Izrādes saturā par būtisko tiek izvirzīta studentu tiešā realitāte, atrodoties mācību procesā, tādejādi veidojot nosacītu subkultūru un tai pat laikā arī abstrakciju uz to, kā sistēmā, kurā atrodamies arī paši, tiek izvirzīti noteikumi. Noteikumi tiek pārkāpti, tiek izvirzīts līderis, kuru nogalinām, līderis izvirza sevi un ar savu rīcību un tās sekām nogalina sevi pats, kāds atdalās, lai pievienotos no jauna. Intimitāte, seksualitāte un dzīvnieciskums, kas brīžam tiek slēpts aiz sociālkorektas maskas, bet tāpat izlaužas – apzināti vai dabiski. Mēs kļūstam par vērotāju spēlē, kuras noteikumus paši esam izvirzījuši, veidojas reakcijas, sekas un likumsakarības.