Ilgtspēja nav tikai atkritumu šķirošana: starptautiskā programmā studenti meklē risinājumus nākotnes festivāliem
No 25. līdz 29. maijam Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) norisinājās Eiropas universitāšu alianses ACE²-EU starptautiskā mācību programma (Flavour School) “Sustainable Outdoor Events: Waste Around and Within Us”, kas pulcēja 43 studentus un vairāk nekā 10 docētājus no alianses augstskolām, lai kopīgi meklētu risinājumus ilgtspējīgākai brīvdabas pasākumu organizēšanai. Programmu izstrādāja un koordinēja LKA lektore un maģistra programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” direktore Aija Lūse sadarbībā ar Lietuvas Inženierzinātņu koledžu (Lietuvos inžinerijos kolegija) un Gdaņskas Medicīnas universitāti (Medical University of Gdańsk), savukārt kā nozīmīgi nozares partneri programmā iesaistījās festivāls “Laba Daba” un SIA “Getliņi EKO”.
"Bieži vien, runājot par ilgtspēju pasākumos, mēs domājam tikai par atkritumu šķirošanu festivāla teritorijā. Taču ilgtspējīgs pasākums sākas daudz agrāk – jau plānošanas posmā, izvērtējot transporta plūsmas, resursu patēriņu, piegādes ķēdes un apmeklētāju paradumus. Mūsu mērķis bija palīdzēt studentiem ieraudzīt visu šo procesu kopumu un saprast, ka ilgtspēja ir sistēma, nevis atsevišķa aktivitāte," uzsver programmas koordinatore Aija Lūse.
Programmas atklāšanas dienā studenti iepazinās ar ilgtspējas teorētiskajiem pamatiem un to nozīmi kultūras pasākumu organizēšanā. LKA vieslektors Rūdolfs Kivlenieks sniedza teorētisku ievadu ilgtspējas vides un sociālajās dimensijās, savukārt asociētā profesore Agnese Hermane pievērsās brīvdabas pasākumu un apmeklētāju pieredzes attiecībām, analizējot, kā pasākumu vide, organizatoriskie risinājumi un apmeklētāju vajadzības veido kopējo pieredzi. Dienas otrajā pusē festivāla “Laba Daba” direktore Gundega Turnele iepazīstināja studentus ar festivāla ilgtspējas praksēm un izaicinājumiem Latvijas brīvdabas festivālu kontekstā, kas kļuva par pamatu tālākajam komandu darbam visas nedēļas garumā. Savukārt dienas noslēgumā profesore Ramona Galkina vadīja meistarklasi, kurā studenti caur kustību un ķermenisku pieredzi pētīja ilgtspējas, savstarpējās saiknes un pašapzināšanās jautājumus.
Visas nedēļas garumā studentu komandām bija jāstrādā pie festivāla pārstāvju sagatavota uzdevuma “Small Country, Wide World”, kura mērķis bija palīdzēt festivālam risināt vienu no tā nozīmīgākajiem attīstības jautājumiem – kā kļūt starptautiski atpazīstamākam, nezaudējot savu unikālo latvisko identitāti. Studentiem bija jāizstrādā redzējums par to, ko festivālam nozīmē būt starptautiskam, jāidentificē jauni sadarbības tīkli, Eiropas finansējuma iespējas un starptautiskās partnerības, kā arī jāizstrādā konkrēti ilgtspējas risinājumi festivāla nākotnes attīstībai.
Nedēļas laikā tapušie risinājumi bija daudzveidīgi un radoši. Vairākas komandas uzsvēra, ka festivāla starptautiskā attīstība nedrīkst balstīties uz masveida tūrisma piesaisti, bet gan uz autentiskas Latvijas kultūras, dabas un kopienas pieredzes piedāvājumu starptautiskai auditorijai. Studenti piedāvāja pievienoties Eiropas festivālu tīkliem, veidot starptautiskas mākslinieku rezidences, attīstīt sadarbību ar Eiropas kultūras organizācijām un veidot mērķtiecīgas attiecības ar ārvalstu medijiem un kultūras profesionāļiem.
Līdztekus internacionalizācijas jautājumiem studenti strādāja arī pie ilgtspējas risinājumiem. Starp idejām bija “zaļās pases” programma festivāla apmeklētājiem, ilgtspējas izglītības aktivitātes kā festivāla programmas sastāvdaļa, starptautiski amatniecības un kultūras sadarbības projekti, aprites ekonomikas iniciatīvas, ilgtspējīga transporta veicināšana un apmeklētāju aktīvāka iesaiste vides aizsardzības aktivitātēs.
Nozīmīgu ieguldījumu programmas saturā sniedza arī starptautiskie docētāji. Otrajā dienā studenti kopā ar Lietuvas Inženierzinātņu koledžas profesorēm Romutė Mikučionienė un Valdu Gudynaiti-Franckevičieni analizēja festivālu ietekmi uz augsni un dabiskajām ekosistēmām, kā arī diskutēja par to, kā daba un kustība var kļūt par ilgtspējīgas pasākumu pieredzes sastāvdaļu. Savukārt jaunā pētniece un LKA studente Marta Dieviņa vadīja praktisku meistarklasi par ūdens ekosistēmām un to nozīmi pasākumu plānošanā, aicinot studentus domāt upju baseinu mērogā un izvērtēt dažādu teritoriju piemērotību pasākumu norisei.
Trešajā dienā uzmanība tika pievērsta cilvēka veselībai un bieži vien neredzamajiem riskiem pasākumu vidē. Gdaņskas Medicīnas universitātes profesors Maciej Tankiewicz iepazīstināja studentus ar veselības drošības protokoliem brīvdabas pasākumos, runāja par karstuma risku mazināšanu, hidratācijas nozīmi, kā arī trokšņa, gaismas piesārņojuma un citu vides faktoru ietekmi uz cilvēka labsajūtu. Programmas ietvaros studenti arī praktiski mērīja trokšņa līmeni un analizēja tā iespējamo ietekmi uz apmeklētājiem.
Būtiska programmas sastāvdaļa bija arī vizīte uzņēmumā “Getliņi EKO”, kur studenti iepazinās ar atkritumu apsaimniekošanas procesiem, aprites ekonomikas principiem un ilgtspējīgu resursu izmantošanu praksē. Vizīte ļāva paskatīties uz atkritumu jautājumiem ārpus festivāla teritorijas robežām un izprast plašāku atbildības ķēdi, kas saistīta ar pasākumu radīto ietekmi uz vidi. Pirms došanās uz Getliņiem studenti piedalījās Lietuvas Inženierzinātņu koledžas profesores Vilda Grybauskiene lekcijā par festivālu ietekmi uz augsni un dabiskajām ekosistēmām, kas sniedza teorētisku ieskatu cilvēka darbības radītajās sekās vidē un ilgtspējīgas resursu pārvaldības nozīmē. Savukārt vizīte Getliņos ļāva šos principus ieraudzīt praksē, iepazīstot, kā mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un aprites ekonomikas pieejas palīdz samazināt cilvēka ietekmi uz vidi un veidot ilgtspējīgākus risinājumus nākotnei.
Programmas noslēgumā studentu komandas prezentēja savus risinājumus festivāla “Laba Daba” pārstāvjiem, demonstrējot gan spēju analizēt sarežģītas ilgtspējas problēmas, gan piedāvāt praktiski īstenojamas idejas. Vienlaikus programma apliecināja, ka ilgtspējīga pasākumu organizēšana nav tikai tehnisku risinājumu kopums, bet starpdisciplinārs process, kurā vienlīdz nozīmīga ir vides aizsardzība, kultūras identitāte, cilvēka veselība un sabiedrības līdzdalība.
Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA par tiem neuzņemas atbildību. Projekts 101177596. Projektu līdzfinansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Sagatavoja Aija Lūse
.png)