Dziesmu un deju svētku tradīcija pret kultūras amnēziju: izskan konference "Dziesmu un deju svētku atmiņas daudzbalsība"
9. novembrī konferenču sērijas "Kultūras Krustpunkti XVII" ietvaros Dziesmu un deju svētku ekspozīcijā “Dziesmusvētku telpa” Mežaparkā norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) organizēta starptautiska zinātniskā konference "Dziesmu un deju svētku atmiņas daudzbalsība". Konferencē 11 pētnieki un nozares eksperti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un ASV priekšlasījumos risināja globalizācijas, līdzdalības un dokumentēšanas aspektus Dziesmu un deju svētku tradīcijā.
Tā kā dziesmu un deju svētku fenomens cieši saista visas Baltijas valstis, konferencē piedalījās pētnieki no Igaunijas un Lietuvas. Meeta Morozov un Anu Kõlar (Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija) ar Gustava Ernesaksa kompozīcijas "Mana tēvzeme ir mana mīlestība" piemēru raksturoja nacionālo kultūras atmiņu kā pretstatu varas konstruētajai atmiņai, izjaucot jebkuras autoritatīvas varas sapni – panākt pakļautās kultūras amnēziju. Savukārt Vašingtonas Universitātes Skandināvijas studiju departamenta asociētais profesors Guntis Šmidchens ar praktiskiem piemēriem raksturoja, kā globalizācijas un glokalizācijas tendences visos laikos ir izpaudušās Dziesmusvētku tradīcijā Igaunijā, un cik mūsdienu tendences adaptēt un lokalizēt spējīgi ir šķietami tradicionāli svētki. Savukārt Rita Rapšienė (Lietuvas Kultūras pētniecības institūts) piedāvāja Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas analīzi un sava veida pārvērtēšanu, izvirzot performatīvās komunikācijas nākotnes scenārijus.
Konferencē daudzi pētnieki Dziesmu un deju svētku kontekstā pievērsās “līdzdalības” jēdzienam. Pētniece Elīna Vikmane (LKA) iezīmēja paradigmas maiņu muzejos, kas no pasīva patēriņa institūcijām transformējas par kopienas līdzdalības platformām. Šī tendence atspoguļojās arī Ivetas Ruskules (RMM) priekšlasījumā, kura akcentēja sabiedrības iesaisti ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” veidošanā. Paradigmas maiņā abas pētnieces lielu lomu piešķīra mūsdienu muzeoloģijas kontekstam un ICOMOS muzeju definīcijas pārskatīšanai. Muzeju ekspozīciju kā nozīmīgu resursu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ekosistēmā izcēla Anda Laķe (LKA). Pētniece atzina, ka “muzeju ekspozīcijas, kas veltītas tradīcijām, ir kā saistviela, kā “laika pārvaldnieki”, kas ļauj dzīvā mantojuma nesējiem spoguļot sevi”, vienlaikus atgādinot pretrunu, ka ir grūti pakļaut muzealizācijai nemateriālo mantojumu, kas ir “dzīvs, daudzveidīgs un netverams”.
Līdzdalības aspekts ieskanējās arī vēsturiskos pētījumos – Daiga Bondare un Laura Švītiņa (RMM) sniedza piemērus tā saucamo “kultūras talku” priekšvēsturē, saglabājot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atmiņu. Savukārt pētījumā par agrīno latviešu koru repertuāru Ilze Šarkovska Liepiņa (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) uzsvēra hernhūtisma un garīgās mūzikas lomu Dziesmusvētku kustības attīstībā. Ar mūsdienu pieredzi lokāla mēroga Dziesmusvētku tradīcijas dokumentēšanā dalījās Dāvis Beitlers (Kalnciema muzejs, Jelgavas novads). Konferences noslēgumā paneļdiskusijas dalībnieki moderatores Elīnas Vikmanes (LKA) vadībā identificēja izaicinājumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas dokumentēšanā un sabiedrības iesaistē.
Konferences ieraksts pieejams Rakstniecības un mūzikas muzeja Facebook platformā: https://www.facebook.com/RunMmuzejs/videos/839278077994250
“Kultūras Krustpunkti” ir ikgadēja Latvijas Kultūras akadēmijas rīkota konference, kas veicina humanitāro un sociālo zinātņu attīstību un rosina veikt starptautiski aktuālu un Latvijai nozīmīgu jautājumu izpēti kultūras un mākslas jomā. Konferences galvenā misija ir publiskot Latvijai nozīmīgu, starptautiski aktuālu kultūras un mākslas jomas problēmu izpētes rezultātus, kā arī aktivizēt akadēmisko diskusiju.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Vanaga,
Maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2. kurss
Latvijas Kultūras akadēmija