Kultūras piekļūstamība: kā nodrošināt kultūras piedāvājumu ikvienam?
Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku ar dažāda veida invaliditāti, liecina Labklājības ministrijas dati (2022). “Mums kā kultūras satura veidotājiem vajadzētu darīt visu iespējamo, lai šie cilvēki varētu justies neatkarīgi un patērēt kultūru, kā jebkurš no mums,” konferenču sērijas “Kultūras krustpunkti” noslēdzošajā dienā, 10. novembrī, uzsvēra Latvijas Kultūras akadēmijas docente, Mg.art. Kristīne Freiberga. Kultūras augstskolu pētnieki konferencē dalījās jaunākajās pētnieciskajās atziņās par Latvijas kultūras institūciju un to pakalpojumu piekļūstamību cilvēkiem ar dažāda veida funkcionālajiem traucējumiem.
Ar Latvijas Kultūras akadēmijas (turpmāk – LKA) finansiālu atbalstu šogad tika uzsākts pētījums “Ceļā uz iekļaujošu kultūru”. Tā ievaros veiktais auditorijas vajadzību izpētes pilotpētījums ir izgaismojis kultūras piekļūstamības problemātiku cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem. Cilvēki ar redzes traucējumiem diskusijā atzinuši, ka viņiem viskritiskāk trūkst audio aprakstu vizuālajam saturam (filmām, mākslas darbiem, izrādēm utt.), trūkst taktilo pieredžu un universālā dizaina risinājumu, kas ietver atbilstošas norādes un apzīmējumus telpā. Izaicinājums ir arī patstāvīga biļešu iegāde internetā, kam vajadzētu mainīties līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām stāšanos spēkā 2025. gadā.
Personām ar kustību traucējumiem visvairāk šķēršļu rada vides un informācijas piekļūstamība – dažādi risinājumi pastāv, taču tie esot vairāk formāli. Būtiski nepieciešama ir vēsturisko ēku pielāgošana. Trūkst informācijas par ēku piekļūstamību kultūras institūciju tīmekļvietnēs. Pētījuma dalībnieki, viņu vidū arī biedrības “Apeirons” pārstāvji, uzsvēruši apmācīta kultūras institūciju personāla nozīmi, lai cilvēki ar invaliditāti kultūras pasākumā justos gaidīti un droši. Pētījuma laikā tiek identificētas ne tikai problēmas, bet arī to risināšanas iespējas un labās prakses piemēri. Auditorijas vajadzību izpētes turpinājumā plānots rīkot diskusijas ar vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
LKA doktorante Dita Pfeifere sava promocijas darba “Kultūras pieejamības un piekļūstamības nodrošināšana pašvaldību kultūras centros Latvijā” empīriskā pētījuma ietvaros izzinājusi kultūras centru vadītāju viedokļus par kultūras piekļūstamības iespējām cilvēkiem ar invaliditāti pašvaldību kultūras centros Latvijā. Līdzās tam, ka priekšā vēl daudz izaicinājumu ēku tehniskajā pielāgošanā, pētījuma rezultāti akcentē arī kultūras centru darbinieku zināšanu un iemaņu trūkumu darbā ar cilvēkiem ar dažāda veida funkcionālajiem traucējumiem. Pēc respondentu domām, situāciju varētu uzlabot semināri, kursi un pieredzes apmaiņa, valsts atbalsta mērķprogramma kultūras centriem, papildu cilvēkresursu, tai skaitā brīvprātīgo darbinieku, piesaiste, tāpat arī tehnoloģiskais aprīkojums un lielāka pašvaldības dotācija centru pamatdarbībai.
Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras programmas studente Adele Bērziņa konferencē iepazīstināja ar kuratoriālās prakses izpēti Latvijas mākslas un kultūras telpā, domājot par vizuālās mākslas pieejamības un piedzīvošanas formātiem vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem.
LKA Kultūras un mākslas institūta un sadarbības partneru rīkotā starptautiskā zinātniskā konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti” šogad norisinājās jau septiņpadsmito reizi. Konferences galvenā misija ir publiskot Latvijai nozīmīgu, starptautiski aktuālu kultūras un mākslas jomas problēmu izpētes rezultātus, kā arī aktivizēt akadēmisko diskusiju par kultūras, mākslas un radošā sektora lomu un sociālo atbildību politisku, ekonomisku un demogrāfisku pārmaiņu apstākļos.
Informāciju sagatavoja
Lana Kazlauskiene, LKA maģistra studiju programmas
“Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2. kursa studente
Foto: Nguyen Minh