Nākamā uzņemšana: tiks precizēta
Pilna laika studijas
– Akreditēta studiju programma
– Budžeta un maksas studiju vietas
– Studiju ilgums: 4 gadi (8 semestri)
– Studiju valoda: latviešu
– Iegūstamais grāds: bakalaura grāds drāmas un teksta studijās
– Studiju norises vieta: Rīga, Ludzas iela 24
– Specializācijas prakse: 75 stundu prakse
– Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
– Apakšprogrammas vadītāja: prof. Līga Ulberte
– Studiju maksa: tiks precizēta
Apakšprogrammas mērķis ir sagatavot kritiski domāt un radoši rakstīt spējīgus, humanitāro zinātņu jomas speciālistus ar padziļinātu izpratni par vispārīgiem tekstveides principiem kultūrā un konkrētām dramaturģisku tekstu radīšanas un uztveres likumsakarībām.
Apakšprogrammas mērķauditorija
Kultūras procesos, īpaši dramaturģijā, literatūrā un teātrī, ieinteresēti cilvēki, kuri vēlas izprast tekstrades specifiku un paši rakstīt dramaturģiskus darbus, kā arī analizēt un kritiski reflektēt par citu radīto.
Programmas obligātajos kursos studenti apgūst vispārīgus kultūrvēsturiskus un kultūrteorētiskus humanitāro un mākslas zinātņu jautājumus.
Izvēles daļā, integrējot teorētiskas un praktiskas nodarbības, studentam tiek dotas iespējas koncentrēties vienā no diviem virzieniem:
- jaunrades, primāri – dramaturģiska teksta radīšanas, process;
- cita mākslas veida teksta apstrādes, analīzes un vērtējuma process.
Programmas absolventi, atkarībā no izvēlētā specializācijas virziena, spēj uzrakstīt pilnformāta dramaturģisku darbu vai teorētiski analītisku pētījumu par dramaturģijas, literatūras un teātra jautājumiem.
40% Kultūras un mākslas vēsture un teorija
40% Teksta analīzes, dramaturģijas un kritikas prakse
10% Pētniecības
5% Valodas
5% Kultūras menedžments
Tiks precizēti
Pieteikšanās kārtība tiks precizēta
Tiks precizēta
Uzņemšanai studiju programmā nepieciešamie centralizēto eksāmenu vērtējumi [1]
– CE sertifikāts matemātikā (vispārīgais, optimālais vai augstākais līmenis);
– CE sertifikāts latviešu valodā (optimālais vai augstākais līmenis);
– CE sertifikāts angļu, vācu vai franču valodā (optimālais vai augstākais līmenis) vai starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments
Uzņemšanai studiju programmā ieteicamie centralizēto eksāmenu vērtējumi [1]
CE sertifikāts “Kultūra un māksla II“
Radošais konkurss
Konkursa vērtēšanas kritēriji
Konkursa rezultātus veido CE rezultātu kopvērtējums:
- vērtējums angļu vai vācu, vai franču valodas CE (20-100 punkti);
- vērtējums latviešu valodas CE (20-100 punkti);
- vērtējums matemātikas CE (20-100 punkti);
- iestājpārbaudījums “Radošais konkurss” 1 kārta (1-200 punkti);
- Bakalaura studiju programmas “Mākslas” reflektantiem papildu punkti tiek piešķirti par vērtējumu augstākā līmeņa centralizētajā eksāmenā “Kultūra un māksla II” (20-100 punkti), vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.
[1]
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” dažādu mācību satura apguves līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientu.
Vispārējās vidējās izglītības ieguves centralizēto eksāmenu rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:
– optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
– vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.
Tiks precizēts
2026.gada absolventu gadagrāmata
2025.gada absolventu gadagrāmata
2024.gada absolventu gadagrāmata
2023.gada absolventu gadagrāmata
2022.gada absolventu gadagrāmata
2020.–2021. gada absolventu gadagrāmata
2019.gada absolventu gadagrāmata
2018.gada absolventu gadagrāmata
2017.gada absolventu gadagrāmata
2016.gada absolventu gadagrāmata
2015.gada absolventu gadagrāmata
2014.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2013.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2012.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
Kultūras teorijas un vēstures katedra
Apakšprogrammas vadītāja: prof. Līga Ulberte, liga.ulberte@lka.edu.lv
Uzņemšanas informācija
Zvani – (+371) 26423518
Raksti Watsapp – (+371) 26423518
Raksti – uznemsana@lka.edu.lv
Ingmāra Balode - dzejniece, tulkotāja, redaktore, pasniedz radošo rakstīšanu un citus ar tekstu veidošanu un padziļinātu teksta izpratni saistītus priekšmetus Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2015. gada.
Pilnais apraksts
Dr.phil. Andrejs Balodis ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Pasniedz kursus filozofijā, ētikā, estētikā un loģikā. Ir divu monogrāfiju un vairāku akadēmisku rakstu autors. Piedalās vairākos LZP projektu grantos. Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai A. Balodis regulāri piedalās dažādos starpdisciplināros kultūras projektos un vada podkāstu.
Pilnais apraksts
Jānis Balodis ir teātra veidotājs, dramatiķis jeb lugu autors, dramaturgs, pētnieks un dramaturģijas specialitātes lektors.
Pilnais apraksts
Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.
Pilnais apraksts
Teātra zinātniece un kritiķe Valda Čakare ir Akadēmijas profesore kopš 1998. gada. Kultūras portālā Satori par V.Čakari ir teikts, ka viņa “katru dienu runā par teātri. Reizēm arī kaut ko uzraksta”.
Pilnais apraksts
Docente Zane Grigoroviča darbu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsāka 2001.gadā pēc bakalaura un maģistra programmu absolvēšanas. Vairāku Pasaules un Latvijas mākslas vēstures un teorijas kursu docētāja, LKA atbalstīto un līdzfinansēto projektu vadītāja un realizētāja. LKA Senāta locekle.
Pilnais apraksts
LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Pilnais apraksts
Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004 un no 2024. gada) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).
Pilnais apraksts
Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras profesors (no 1998. gada), Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors akadēmiskajā darbā (1991. – 2003.), Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004. – 2014), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs (no 2014. gada).
Pilnais apraksts
Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.
Pilnais apraksts
Anita Sproģe ir aktiermeistarības docente Latvijas Kultūras akadēmijā, kur viņa darbojas kopš 2005. gada.
Pilnais apraksts
Z. Šiliņa Akadēmijā ir ieguvusi bakalaura, maģistra un doktora grādu (disertācija „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”, 2007), Akadēmijā strādā kopš 1996. gada.
Pilnais apraksts
Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.
Pilnais apraksts
Teātra zinātniece un kritiķe, mākslas zinātņu doktore, bakalaura studiju apakšprogrammas "Drāmas un teksta studijas" vadītāja un Kultūras un mākslu institūta pētniece. Kopš 2022. gada LKA Nacionālās skatuves mākslas skolas (Skatuves mākslas katedras) vadītāja.
Pilnais apraksts