Kultūras un mākslas pārvaldības studenti maģistra darbos aktualizē nozīmīgus kultūras nozares jautājumus
2026. gada 5. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) noslēguma darbus aizstāvēja desmit akadēmiskās maģistra studiju programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” studējošie. Šī gada maģistra darbi pārsteidz ar tematisko daudzveidību – no kultūras līdzdalības un labbūtības līdz personīgajai zīmolvedībai, diplomātijai un kopienu identitātei. Tāpat darbi apliecina, cik cieši kultūras procesi ir saistīti ar mūsdienu sabiedrības attīstību un pārmaiņām.
Vairāki maģistra darbi bija veltīti kultūras līdzdalības un sociālās ietekmes jautājumiem, aktualizējot kultūras potenciālu stiprināt cilvēku labbūtību, veicināt integrāciju un radīt piederības sajūtu kopienām. Elza Stalidzēna darbā “Kultūras līdzdalība kā imigrantu integrēšanas instruments. Koru dziedāšanas piemērs” analizēja, kā iesaiste koru kustībā veicina piederības sajūtu un sociālo integrāciju. Savukārt Eva Liepa darbā “Kultūras līdzdalība kā labbūtības veicināšanas instruments. Latviešu skatuviskās tautas dejas grupas piemērs” pētīja latviešu skatuviskās tautas dejas grupu pieredzi un tās ietekmi uz dalībnieku sociālo, psiholoģisko un emocionālo labsajūtu.
Arī šogad studenti maģistra darbos pievērsās kultūras pieejamības un līdzdalības jautājumiem, aktualizējot dažādu sabiedrības grupu iespējas pilnvērtīgi iesaistīties kultūras procesos un izmantot kultūras piedāvājumu. Indra Ramāne darbā “Amatierteātru darbība un piekļūstamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem kultūras iestādēs. Cēsu novada pašvaldības kultūras centru piemērs” aktualizēja jautājumu par to, cik pieejama kultūras dzīve patiesībā ir cilvēkiem ar kustību traucējumiem, analizējot šķēršļus un iespējas viņu līdzdalībai amatierteātru darbībā un kultūras pasākumos. Savukārt kultūrizglītības procesos arvien biežāk tiek aktualizēta nepieciešamība pievērst uzmanību studējošo labbūtībai, šai tēmai savā pētījumā “Labbūtības prakses kultūras izglītības vidē: Latvijas audiovizuālās mākslas studējošo perspektīva” pievērsās Jana Orlova, analizējot studiju slodzes, finansiālo izaicinājumu un emocionālās veselības ietekmi uz studiju pieredzi.
Maģistra darbos studenti tāpat pētīja gan komunikācijas stratēģijas kultūras organizācijās, gan personīgās zīmolvedības prakses radošajās industrijās, aktualizējot arvien pieaugošo komunikācijas lomu kultūras organizāciju darbībā. Ināra Zēmane darbā “Pārsteigums kā uzmanības vadības paņēmiens kultūras organizāciju komunikācijā” analizēja, kā pārsteigums var kalpot par uzmanības vadības instrumentu informācijas pārpilnības apstākļos. Savukārt Annija Libermane darbā “Erotiskais kapitāls kā personīgās zīmolvedības dimensija radošajās industrijās Latviešu erotiskās literatūras autoru piemērs” pievērsās latviešu erotiskās literatūras autoru profesionālās komunikācijas un pašreprezentācijas praksēm.
Kultūras identitātes un reprezentācijas jautājumi tika aplūkoti gan vietējo kopienu un kultūras mantojuma saglabāšanas, gan valsts tēla veidošanas un nacionālās identitātes reprezentācijas kontekstā. Kristiāna Štāla darbā “Populārās kultūras loma valsts tēla reprezentācijā. Latvijas Sabiedriskā medija dziesmu konkursa “Supernova” gadījums” secināja, ka Eirovīzija un nacionālās atlases konkurss “Supernova” Latvijas gadījumā kalpo kā nozīmīga publiskās diplomātijas un valsts zīmolvedības platforma. Savukārt Daiga Lejiņa darbā “Kopienas līdzdalības prakse autentiskas pieredzes radīšanā kultūras tūrismā. Malēniešu kopienas gadījums” aktualizēja vietējo kopienu lomu kultūras tūrisma attīstībā un kultūras mantojuma saglabāšanā.
Muzeju un laikmetīgās mākslas procesu izpētei pievērsās Beata Vrevska un Kristiāna Šuksta, aktualizējot jautājumus par to, kā kultūras organizācijas un mākslas procesi arvien vairāk virzās uz dialogu ar auditoriju, līdzdalību un pieredzes kopradīšanu. Beata Vrevska darbā “Kuratora loma un atbildība cilvēkcentrētā muzeju un izstāžu praksē” pētīja, kā mainās kuratora loma mūsdienu muzeju darbā, secinot, ka līdzās tradicionālajām funkcijām arvien lielāka nozīme ir auditorijas pieredzes veidošanai un dialoga veicināšanai starp kultūras institūciju un sabiedrību. Savukārt Kristiāna Šuksta darbā “Kuratoriālie paņēmieni attiecību estētikā balstītu mākslas darbu īstenošanā” pētīja, kā dažādi kuratoriālie paņēmieni veicina līdzdalībā, mijiedarbībā un sociālajās attiecībās balstītu mākslas darbu tapšanu.
Ar studentu darbiem būs iespējams iepazīties LKA bibliotēkā (Ludzas iela 24) un digitālajā repozitorijā tiešsaistē: https://dspace.lka.edu.lv/.
Informāciju sagatavoja,
Aija Lūse,
maģistra studiju programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” direktore