Kultūras un mākslu studijas

Ingmāra Balode - dzejniece, tulkotāja, redaktore, pasniedz radošo rakstīšanu un citus ar tekstu veidošanu un padziļinātu teksta izpratni saistītus priekšmetus Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada.

Dr.phil. Andrejs Balodis ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Pasniedz kursus filozofijā, ētikā, estētikā un loģikā. Ir divu monogrāfiju un vairāku akadēmisku rakstu autors. Piedalās vairākos LZP projektu grantos. Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai A. Balodis regulāri piedalās dažādos starpdisciplināros kultūras projektos un vada podkāstu.

Filozofijas doktors Ivars Bērziņš ir Akadēmijas mācībspēks kopš 1997. gada. Izveidojis kultūras menedžmenta maģistrantūras programmu, ilgstoši vadījis „Starptautisko mediju un kultūras menedžmenta” maģistrantūras apakšprogrammu.

Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.

Dārta Ceriņa darbojas galvenokārt kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet no 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Zinātniskās pētniecības centrā.

Brigita Cīrule darbu Latvijas Universitātē docentes amatā apvieno ar atsevišķu kursu docēšanu Kultūras Akadēmijā, kur vada praktiskās nodarbības kursā Latīņu valoda, kā arī lasa lekcijas un vada seminārus kursā Rietumu kultūras mitoloģiskie pamati.

Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.

Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Docente Zane Grigoroviča darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2001.gadā pēc bakalaura un maģistra programmu absolvēšanas. Vairāku Pasaules un Latvijas mākslas vēstures un teorijas kursu docētāja, LKA atbalstīto un līdzfinansēto projektu vadītāja un realizētāja. LKA Senāta locekle.

Asociētā profesore un pētniece Ph. D. Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas studiju prorektore. Zinātniskās intereses saistītas ar kultūras un radošā sektora organizāciju darbību un līderību, kultūrpolitiku, auditorijas piesaisti un izglītošanu, līdzdalības veicināšanu, kultūras patēriņu un kultūras piedāvājuma veidošanu, pasākumu studijām, starptautisko sadarbību kultūras jomā, radošo industriju, radošo pilsētu attīstību, radošu personu statusu un lomu sabiedrībā.

Andris Hiršs 2020. gadā ieguva doktora grādu filozofijā, aizstāvot Latvijas Universitātē promocijas darbu “Jēkabs Osis un Tērbatas personālisma skola” Latvijas ideju vēstures apakšnozarē. LKA kā asociētais profesors A. Hiršs vada lekciju kursus par kritisko domāšanu, ideju ģenealoģiju un filozofijas pamatiem un kā viesdocētājs regulāri docē loģikas lekciju kursus Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Ance Kristāla ir Akadēmijas lektore kopš 2021. gada un docē vairākus studiju kursus kultūras un mākslas socioloģijā, kultūras teorijā un pētījumu metodoloģijā. Ir Akadēmijas absolvente, ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās, vēlāk sociālo zinātņu maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē, kur arī turpina studijas doktorantūrā. Šobrīd vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru.

LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.

Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.

Latvijas Kultūras akadēmijas viesprofesors Valdis Muktupāvels ir etnomuzikologs, mākslas zinātņu doktors (1999), Latvijas Universitātes profesors (2014), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2018).

Liene Ozoliņa ir LKA asociētā profesore un vadošā pētniece Kultūras un mākslu institūtā. Liene ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras akadēmijā, maģistra grādus sociālajā teorijā un pētnieciskajās metodēs Amsterdamas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Londonas Ekonomikas un Politisko Zinātņu Skolā.

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004 un no 2024. gada) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).

Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.

Ivars Šteinbergs, Ph. D., docents Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); aizstāvējis disertāciju par latviešu atdzeju 20. gadsimtā (2023); dzejnieks (izdevis dzejas krājumus “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva, Ojāra Vācieša prēmija) un “Jaunība” (“Neputns”, 2022, Latvijas Literatūras gada balva)); literatūrkritiķis (2024. gadā saņēmis Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā) un atdzejotājs. 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju (Fulbright Foreign Student Program) un 2028. gadā ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (Binghamton, SUNY). Pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI). Zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors. Literatūras žurnāla “Strāva” redaktors.

Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Teātra zinātniece un kritiķe, mākslas zinātņu doktore, bakalaura studiju apakšprogrammas "Drāmas un teksta studijas" vadītāja un Kultūras un mākslu institūta pētniece. Kopš 2022. gada LKA Nacionālās skatuves mākslas skolas (Skatuves mākslas katedras) vadītāja.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”

Elīna Veinberga, doktora grāds Kultūras teorijas apakšnozarē (Dr. art.), ir Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas “Starpkultūru sakari” specializācijas “Latvija – anglofonās valstis” vadītāja. E. Veinbergas zinātniskās intereses ir kognitīvā lingvistika un stilistika, frazeoloģija un paremioloģija, kā arī tulkošanas salīdzinošie aspekti.

Līga Vinogradova ir ieguvusi zinātniskā doktora grādu Rīgas Stradiņa universitātē, izstrādājot pētījumu par emociju lomu tradīcijā socioloģijas nozares ietvaros (2021.). Pētnieciskā darbība norisinājusies Latvijas Kultūras akadēmijā kā zinātniskajam asistentam. Līga ir piedalījusies gan akadēmiskajos, gan lietišķajos pētījumos, kas fokusējas uz kultūras nozares dažādiem tematiem – kultūras mantojums, kultūras patēriņš, auditorijas izpēte kultūras institūcijās un pašvaldībās.

Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.

Ievai Zemītei ir doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), kurš iegūts 2016.gadā. Profesionālā darbība ir saistīta ar kultūras un radošās uzņēmējdarbības, radošo industriju un kultūras ekonomikas jomu.