Izsludināta pieteikšanās konferencei par robežpraksēm mākslas pētniecībā
No 2026. gada 5. līdz 7. novembrim Rīgā notiks Baltijas Drāmas foruma konference, aicinot pētniekus, māksliniekus un māksliniekus-pētniekus kopīgi pētīt mainīgās attiecības starp akadēmisko pētniecību mākslā un māksliniecisko pētniecību.
Konference norisināsies Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Latvijas Kultūras akadēmijā, pulcējot dalībniekus no Baltijas un citām valstīm, lai diskutētu par to, kā mūsdienu kultūras konteksti izaicina, paplašina un pārveido līdzšinējos priekšstatus par pētniecību, zināšanām un autorību. Baltijas Drāmas foruma konference 2026 tiecas kļūt par satikšanās vietu pētniekiem, kuri darbojas disciplīnu robežzonās – kur mākslinieki kļūst par pētniekiem, pētnieki kļūst par radītājiem un jaunas zināšanu formas rodas radošajā praksē.
Pēdējās desmitgadēs mākslinieciskā pētniecība ir kļuvusi par arvien nozīmīgāku jomu augstākajā izglītībā, paverot jaunas iespējas izprast māksliniecisko praksi kā izziņas un pētniecības veidu. Baltijas valstīs strauji attīstījušās doktorantūras programmas mākslinieciskajā pētniecībā, kas nereti kļūst redzamākas par tradicionālajām akadēmiskās pētniecības trajektorijām mākslas nozarēs. Šī mainīgā situācija rosina būtiskus jautājumus: kāda veida zināšanas rodas mākslinieciskajos procesos? Kā mākslinieki kļūst par pētniekiem un pētnieki – par radītājiem? Kur mākslinieciskās metodoloģijas sastopas ar akadēmiskajām tradīcijām un kur tās tām pretojas? Kā mākslinieciskā un akadēmiskā pētniecība var viena otru papildināt?
Atsaucoties uz mākslinieciskās pētniecības debatēm, kurās tā tiek raksturota kā zināšanu radīšanas forma, kur mākslinieciskā prakse pati kļūst par centrālo izpētes instrumentu, konference tiecas analizēt pētniecības un mākslinieciskās radīšanas saskares punktus. Konferences iedvesmas avoti ir starpmākslu studiju pieejas, tostarp Ērikas Fišeres-Lihtes izpratnes par performanci kā dinamisku un transformējošu notikumu, kas rodas ķermeņu, materiālu, telpas un auditorijas mijiedarbībā. Šādas perspektīvas aicina no jauna pārdomāt disciplīnu robežas un atzīt mākslinieciskos procesus par attiecībās balstītām, iemiesotām un bieži eksperimentālām domāšanas formām.
Paneļreferāti (nosaukumi tiks precizēti)
– Diāna Zandberga (Latvija)
– Jeļena Novak (Portugāle)
– Piersandra di Matteo (Itālija)
Aicinām iesniegt pieteikumus par tēmām, kas ietver, bet neaprobežojas ar šādiem virzieniem:
Mākslinieciskā pētniecība un akadēmiskā pētniecība: dialogi un atšķirības
– Kā mākslinieciskās pētniecības metodoloģijas pārveido akadēmiskās pieejas teātra, mūzikas un skatuves mākslas studiju jomā?
– Kādas ir produktīvās spriedzes starp zinātnisko analīzi un māksliniecisko jaunradi?
– Kā mākslinieciskie un akadēmiskie pētnieki var veidot kopīgu jēdzienisko valodu?
Pētnieka profils mūsdienu mākslas pētniecībā
– Kas ir pētnieks mūsdienu mākslas augstskolā: kritiķis, teorētiķis, mākslinieks, izpildītājs, komponists, kurators vai hibrīda figūra?
– Kā veidojas jaunas pētnieka identitātes starp māksliniecisko praksi un akadēmisko pētniecību?
– Kādas kompetences un zināšanu formas raksturo mūsdienu mākslas pētnieku?
Robežprakses un hibrīdās metodoloģijas
– Mākslinieciskās prakses, kas darbojas starp disciplīnām, medijiem un zināšanu radīšanas veidiem.
– Practice-as-research, research-creation un citas hibrīdas pieejas.
– Eksperimentēšanas, neveiksmes, intuīcijas, iemiesotās pieredzes un klusējošo zināšanu loma pētniecībā
Skatuves māksla, mūzika un starpmākslu perspektīvas
– Jaunas pieejas pētniecībā.
– Saskares punkti starp skatuves mākslu, mūziku, vizuālo mākslu un digitālajām praksēm.
Doktorantūra un mākslas pētniecības nākotne
– Pieredze un izaicinājumi mākslinieciskajā doktorantūrā.
– Mākslinieciskās pētniecības institucionālie ietvari Baltijas reģionā un starptautiski.
– Kā universitātes var atbalstīt māksliniecisko izziņu, vienlaikus saglabājot kritisku refleksiju?
Iespējamie prezentāciju formāti:
– individuāli referāti (20 min);
– īsas koncertlekcijas, komentētas performances, referāti ar mākslinieciskiem piemērdemonstrējumiem, dialogi starp māksliniekiem un pētniekiem (20 min).
Īpaši gaidām pieteikumus, kas akcentē jaunas metodoloģijas, kuras rodas, pārkāpjot noteikta pētniecības veida robežas.
Konferences darba valoda: ANGĻU
Pieteikumu iesniegšana
Lūdzam sūtīt pieteikumus valodā uz e-pastu: Balticdramaforum2026@gmail.com
Pieteikumā iekļaujamā informācija:
– prezentācijas nosaukums,
– anotācija (200–300 vārdi),
– īsa biogrāfija (līdz 150 vārdiem),
– vēlamais prezentācijas formāts.
Pieteikumi tiks vērtēti pēc to atbilstības konferences tematikai, metodoloģiskās oriģinalitātes un ieguldījuma aktuālajās diskusijās par māksliniecisko un akadēmisko pētniecību.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 20. septembris
Paziņojums par iekļaušanu programmā: līdz 1. oktobrim
Konferences zinātniskā komiteja
– Ramunė Balevičiūtė (Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmija)
– Lauma Mellēna-Bartkeviča (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija)
– Rūta Muktupāvela (Latvijas Kultūras akadēmija)
– Madli Pesti (Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija)
– Zane Radzobe (Latvijas Kultūras akadēmija)
– Anneli Saro (Tartu Universitāte)
– Jurgita Staniškytė (Vītauta Dižā Universitāte)
– Diāna Zandberga (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija)
Konferenci rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju.