas zinātnes komunikācijas pieredzes un rosinot dalībniekus reflektēt par kopdziedāšanas emocionālo un sociālo ietekmi.

Seminārs tapis CHANSE (Collaboration of Humanities and Social Sciences in Europe) un HERA (Humanities in the European Research Area) projekta CRIES ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu (projekta Nr. ES RTD/2024/38). Vairāk par projektu: https://lka.edu.lv/lv/petnieciba/petijumu-projekti/starptautiskie-petijumu-projekti/c-r-i-e-s/

Semināru ciklu “Uzzini, ko nezini!” īsteno LKA Kultūras un mākslu institūts sadarbībā ar LKA Tālākizglītības centru, rosinot sarunu par pētniecību un tās daudzveidīgajām izpausmēm kultūras un mākslas kontekstā. Semināru mērķis ir iepazīstināt ar LKA pētnieku īstenotajiem pētījumu projektiem, veicināt diskusijas par izmantotajām metodoloģijām un aktuālām pētniecības tēmām, kā arī stiprināt dialogu starp zinātnisko kopienu un nozares profesionāļiem.

Veikta sabiedriskās domas aptauju par kolektīvās dziedāšanas pieredzi Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Dānijā

13.02.2026.

Šī gada februārī CRIES projekta ietvaros tika īstenota sabiedriskās domas aptauja par kolektīvās dziedāšanas pieredzi Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Dānijā. Aptauju, ciešā sadarbībā ar CRIES pētniekiem, īstenoja pētījumu kompānija SIA TNS Latvia, kas tika izvēlēta publiskā iepirkuma kārtībā.

Aptaujas saturs strukturēts trīs tematiskos virzienos: iedzīvotāju kopdziedāšanas pieredze, kopdziedāšana un sabiedrībā vērojamās pārmaiņas, kā arī kopdziedāšana sabiedrības krīžu laikā.

Aptaujas mērķis ir izprast, kā savstarpēji mijiedarbojas tādi faktori kā piederības sajūta, nacionālās identitātes reprezentācija, nacionālo jūtu izpausmes un kopdziedāšanas nozīme krīžu laikā. Analizējot aptaujas rezultātus, būs iespējam skaidrāk saprast, kā un vai kopdziedāšana ietekmē sabiedrību katrā no pētījumā iekļautajām valstīm.

Dalība seminārā “Nationalism and Community” Orhūsas Universitātē

19.12.2025.

2025. gada 5. decembrī Orhusas Universitāte un Grundtviga pētniecības centrs (Dānija), Katrīnes Baunvigas (Katrine Baunvig) vadībā, rīkoja Ziemassvētku semināru “Nacionālisms un kopiena”. Pasākums rosināja starpdisciplināru skatījumu un diskusijas par nacionālisma un dziedāšanas savstarpējo saistību.

LKA KMI pārstāves - vadošā pētniece Rūta Muktupāvela un pētniece Aleida Bertrana - seminārā uzstājās ar prezentāciju “Mūsdienu kopdziedāšanas ainavas izpēte Latvijā”. Pētnieces prezentācijā analizēja Latvijas saukli “Zeme, kas dzied” un atspoguļoja kolektīvās dziedāšanas prakšu daudzveidību Latvijā. Balstoties uz projekta CRIES pētījuma ietvaros iegūtajiem datiem, tika analizēts kolektīvās dziedāšanas praktiķu skatījums uz kopdziedāšanas potenciālu stiprināt sabiedrības saliedētību, kā arī aprakstīts Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku fenomens.

CRIES projekta vadītāja Katrīne Baunviga uzstājās ar divām prezentācijām, kas pievērsās kolektīvās dziedāšanas pētniecībai: vienā tika analizēta Alsang un Fællessang prakses Dānijā Otrā pasaules kara laikā, bet otrā pievērsās datorizētu metožu izmantošanai, pētot 19. gadsimta arhīvu materiālus par kopdziedāšanu Dānijā. Savukārt CRIES pētniece Lea V. Borčaka prezentēja pētījumu par pretestības formām kopdziedāšanai Dānijā, uzsverot, cik būtiski ir analizēt arī izslēgšanas mehānismus kopdziedāšanas praksēs.

Seminārs noslēdzās ar Ziemeļeiropas tautas mūzikai veltītu darbnīcu, ko vadīja profesors un etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, atklājot gan reģionam kopīgās, gan unikālās tradicionālo dziesmu iezīmes.

CRIES projekta pētnieki piedalās HERA projektu atklāšanas konferencē Notingemā

Foto: CRIES

Foto: Joseph Westcott-Michel

2025. gada 24.–25. novembrī projekta CRIES pētnieku komanda piedalījās “Knowledge Exchange for Slow Hope” atklāšanas konferencē Notingemas Universitātē (Apvienotā Karaliste). Pasākumu rīkoja HERA un CHANSE humāno zinātņu tīkli, kas ir arī CRIES projekta finansētāji.

Konference pulcēja pētnieku komandas no dažādām Eiropas universitātēm, lai diskutētu par humāno zinātņu lomu krīžu laikā. Finansētie projekti aptvēra plašu tematisko spektru — no ilgtspējas un lauku reģionu attīstības līdz postkoloniālajām studijām un ētikas filozofijai. Konferences ietvaros norisinājās diskusijas ar jomas ekspertiem, projektu ideju darbnīcas un metodoloģijas “kafejnīcas”, kas veicināja starpdisciplināru domu apmaiņu. CRIES projektu šajā konferencē pārstāvēja galvenā pētniece Elo-Hanna Seljamaa un pētniece Sofia Joons no Tartu Universitātes (Igaunija), kā arī projekta vadītāja Stine Guldahl Holst un sociālo mediju speciāliste Rie Schmidt Eriksen no Orhusas Universitātes (Dānija).

Ar CRIES projektu valsts vizītes ietvaros iepazīstina Dānijas karaļpāri

31.10.2025.

28. un 29. oktobrī Latvijas Republiku valsts vizītē apmeklēja Viņa Majestāte Dānijas karalis Frederiks X un Viņas Majestāte Dānijas karaliene Mērija. 28. oktobra pēcpusdienā Dānijas karaļpāris viesojās arī Latvijas Kultūras akadēmijā.

Vizītes laikā CRIES projektu pārstāvēja projekta vadītāja Katrīne Baunviga, kā arī LKA KMI vadošā pētniece Rūta Muktupāvela un pētniece Aleida Bertrana. Pētnieces iepazīstināja karaļpāri ar CRIES projektu, ko LKA īsteno sadarbībā ar Orhūsas Universitāti Dānijā. Prezentācijā tika aplūkota kopdziedāšanas nozīmes un semantikas attīstība Dānijā, kā arī analizētas vēsturiskas un konceptuālas paralēles starp Alsang kopdziedāšanas kustību un Latvijas Dziesmotās revolūcijas pieredzi. Tāpat tika sniegts ieskats lauka darbā, kas īstenots projekta ietvaros — starptautiskā folkloras festivālā “Baltica 2025” un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā.

Prezentācijā tika uzsvērts CRIES projekta unikālais raksturs kā salīdzinošam pētījumam par Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Valsts vizīte noslēdzās ar Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora “Sōla” priekšnesumu, kas mākslinieciski atklāja Latvijas un Dānijas dziedāšanas tradīciju saiknes. (Latvijas Kultūras akadēmiju vizītē apmeklēs Dānijas karaļpāris - Latvijas Kultūras Akadēmija)

Norisinās lauka pētījumi XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos

20.07.2025.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgā norisinājās no 2025. gada 5. līdz 13. jūlijam. Svētku laikā CRIES pētnieku komanda lauka darba ietvaros veica novērojumus vairākās svētku norises vietās, pievēršot uzmanību jauniešu līdzdalības formam, svētku digitālajiem risinājumiem, kā arī svētku repertuāram un tā pakāpeniskajām pārmaiņām.

Lauka darbs tika īstenots pasākuma “Novadu godināšana un satikšanās” laikā Viesturdārzā, kā arī Vērmanes dārza svētkos, kuros uzstājās diasporas folkloras kopas no latviešu kultūras centriem ārvalstīs. Novērojumi tika veikti arī Garīgās mūzikas koncerta publiskās tiešraides laikā Doma laukumā. Papildu tam CRIES pētnieku komanda apmeklēja Folkloras kopu programmu “Dindaru, dandaru. Radu novadu rakstus” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kā arī ģenerālmēģinājuma koncertu Mežaparkā.

Norises vietu un pasākumu formātu daudzveidība ļāva pētniekiem analizēt dažādus kolektīvās dziedāšanas un dejošanas veidus un mijiedarbību ar svētku auditoriju.

CRIES pētnieki dokumentē kopdziedāšanu festivālā "Baltica 2025"

02.07.2025.

Latvijā no 26. līdz 29. jūnijam norisinājās Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2025”, kurā projekta CRIES pētnieku komanda – Rūta Muktupāvela, Agnese Karlsone un Aleida Bertran – kopā ar etnomuzikologu Valdi Muktupāvelu veica dalībnieku ekspresintervijas un novērojumus, pētot kopdziedāšanas nozīmi mūsdienās.

Komanda īstenoja trīsdesmit ekspresintervijas ar festivāla dalībniekiem no dažādiem Latvijas reģioniem un paaudzēm, kā arī veica novērojumus. Intervijās pētnieki aptvēra tematus, kas saistās ar kolektīvās dziedāšanas sociālo nozīmi, īpaši vēršot uzmanību kopdziedāšanas lomai sociālo krīžu laikā. Festivāls “Baltica” ieņem nozīmīgu vietu CRIES projekta kontekstā, jo tam bija nozīmīga loma Dziesmotās revolūcijas laikā un festivāls joprojām turpina stiprināt piederības izjūtu latviešu folkloras tradīcijām.

Festivāla laikā pētniece A.Bertran, izmantojot radošās etnogrāfijas metodi, fiksēja festivāla skaņu ainavu ierakstus, veica video fiksāciju, kā arī fotografēja notikumus no dažādiem skatapunktiem. Šie materiāli atklāj gan festivāla sensorisko atmosfēru, gan dokumentē kolektīvās muzicēšanas pieredzes.

Nozīmīgs festivāla notikums bija pasākums “Dziesmas Ukrainai” Mālpilī, kurā piedalījās ukraiņu folkloras kopa Perlynka un bandūriste Darja Leļeko, kura pašlaik dzīvo trimdā Latvijā. Pasākums norisinājās Ukrainas Konstitūcijas dienā, un to apmeklēja Ukrainas vēstnieks Latvijā. Rūta Muktupāvela, CRIES projekta Latvijas pētnieku grupas vadītāja un Latvijas Kultūras ministres padomniece, pauda Latvijas oficiālo atbalstu. Kopīga ukraiņu un latviešu dziedāšana pasākuma laikā kļuva par solidaritātes un savstarpēja atbalsta apliecinājumu krīzes apstākļos.

CRIES pētnieces piedalās 16. Eiropas Baltijas studiju konferencē

28.04.2025.

No 24. līdz 26. aprīlim Kembridžā, Apvienotajā Karalistē, norisinājās 16. Eiropas Baltijas studiju konference (CBSE), ko rīkoja Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centra Baltijas programma.

Konferencē piedalījās arī CRIES pētnieces Anda Laķe un Rūta Muktupāvela, prezentējot referātu par kolektīvo dziedāšanu kā sociālās iekļaušanas un izslēgšanas priekšnoteikumu, analizējot etnisko minoritāšu diskursus.

Arī citi Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieki konferencē pievērsās plašam tēmu lokam. Vadošais pētnieks Gustavs Strenga uzstājās ar pētījumu par publisko runu Livonijas viduslaiku un jauno laiku historiogrāfijā, iezīmējot tās lokālos un transnacionālos aspektus Ziemeļeiropas kontekstā. Aplūkojot mūsdienu kultūras procesus, pētniece Zane Radzobe konferencē prezentēja pētījumu par Ukrainas kara atspoguļojumu Latvijas teātrī, savukārt pētniece Līga Vinogradova un zinātniskā asistente Laura Brutāne iepazīstināja ar analīzi par jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanu caur kultūras aktivitātēm Latvijas muzejos. Tāpat zinātniskā asistente Žanete Eglīte piedalījās diskusijā par reģionālo institūciju lomu sabiedrības noturības stiprināšanā Baltijas reģionā.