Veikts Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskās darbības pašnovērtējums: strauja izaugsme, starptautiska atpazīstamība un pētnieku ataudzes veidošana
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) zinātniskās darbības pašvērtējuma ziņojumā par darbības periodu no 2019. līdz 2024. gadam konstatēta strauja izaugsme pētniecībā: augsta starptautiska konkurētspēja, inovatīvas pētnieciskas pieejas, starpdisciplināra sadarbība, jauno zinātnieku iesaiste un daudzvirzienu sociālā un politiskā ietekme. Pašvērtējuma ziņojums izstrādāts Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskās novērtēšanas ietvaros, ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar piesaistītajiem novērtējuma izpildītājiem “Technopolis Group” un ārvalstu ekspertiem.
Kā apliecina LKA zinātniskās darbības pašvērtējuma ziņojums, pētnieku skaits LKA Kultūras un mākslu institūtā no 2019. līdz 2024. gadam ir būtiski pieaudzis – no 21 līdz 40 pētniekiem, no kuriem viena trešā daļa ir jaunie zinātnieki – ne tikai doktora un maģistra līmeņa, bet arī bakalaura studiju programmās studējošie. Šajā periodā LKA pētnieki, izmantojot dažādus finansējuma avotus, īstenojuši vairāk nekā 100 dažāda mēroga pētījumus. LKA piesaistītais finansējums pētniecībai palielinājies sešas reizes, sasniedzot 2,57 miljonus eiro 2024. gadā. Šī izaugsme lielā mērā ir stratēģiskas plānošanas un mērķtiecīgas darbības rezultāts: LKA stratēģijā 2023–2027 kā prioritātes virzīta izcilība pētniecībā, starptautiskā sadarbība un saikne ar kultūras un radošo sektoru. LKA zinātnieki strādā gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, īstenojot kā akadēmiskus pētījumus, tā lietišķus, proti, nozares pasūtītus līgumpētījumus.
Strauji pieaudzis LKA pētnieciskās darbības ārvalstu partneru – gan zinātnieku, gan zinātnisko institūciju un nozares organizāciju partneru loks. LKA zinātnieku dalība starptautiskos pētniecības konsorcijos, tostarp Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis Eiropa” projektos un Eiropas Universitāšu aliansē ACE²-EU dod iespēju Latvijā pārņemt starptautiski aprobētas pētnieciskās pieejas un nostiprina Latvijas zinātnes pārstāvniecību globālā mērogā. Plašāk par LKA iesaisti starptautiskajos pētniecības projektos: https://lka.edu.lv/lv/petnieciba/. Zinātniskās darbības rezultātu komunikācijā būtiska loma ir arī LKA izdotā starptautiskā zinātniskā žurnāla “Culture Crossroads” iekļaušanai Scopus datubāzē, kas šo izdevumu pozicionē kā augstas reputācijas publicēšanās platformu Latvijas un ārvalstu zinātniekiem.
LKA veic nozīmīgus pētījumus, kuru rezultāti tiek izmantoti sabiedriskajā un politikas veidošanas kontekstā – tie sniedz ieguldījumu ne tikai kultūrpolitikas veidošanā, bet kultūras un radošā sektora attīstībā kopumā. LKA pētnieki ir izstrādājuši priekšlikumus dažādu izaicinājumu pārvarēšanai saistībā par kultūras pieejamību, kultūras mantojuma saglabāšanu, tostarp atmiņas institūciju (muzeju) darbību, nodarbinātību radošajās nozarēs, kultūras un zinātnes patēriņu, digitālo platformu ekonomiku un citām ar kultūras ekosistēmas izturētspēju saistītām tēmām. LKA pētījumus izmanto Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kultūras un mākslas organizācijas, pašvaldības, kā arī starptautiski partneri, tostarp UNESCO.
Pēdējo gadu laikā ievērojami augusi studējošo iesaiste pētniecībā. Pētnieku ataudze un paaudžu pēctecība zinātnē atzīta par vienu no būtiskākajiem LKA kā zinātniskās institūcijas attīstības virzieniem. Kā norādīts LKA zinātniskās darbības pašvērtējuma ziņojumā, pētniecības vide kļūst arvien iekļaujošāka un atvērtāka studējošajiem visos līmeņos – no bakalaura līmeņa līdz doktorantūrai. Pieaug studentu skaits, kuri iesaistās nacionāla un starptautiska mēroga pētniecības projektos. Tie aktīvi darbojas kā vadošo pētnieku asistenti, publikāciju līdzautori vai lauka darba veicēji. Doktorantūras studējošie ir klātesoši daudzu jaunu pētniecības projektu ideju attīstībā un ieviešanā. Īpaši nozīmīgs pavērsiens ir kopīgas (sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju) profesionālās doktorantūras studiju programmas izveide. Tā arī radošajām personām sniedz iespēju īstenot doktora līmeņa starptautiski atzītas profesionālās studijas, attīstīt pētnieciskus projektus, integrējot māksliniecisko un pētnieciski-teorētisko komponenti. LKA attīstības stratēģijā 2023–2027 paredzēti vairāki mērķtiecīgi atbalsta mehānismi jauno pētnieku izaugsmei – mentoringa programmas (Jauno pētnieku skola), iekšējie projektu konkursi, iespējas publicēties un piedalīties konferencēs – veidojot vidi, kurā studējošie kļūst par neatņemamu pētniecības ekosistēmas daļu.
Vienlaikus LKA mērķtiecīgi attīsta sabiedriskās zinātnes pieeju, akcentējot zinātnes procesa pieejamību, atvērtību un sabiedrības līdzdalību. Ar dažādu komunikācijas platformu starpniecību tiek stiprināta sabiedrības izpratne par zinātnes nozīmi un veicināta tās iesaiste sabiedriski nozīmīgu jautājumu risināšanā. Vairāki akadēmijas īstenotie pētījumi – tostarp valsts pētījumu programmas projekts “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS, Eiropas programmas “Apvārsnis Eiropa” iniciatīva “From Sea to Street”, kā arī Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas ietekmes izvērtējums – paredz sabiedrības iesaisti kā līdzvērtīgu pētniecības partneri.
Zinātnisko institūciju starptautiskais novērtējums tiek veikts reizi sešos gados, lai novērtētu Latvijā reģistrēto zinātnisko institūciju darbību piecos galvenajos kritērijos: pētniecības kvalitāte, ietekme uz zinātnes nozari, ekonomiskā ietekme, sociālā ietekme, pētniecības vide un infrastruktūra, kā arī attīstības potenciāls. Novērtējuma mērķis ir zinātnisko institūciju darbības kvalitātes uzlabošana, starptautiskās konkurētspējas palielināšana, sekmīgāka iekļaušanās Eiropas pētniecības telpā un valsts konkurētspējas palielināšana, kā arī efektīvas un pierādījumos balstītas zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas īstenošana.
Informāciju sagatavoja,
Aija Lūse,
LKA Kultūras un mākslu institūta
Zinātniskās darbības komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste