Kā Latvija kopj un sargā savu kultūru? Ko kultūra dod Latvijai? VPP CERS noslēguma konferencē pētnieki apkopo trīs gadu pētījumu rezultātus
2026. gada 9. un 10. septembrī Rīgā norisinājās Kultūras ministrijas valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS noslēguma konference “Kultūras pētniecība mūsu nākotnes izvēlēm”. Divu dienu garumā pētnieki, kultūras nozares profesionāļi, politikas veidotāji un studējošie diskutēja par projekta nozīmīgākajiem rezultātiem un to, kā pētniecībā iegūtās zināšanas var izmantot kultūrpolitikas veidošanā, kultūras kā tautsaimniecības sektora attīstībā un sabiedrības dzīves kvalitātes stiprināšanā.
“VPP projekta CERS pētniekiem ir izdevies parādīt un pierādīt, ka kultūrai ir izšķiroša loma sabiedrības noturības un ilgtspējas nodrošināšanā, jo tā veicina spēju pielāgoties, atgūties no krīzēm un iztēloties nākotni. Tieši šajos laikos ir īpaši svarīgi apzināt un apzināties mākslas un radošuma potenciālu, meklējot inovatīvas pieejas mūsdienu izaicinājumu risināšanā. Kultūra ir stāsts par mums, mūsu dzimtu, kopienu un visas nācijas vērtībām, mūsu kopīgais resurss, kas stiprina, iedrošina un iedvesmo’’, uzsver VPP projekta CERS vadītāja Rūta Muktupāvela.
VPP projekta CERS pētījumos iegūtie rezultāti pētījumu ziņojumu, rekomendāciju, darbības vadlīniju, monogrāfiju un publikāciju formā tiek nodoti valsts un pašvaldību politikas veidotājiem, plānošanas dokumentu izstrādātājiem, kultūras organizāciju vadītājiem, izglītības, mantojuma un atmiņas institūcijām. Projekta rezultātā iegūtas jaunas zināšanas un unikāli dati, kas izmantojami pierādījumos balstītas kultūrpolitikas veidošanai.
Konferencē tika atklāta daļa no trīs gadu laikā īstenotā, diskusiju un sarunu formā atklājot jauno zināšanu nozīmi un pielietojumu. VPP projekta CERS īstenotāj savos pētījumos pievērsušies kultūras piedāvājuma kvalitātes, daudzveidības un piekļūstamības nosacījumiem, kultūras un radošo nozaru profesionāļu nodarbinātībai un kultūrizglītībai, digitālo tehnoloģiju ietekmei uz jaunradi un kultūras patēriņu, Latvijas kultūras un mākslas padomju perioda sarežģītajam mantojumam, kā arī kultūras sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanai.
VPP projekta CERS rezultāti apgāž plaši tiražētos stereotipus par kultūru kā publisko līdzekļu "tērētāju", jo piedāvā detalizētus aprēķinus un datus par izmērāmu kultūras ekonomisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. VPP projekta CERS ietvaros veiktie aprēķini rāda, ka viens eiro, kas nonāk kādā no kultūras apakšnozarēm, rada vidēji 2,4 eiro kopējā ekonomiskajā apritē. Kultūras nozare audzē pieprasījumu arī citās tautsaimniecības nozarēs (satiksme, tūrisms, viesmīlības bizness u.t.t), savukārt kultūras patēriņa samazināšanās ietekmē patēriņu arī ārpus kultūras sektora.
Vienlaikus pētījumi atklāj būtiskus riskus kultūras nozares cilvēkresursu ilgtspējai: atalgojums, sociālās garantijas un ekonomiskā stabilitāte joprojām ir vienas no izteiktākajām sektora attīstības problēmām, bet vairāku ienākumu avotu kombinēšana kultūras un radošajās nozarēs drīzāk uzskatāma par strukturālu nepieciešamību, nevis individuālu izvēli. 22% aptaujāto kultūras un radošo industriju nozaru profesionāļu pēdējā gada laikā bija apsvēruši darba vai nodarbošanās maiņu savas profesionālās jomas ietvaros, savukārt vēl 25% – pāreju uz citu jomu. Tas norāda uz ievērojamu kvalificēta darbaspēka aizplūšanas risku.
Konferencē uzmanības centrā bija arī Latvijas iedzīvotāju tiesības uz kultūru, jo īpaši tas, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt daudzveidīgu un piekļūstamu kultūras piedāvājumu neatkarīgi no dzīvesvietas, ienākumiem, vecuma, tautības, izglītības u.c. iezīmēm. Pētījumu rezultāti aktualizē nepieciešamību pēc valsts un pašvaldību sadarbības, līdzdalīgas lēmumu pieņemšanas, kultūras ekosistēmas partneru sadarbības un pārdomāta publiskā finansējuma ieguldījuma kvalitatīva kultūras satura veidošanā. Savukārt digitālais kultūras saturs vērtējams galvenokārt kā klātienes kultūras pieredzi papildinošs, nevis aizvietojošs piedāvājums.
CERS pētnieki analizējuši arī kultūras sociālo ietekmi – tās saistību ar cilvēku dzīves kvalitāti un labbūtību, sociālajām saiknēm un iekļaušanu, iedzīvotāju spēju saglabāt noturību krīžu apstākļos. Sabiedrības kultūras vajadzības un vērtējumi tika integrēti kultūrpolitikas rekomendācijās. Projekta ziņojumu un rekomendāciju izstrādē izmantots apjomīgs datu masīvs, kas darbsemināros, fokusgrupās un intervijās iegūts no dažādām Latvijas iedzīvotāju grupām un kopienām, kā arī dati no aptaujas, kas reprezentē visu Latvijas iedzīvotāju viedokli un pieredzi.
Trīs gadu laikā VPP projektā CERS piedalījušies 92 pētnieki, tostarp 32 studējošie, tādējādi viens no būtiskiem projekta rezultātiem ir arī Latvijas kultūras un mākslas pētniecības kapacitātes stiprināšana. Projekta kopējie zinātniskie rezultāti ietver 86 zinātniskās publikācijas, astoņas monogrāfijas, četrus zinātnisko rakstu krājumus, 11 kultūrpolitikas ziņojumus un ieteikumus un 18 datu kopas. Pētnieki ar 122 referātiem piedalījušies konferencēs, sagatavoti deviņi jaunu pētniecības projektu pieteikumi un noorganizētas 11 konferences. Projektā tapuši vai ar to saistīti arī 11 promocijas darbi un 15 maģistra darbi.
Pētniecības rezultāti jau ienākuši studiju procesā: tie integrēti 19 studiju kursos, bet dažādās pētniecības aktivitātēs – aptaujās, metožu testēšanā, hakatonos, pilotpētījumos, praksēs, semināros, konferencēs, vasaras skolās un simpozijos – iesaistījušies vismaz 190 studenti.
Konferences pirmā diena bija veltīta tam, kā nodrošināt pētnieku radīto zināšanu pārnesi un ieviešanu praksē, proti, kā tos sadarbībā ar politikas veidotājiem un nozari pārvērst datos balstītos kultūrpolitikas lēmumos un praktiskos risinājumos. Diskusiju centrā bija VPP projekta CERS ietvaros tapušie 11 rīcībpolitikas ziņojumi un domapmaiņa ar visām iesaistītajām pusēm par secinājumiem un rekomendācijām, pie kuriem pētnieki nonākuši. Savukārt konferences otrajā dienā uzmanība tika pievērsta projekta akadēmiskajiem rezultātiem – jauniegūtajām zināšanām par Latvijas kultūru un mākslu, kas iekļautas monogrāfijās, publikācijās, promocijas darbos un citos zinātniskās darbības rezultātos.
Konference noslēdzās ar sarunu, kurā ar savu pieredzi dalījās VPP projekta CERS iesaistītie un nodarbinātie jaunie pētnieki un studējošie, apliecinot, ka gūta nozīmīga gan akadēmiska, gan praktiska pieredze, vienlaikus paužos bažas par Latvijas politiķu attieksmi pret zinātnieku darbu.
Projekta noslēgums vienlaikus iezīmē jautājumus, kuru pētniecība jāturpina. Starp tiem ir kultūras un mākslas ieguldījums demokrātiskas, noturīgas un drošas Latvijas attīstībā, kultūras potenciāls valsts starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā, digitālās transformācijas un mākslīgā intelekta ietekme uz māksliniecisko jaunradi un kultūras patēriņu, jaunu talantu ienākšana nozarē un kultūrvide kā droša un ilgtspējīga nodarbinātības telpa.
Projektu “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS īsteno Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Projektu "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.