Izrādes
Aktuālais repertuārs
@user2609250
Šī persona, protams, ir izdomājums. Un tomēr tādas personas kā šī mūsu sabiedrībā ir un būs, ņemot vērā tos apstākļus, kādā veidā ir veidojusies mūsu sabiedrība. Šī persona, tāpat kā tās autori, nespēj izskaidrot cēloņus, kuru dēļ tā ir radusies un tai bija jārodas mūsu vidē.
Autori Adriāns Toms Kulpe & Tomass Ralfs Ābolkalns
Tehniskais atbalsts Niklāvs Šūpols, Markus Antons Kohtanens
Producentes Kristīne Freiberga, Ance Bergmane, Elza Strazdiņa
Vecuma ierobežojums: 16+ (Izrādē ir kailuma un seksuāla rakstura ainas.)
Izrādes ilgums: 1 stunda 15 minūtes
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā skatuves mākslas skola. Maģistra studiju programmas “Audiovizuālā un skatuves māksla” diplomdarbs. Darba vadītājs doc. Kārlis Krūmiņš
Izrāde tapusi ar Latvijas Kultūras akadēmijas un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Tuvākās izrādes: 2026. gada 17. novembris un 16. decembris plkst. 19.00, Kinoteātris Splendid Palace
Portreti. Pašportreti
Kustību izrāde 5 aktieriem
Kas notiek ar aktieri, kad viņš paliek viens ar sevi tukšā telpā? Kustību izrādē “Portreti. Pašportreti” aktierim nav, aiz kā slēpties. Nav tēla, nav teksta, nav gatava stāsta vai iepriekš noteiktas lomas. Paliek pats aktieris – viņa ķermenis, klātbūtne, impulsi, šaubas, drosme un spēja būt patiesam esošajā mirklī. Izrāde ir aicinājums ielūkoties aktiera kustību pasaulē – telpā, kur ķermeņa kustība kļūst par valodu. Tajā atklājas personības vaibsti, dzimst nozīmes, veidojas saskanīgi un nesaskanīgi dialogi, bet dažādos fragmentos tiek meklēts veselums. Aktiera klātbūtne pati kļūst par notikumu. Jo reizēm visgrūtākais uz skatuves ir vienkārši būt pašam. Pašportretus veidojuši paši aktieri, vienlaikus ļaujot sevi portretēt ar skatu no malas – caur kostīmu, skaņu un kustību.
Radošā komanda:
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā skatuves mākslas skola. Bakalaura studiju apakšprogrammas “Dramatiskā teātra aktiera māksla” jaunrades darbs. Kursa vadītāja asoc. prof. Indra Roga
Izrāde tapusi ar Latvijas Kultūras akadēmijas finansiālu atbalstu.
Tuvākās izrādes: 2026. gada 28. novembris plkst. 14.00 , LKA teātra māja “Zirgu pasts” (Dzirnavu iela 46).
.jpg)
Doplers
Stāsts par cilvēku mūsu neveiksmīgajā laikā. Pēc Ērlenna Lū romāna “Doplers” (Ilzes Kačevskas tulkojums).
Viņam ir it kā viss piepildītai dzīvei: sieva, bērni, darbs, māja, materiāla un sociāla labklājība. Nesen ir miris viņa tēvs, kuru viņš tā īsti nemaz nav pazinis un sapratis. Kādā pēcpusdienā viņš mežā nokrīt no velosipēda un noguļ tur pāris stundas. Mirklīgā atbrīvošanās no ikdienas pienākumiem un šķietami svarīgajiem lēmumiem, kā arī atklāsme par neiepazītā tēva zaudējumu liek viņam apšaubīt savas līdzšinējās dzīves jēgu. Viņš visu pamet un aiziet dzīvot mežā, teltī ārpus jebkādām normām un rāmjiem. Un lai arī mežs kādu brīdi kļūst par miera oāzi, tas nedod atbildes uz visiem jautājumiem un neatrisina problēmas. Šis ir stāsts par apjukušo un nogurušo mūsdienu cilvēku, kurš gluži vienkārši alkst dzīvu jūtu. Un mīlestības. Lai cik arī sāpīgi pasaule negāztos virsū.
Lomā Mārtiņš Jaunslavietis
Radošā komanda:
Režisors Ralfs Liepa
Scenogrāfs, kostīmu mākslinieks Hugo Bērziņš
Kustību konsultante Anna Marija Puķe
Gaismu māksliniece Māra Vaļikova
Runas un mākslinieciskā konsultante Māra Liniņa
Producents Mārtiņš Jaunslavietis
Tehniskais atbalsts Niklāvs Šūpols, Markus Antons Kohtanens
Producēšanas atbalsts Kristīne Freiberga, Ance Ancova, Elza Strazdiņa
Izrādes ilgums: 1h 20 min
Vecuma ierobežojums: 14+
Izrādē izskan necenzēta leksika.
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā skatuves mākslas skola. Bakalaura studiju apakšprogrammas “Dramatiskā teātra aktiera māksla” jaunrades darbs. Kursa vadītāja asoc. prof. Indra Roga. Izrāde tapusi kā daļa no jaunrades platformas “Ārpusprogramma” – nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka gribam.
Tuvākās izrādes: 2026. gada 27. novembris plkst. 20.00, LKA teātra māja “Zirgu pasts” (Dzirnavu iela 46).
Pēc sengrieķu mītu motīviem
Oidips
Filozofisks pārdzīvojums ar kļūdām
Cik daudz no savas dzīves mēs patiešām izvēlamies paši?
“Oidips” ir pētijums par cilvēku, kurš mēģina saprast, cik lielā mērā pats ir savas dzīves autors. Izrāde sākas pēc valdnieka Oidipa nāves un turpinās šķietamā pēcnāves dzīvē, kurā Oidips kopā ar savu alter ego Viņu mēğina izprast savu likteni.
Izvēle un neizbēgamība, vaina un atbildība, bailes un vēlme pašam noteikt savu dzīvi. Meklējumi pēc tēva, kurš deva pavēli, gana, kurš to neizpildīja, un cilvēka, kurš nogalināja valdnieku Lāju, neizbēgami atgriežas pie viņa paša. Bet ko nozīmē būt vainīgam par to, ko neesi zinājis? Un ko nozīmē būt atbildīgam par izvēli, kas tajā brīdī šķitusi vienīgā pareizā? Ticība liktenim, kas reizēm kļūst par ērtu veidu, kā atteikties no atbildības, un brīdis, kad vainīgā meklēšana pārvēršas jautājumā: ja posts ir tepat, kurš tad īsti ir vainīgs?
Varbūt visbīstamākais nav liktenis, no kura nevar aizbēgt, bet pārliecība, ka mūsu izvēlēm nav nozīmes.
Lomās Jēkabs Pikšēns, Jana Ļisova
Radošā komanda:
Režisors, dramaturğijas autors Jēkabs Pikšēns
Scenogrāfe Agata Agafija Alna
Horeogrāfe Santa Gribuste
Kostīmu māksliniece Anastasija Šiklova
Skaņas montāža, video mākslinieks Aivars Šaicāns
Grima māksliniece Sarma Tukāne
Vizuālā identitāte Helēna Zenta Frolova
Izpildproducente Baiba Strika
Producēšanas atbalsts Kristīne Freiberga, Ance Ancova, Elza Strazdiņa
Izrādes ilgums: 1h
Vecuma ierobežojums: 14+
Izrādē tiek izmantots stroboskops, mākslīgie dūmi, ir paaugstināts skaņas līmenis, izskan necenzēta leksika.
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā skatuves mākslas skola. Bakalaura studiju apakšprogrammas “Dramatiskā teātra aktiera māksla” jaunrades darbs. Kursa vadītāja asoc. prof. Indra Roga
Nākamās izrādes: Datums tiks precizēts, LKA Nacionālās filmu skolas Paviljons (Miera iela 58A, Rīga).
Pēc Oskara Vailda romāna "Doriana Greja ģīmetne" motīviem
Grejs
Atmiņu vakars garāžā
_Chft9xm.png)
Kad upuris kļūst par plēsēju?
– Jūtos saindēts ar visām tavām melīgajām, indīgajām un kārdinošajām teorijām…
– Kādām teorijām?
Pasaule kurā viena maldi ir otra patiesība.
– Tikai sajūtas izdziedē dvēseli un tikai dvēsele izdziedē sajūtas!
Pasaule, kurā skaisti vārdi un tukšas frāzes slēpj izvairīšanos no atbildības.
– Nerunā, es gribu padomāt, drizāk – nedomāt vispār!
Padoties un aizmirst par sekām? Bet kurš būs vainīgs?
P.S. Ome mēdza teikt: "Salda mēle visos laikos bijis kapitāls!" Bet to laikam pirmā izdomāja Dagnija (J. Streičs "Limuzīns Jāņu nakts krāsā").
Lomā Matīss Klāvs Endzelis
Radošā komanda:
Režisore Anna Luīze Dombrovska
Horeogrāfe Luīze Tumševica
Producēšanas atbalsts Kristīne Freiberga, Ance Ancova, Elza Strazdiņa
Izrādes ilgums: 1 stunda 30 minūtes
Vecuma ierobežojums: 14+
Izrādē smēķē, tiek izmantots stroboskops, izskan necenzēta leksika. Telpā var būt vēss, tādēļ aicinām saģērbties silti.
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā skatuves mākslas skola. Bakalaura studiju apakšprogrammas “Dramatiskā teātra aktiera māksla” jaunrades darbs. Kursa vadītāja asoc. prof. Indra Roga. Izrāde tapusi kā daļa no jaunrades platformas “Ārpusprogramma” – nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka gribam.
Nākamās izrādes: 2026. gada 14. novembrī plkst. 18.00; 15. novembrī plkst. 19.00, Izrādes norises vieta – garāža Valmieras ielā 21, Rīgā.
Sāra Keina
Blieziens
Traģēdija
Sāras Keinas pirmo lugu "Blieziens" (1995) gribētos saukt par tumšu pareģojumu mūsu 21. gadsimta vardarbīgai un negodīgai pasaulei, bet tā nav. "Blieziens" tver mūžīgās civilizācijas tēmas (varbūt, ka pat stāvokli) par pasaules galu, kurš, liekas, ir jau klāt, bet neiznīcina cilvēci, ne ar plūdiem, ne slimībām, ne kariem, ne pārējām katastrofām. Par piedošanas spēku, kurš mīt cilvēkā un it īpaši skatītājā, liekot mums just līdzi vājākajam. Par pašu cilvēku, kurš mēģina rast savu cilvēcības izpausmi, atsperoties no apkārtējās nežēlīgās un aukstās pasaules. Par karu, kuru pieredz intīmi un savdabīgi klusi.
"Blieziens" ir trauksmainības pārņemta šausmu izrāde, kurā dabiski ieplūst nežēlība. Tek asinis, asaras, drūp mājas, nevainīgums, gribas mīlēties, ēst un nenomirt – šī ir mūsu pašu pasaule savā kailajā un šausminošajā atveidojumā.
"196. Likums – Ja kāds ir pataisījis cita aci aklu, tad viņa aci vajag pataisīt aklu pretī.
200. Likums – Ja kāds ir izsitis zobus viņam līdzvērtīgam, tad viņa zobus vajag izsist pretī."
Hamurabi Kodekss (1754. gads pirms mūsu ēras)
Lomās: Armands Avots, Ilze Reknere, Mārtiņš Mikožans
Radošā komanda:
Režisors Kristiāns Iesalnieks
Tulkotāji Rūdolfs Kristbergs, Kristiāns Iesalnieks
Scenogrāfe Anna Luīze Tidomane
Komponists EIII (Arvis Ahuns)
Tehniskais direktors Viesturs Bēmis
Gaismu mākslinieks Niklāvs Šūpols
Izpildproducente Anete Mārtuža
Producentes Kristīne Freiberga, Ance Ancova, Elza Strazdiņa
Izrādes ilgums: 1 stunda 30 minūtes
Vecuma ierobežojums: 16+
Izrādē smēķē, tiek izmantots stroboskops, izskan necenzēta leksika, redzami jutekliski kairinātāji!
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā skatuves mākslas skola. Bakalaura studiju apakšprogrammas “Dramatiskā teātra režijas māksla” kursa darbs. Darba vadītāja asoc. prof. Indra Roga.
Izrāde tapusi ar Latvijas Kultūras akadēmijas finansiālu atbalstu.
Nākamās izrādes: 2026. gada 14. un 15. novembris plkst. 18.00, LKA Nacionālās filmu skolas paviljons (Miera iela 58A, Rīga).
Izrāžu arhīvs
2026
Metamorfoze
Laikmetīgās dejas mākslas 8. paaudzes kursa darbs
Horeogrāfija: Elīna Gaitjukeviča un Dmitrijs Gaitjukevičs
Orģinālmūzika un izpildījums: Martin Jo. Johnson
Gaismu māksliniece: Leila Mukhamatgalieva
Tehniskais atbalsts: Niklāvs Šūpols, Markus Antons Kohtanens, Kristiāns Tiļugs
Producente: Elza Strazdiņa (LKA Producēšanas un mārketinga departaments)
Dejo Laikmetīgās dejas mākslas 8. paaudze: Beāte Ēķe, Santa Gribuste, Rihards Rūdolfs Jubelis, Marta Elizabete Kilēvica, Viktorija Kovaļova, Elizabete Ļaksa, Marta Elizabete Mulareka, Nauris Strautnieks, Niola Ose, Normunds Purvinskis, Egija Raita, Samanta Rakovska, Patrīcija Šteinbrika, Jeļizaveta Trunkova, Luīze Tumševica, Leonilla Upeniece
Laikmetīgās dejas izrāde “METAMORFOZE” veidota, iedvesmojoties no molekulārās mijiedarbības – spēkiem, kas darbojas starp molekulām. Tie satuvina, izkliedē, savij un pārveido. Kā molekulas telpā, arī cilvēki ieiet viens otra laukā – uz brīdi saskaroties, uz brīdi zaudējot formu. Forma kļūst mainīga, saturs – nenotverams. Robežas izplūst starp iekšējo un ārējo, starp kustību un sajūtu. Vai ķermenis atceras to, ko prāts vēl nav nosaucis? Vai pārmaiņa sākas no ārpuses, vai tā jau klusi notikusi iekšienē? Šī ir telpa, kur mijiedarbība kļūst redzama – un emocija dzimst kustībā.
! Dzirnavu ielas remontdarbu dēļ piekļūstamība teātra mājai “Zirgu pasts” ir ierobežota.
Pirmizrāde – 14.04.2026.
Georgs Bīhners
Woyzeck
Groteska pasaka vienā daļā
Režisors: Roberts Reikmanis
Scenogrāfs: Otto Titovs
Komponisti / mūziķi: Katrīna Verhoustinska, Alberts Mednis, Katrīna Avotiņa
Kostīmu māksliniece: Aleksandra Visocka
Horeogrāfe: Dita Andersone
Gaismu mākslinieks: Maksims Ustimovs
Izpildproducente: Elīna Veinšteina
Producents: LKA Producēšanas un mārketinga departaments (Kristīne Freiberga, Ance Bergmane, Elza Strazdiņa)
Lomās: Bruno Bitenieks, Dita Apsīte, Matīss Klāvs Endzelis, Megija Cvečkovska, Mārtiņš Jaunslavietis, Mārtiņš Mikožans, Klaids Sevostjanovs
“Reiz sensenos laikos bija pavisam nabadzīgs bērns, kuram nebija nedz mātes, nedz tēva. Neviena viņam nebija šajā pasaulē. Viss pasaulē jau bija miris, bet viņš klaiņoja apkārt, meklēja un meklēja.” /G. Bīhners/
Nabadzīgs karavīrs Voiceks arī meklē un meklē. Meklē naudu pie Doktora un Kapteiņa, meklē mīlestību pie Marijas. Šādi meklējumi sastopami Georga Bīhnera slavenākajā lugā. Meklējumi, kuros devusies šī iestudējuma komanda, – kas notiek ar pazemotu cilvēku? Kas notiek, kad tas pazemojums sāk līt pāri malām?
Tumša, groteska pasaka tumšiem, groteskiem laikiem
Izrādē tiek izmantotas mirgojošas gaismas, izskan lamuvārdi, redzami jutekliski kairinātāji
Izrādes garums: 1 stunda 30 minūtes
Vecuma ierobežojums: 14+
Pirmizrāde – 11.04.2026.
2025
Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji
Režija: Kārlis Krūmiņš
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Līga Šteinboka
Gredzena autors: Reinis Suhanovs
Gaisma, skaņa, uzbūves: Niklāvs Šūpols, Markus Antons Kohtanens, Māra Vaļikova
Asistente: Anna Grabovska
Producente: Kristīne Freiberga
Producentes asistentes: Elza Strazdiņa, Ance Bergmane
Lomās: Tomass Ralfs Ābolkalns, Mārtiņš Gailis, Tatjana Gurēviča, Krists Jēkabsons, Ralfs Liepa, Elizabete Milta, Kristaps Kristers Ozols, Sergejs Smikovs
Šīs izrādes trumpji ir dzirkstošs humors, groteski tēli un precīzi notverta dzīves absurdā daba. Izrādes centrā – aktierspēle ar izteiktu fiziskumu, augstu temporitmu un piesātinātu emocionalitāti. Izrāde “Sapņotāji” ironiski reflektē par realitāti, nebaidoties aizskart dažādas sabiedrībā aktuālas tēmas un savijot tās aizraujošā teātra piedzīvojumā.
Izrādes režisors Kārlis Krūmiņš stāsta: “Izrādē skatītājiem piedāvāsim stāstu par kādu ģimeni, kurai rodas domstarpības, sadalot mantu. Šajā ģimenē noteikumus diktē māte, kurai ir trīs dēli, divi gudri un trešais... Stāsts ir smieklīgs, grotesks, traģisks, bet, kā jau komēdijai pieklājas, – ar laimīgām beigām. Pats delartiskās komēdijas žanrs parasti tiek asociēts ar aktiera spēli ar masku, retāk tiek domāts par to kā par laikmetīgu teātra formu. Šajā darbā mēs it kā mēģinām izgudrot divriteni no jauna, jaunradot savu šī žanra versiju – maskas, tēlus, scenārijus, spēles noteikumus, utml. – cerot un ticot, ka šādā veidā mums izdosies pietuvoties delartiskās komēdijas žanram tieši laikmetīguma kontekstā.”
Apmeklētāju ieteicamais vecuma ierobežojums – 14+.
Izrādes garums: 1 stunda
Pirmizrāde – 16.01.2025.
Pēc A. Čehova lugas “Kaija” motīviem
Joprojām nezināmā Marija
Izrāde 2 daļās
Ideja, režija: Elmārs Seņkovs
Scenogrāfs: Adriāns Toms Kulpe
Kostīmu māksliniece: Annemarija Ščegoļeva
Horeogrāfe: Sintija Skrabe
Gaismu mākslinieks: Niks Cipruss
Tehniskais atbalsts: Markus Antons Kohtanens, Mikus Krastiņš, Nauris Pinne, Rūdolfs Segliņš, Niklāvs Šūpols
Producentes: Kristīne Freiberga, Elza Strazdiņa, Ance Bergmane
Izpildproducente: Rasa Beatrise Krūmiņa
Lomās: Kristaps Kristers Ozols, Matīss Kučinskis, Olafs Putrālis, Polina Čerņenoka, Rūdolfs Sprukulis, Tomass Ralfs Ābolkalns, Velta Birze vai Elizabete Milta, Laura Siliņa, Inese Kučinska
Šī būs otrā versija jau labi zināmai un veiksmīgai izrādei "Nevienam nezināmā Marija", kurā satiksies nu jau LKA absolventi, lai vēlreiz pievērstos būtiskiem jautājumiem par mākslinieka lomu šodienas kontekstā, tikai citā telpā, veidā un mērogā. Šoreiz Miera ielā aktieri ieņems skatītāju rindas, bet skatītāji atradīsies aiz priekškara, vērojot varoņu kaislības kāda lauku īpašuma ezera krastā.
Tā ir tā pati, bet cita izrāde – ar svaigiem akcentiem saturā un formā un nozīmīgs turpinājums jaunrades meklējumiem, šoreiz lielajā formā. Atkalsatikšanās – vairs ne kā studentiem, bet kā profesionāliem aktieriem no dažādiem teātriem – Latvijas Nacionālā teātra, Valmieras teātra, Liepājas teātra u.c.
Izrādes pirmajā versijā Elizabete Milta par Marijas Šamrajevas lomu saņēmusi 2024./2025. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” nomināciju kategorijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”.
Izrādē smēķē, tiek izmantots stroboskops.
Izrādes garums: 3 stundas
Pirmizrāde – 7.12.2025.