Dizaina ekonomika – Latvijas ekonomikas neredzamā infrastruktūra
Ieva Zemīte, Baiba Tjarve, Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieces
Vai asinsdonoru kampaņa ir dizains? Un biometrisks maks? Un kā ir ar krēsliem, lampām un plakātiem? Diskusija par to, kas ir dizains, Latvijā uzvirmo gandrīz pēc katras Latvijas Dizaina gada balvas pasniegšanas un nominantu izvērtēšanas. Arī 2026.gada finālisti spilgti apliecina, cik daudzveidīga ir šī joma. To vidū ir gan produktu dizains, kas sabiedrībā joprojām visbiežāk tiek uztverts kā dizains klasiskā izpratnē, gan Valsts asinsdonoru centra pasūtītā kampaņa (autors – “McCann Rīga”), kas nominēta komunikācijas dizaina kategorijā, gan pakalpojuma dizaina kategorijas uzvarētājs – biometriskais maks “Handwave” (autori – “Handwave”, “Cube”[1]).
Jautājums par to, kur sākas un beidzas dizains, nav jauns. Jau pirms vairākiem gadiem[2] diskusijā “Kas ir dizains Latvijā?” dizaina nozares eksperti sprieda par to, vai dizaina procesus vispār ir iespējams ietvert vienā definīcijā un vai pašā nozarē pastāv vienota izpratne par to, kas ir dizains. Šajā diskusijā dizaina domātāja, lektore un publiciste Jeļena Solovjova uzsvēra, ka dizaina mērogs no ļoti šauras nozares arvien paplašinās: ”Publiskais sektors ir viens no piemēriem. Tāpat kā starpdisciplinārā sadarbība, (..) kur jāsadarbojas ar programmētājiem, inženieriem, mārketinga vadītāju un citiem speciālistiem. Vienalga, vai runa ir par "Apollo" kosmosa kuģi vai digitālu produktu – abos gadījumos jāstrādā ar lielu komandu, un, manuprāt, tās ir jomas, kur šobrīd dizaina spēks parādās ar vislielāko jaudu.”[3]
Šāda dizaina interpretācija, kur dizains nav tikai instruments, kas palīdz uzlabot produkta izskatu, bet gan tas ietekmē cilvēku ikdienas pieredzi, palīdz uzņēmumiem radīt konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus, kā arī ļauj publiskajam sektoram labāk pielāgoties dažādu sabiedrības grupu vajadzībām, kļuva par pamatu Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku īstenotajam pētījumam “Dizaina ekonomikas identificēšana un nozīme Latvijas tautsaimniecībā”[4]. Pētījuma mērķis ir identificēt dizaina ekonomikas mērogu Latvijas tautsaimniecībā, raksturot tās ekonomisko aktivitāti un novērtēt radīto pievienoto vērtību. Plašākā skatījumā dizaina ekonomika ir caurviju sistēma, kas ietekmē gandrīz visas tautsaimniecības jomas. Tā veicina inovācijas, konkurētspēju un vērtības radīšanu, vienlaikus veidojot būtisku Latvijas radošo un kultūras industriju daļu.
Dizaina ekonomikas nozīme Latvijas tautsaimniecībā pieaug
Pētījuma dati liecina, ka pēdējā desmitgadē dizaina ekonomikas nozīme ir strauji pieaugusi, to veicina dizaina spēja radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, stiprināt uzņēmumu konkurētspēju un palīdzēt tiem izcelties gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.
Pētījuma fokusā ir dizaina ekonomika, kuru raksturo dizaina uzņēmumu darbības rādītāji (apgrozījums, nodarbinātība), to radītā pievienotā vērtība un darba spēka produktivitāte plašākā Latvijas tautsaimniecības kontekstā. Izmantojot datus par dizaina ekonomikai piederīgajām profesijām, pētnieki arī identificēja nozares, kurās visbiežāk strādā tieši un pastarpināti dizaina ekonomikā nodarbinātie. Kopumā dizaina ekonomikas aktivitāte Latvijā laika posmā no 2013. līdz 2023. gadam ir bijusi stabili augoša. 2023. gadā dizaina ekonomikā darbojās par 44% vairāk ekonomiski aktīvu uzņēmumu nekā 2013. gadā, savukārt nodarbināto skaits šajā periodā ir palielinājies par 30%. Dizaina ekonomikas izaugsmi apliecina arī citi rādītāji: radītā pievienotā vērtība 2023. gadā bija par 186% lielāka nekā 2013. gadā, bet apgrozījums šajā periodā palielinājās par 123%. Šie dati liecina, ka dizaina ekonomika nav margināla tautsaimniecības daļa, bet gan viens no nozīmīgākajiem pievienotās vērtības un izaugsmes virzītājiem Latvijā.
Viens no lielākajiem dizaina ekonomikas segmentiem Latvijā ir datorprogrammēšana un datu apstrāde. Šajā jomā dizains nenozīmē tikai vizuālo izskatu, tas nosaka, cik intuitīvi lietojama ir programma, cik ērti darbojas digitālie pakalpojumi un cik saprotama lietotājam ir mobilā lietotne vai tīmekļvietne. Tas ir labs piemērs, kas raksturo, kā dizains var veidot tiešu ekonomisko vērtību – tieši lietotāja pieredzes kvalitāte bieži vien nosaka produkta konkurētspēju un pieprasījumu tirgū.
Dizaina ekonomikas pamatu veido mazi un elastīgi uzņēmumi
Pētījums rāda, ka Latvijas dizaina ekonomiku lielā mērā veido mikro uzņēmumi, individuālie uzņēmēji vai pašnodarbinātas personas, tāpat pētījumā identificēts, ka dizaina ekonomikas uzņēmumos bieži ir mazāk nekā desmit darbinieki. Tas nozīmē, ka dizaina ekonomika nav balstīta dažos lielos tirgus dalībniekos, bet gan plašā, daudzveidīgā un savstarpēji saistītā mazo uzņēmumu un radošo profesionāļu ekosistēmā. Tieši šāda struktūra padara nozari elastīgu – mazie uzņēmumi biežāk eksperimentē, ātrāk pielāgojas tirgus vajadzībām un pārmaiņām, kā arī spēj sadarboties ar dažādu nozaru partneriem. Vienlaikus šī priekšrocība rada arī izaicinājumus – dizaina ekonomika darbojas kā savstarpēji saistīts tīkls, nevis viena skaidri nodalīta nozare, tādēļ tai nepieciešami atbalsta instrumenti un politikas risinājumi, kas ņem vērā šādas uzņēmējdarbības specifiku. Līdzās plašajam mazo uzņēmumu lokam dizaina ekonomiku veido arī atsevišķi lieli uzņēmumi, īpaši ražošanas un tehnoloģu nozarēs. Tas apliecina, ka dizains ir nozīmīgs gan nelielos radošajos uzņēmumos, gan lielās organizācijās.
Dizains kā stratēģisks attīstības process
Būtiski ir saprast, ka dizains nav tikai redzams gala rezultāts, bet arī mērķtiecīgs attīstības process. Tā ir domāšanas pieeja, kas sākas ar jautājumu: kas cilvēkiem patiesībā ir vajadzīgs? No šīs izpratnes rodas idejas, kuras tiek pārbaudītas, attīstītas un pielāgotas, līdz tās pārtop praktiski izmantojamos risinājumos. Šādu pieeju izmanto ne tikai produktu radīšanā, bet arī pakalpojumu, digitālo risinājumu un publiskās pārvaldes pilnveidē. Tieši spēja virzīt attīstības procesus nosaka dizaina īpašo vietu ekonomikā. Dizains nepieder tikai vienai nozarei, tas darbojas kā horizontāla kompetence, kas nepieciešama daudzās tautsaimniecības jomās, nereti paliekot lietotājam gandrīz nemanāmam, kā neredzams spēlētājs. Kā iepriekš minētajā Satori diskusijā trāpīgi norādīja dizainers Holgers Elers: “jo mazāk ikdienā jūtam dizaina klātbūtni, jo tas ir labāks”[5].
Dizaina domāšana (design thinking) un arvien biežāk lietotais jēdziens "dizaina pieeja" (design approach) raksturo vienas no dizaina mazāk redzamajām, taču ietekmīgākajām praksēm. Tā ietver spēju identificēt un formulēt problēmas, izstrādāt iespējamos risinājumus, pārbaudīt idejas un nepārtraukti tās pielāgot, ņemot vērā lietotāju pieredzi un mainīgos apstākļus. Tomēr šīs prasmes ir grūti uzskaitīt un izteikt ekonomiskajos rādītājos, jo tās bieži izpaužas visā risinājuma izstrādes gaitā, nevis tikai gala produktā. Turklāt arvien biežāk dizainu kā procesu arvien biežāk nav iespējams nodalīt no citām darbībām. Darbs notiek starpdisciplinārās komandās, kur nav skaidri nošķirama katra profesionāļa loma un ieguldījums rezultāta sasniegšanā.
Dizaina pieeju izmanto informācijas tehnoloģiju nozarē, ražošanā, veselības aprūpē, izglītībā un pat tādās jomās kā finanšu pakalpojumi vai mežsaimniecība. Tas nozīmē, ka dizaina ietekmi nav iespējams pilnībā izmērīt tikai kā vienas nozares devumu, jo dizaina radītā vērtība vienlaikus izpaužas dažādās nozarēs. Šī plašā un daudzpusīgā klātbūtne palīdz izskaidrot arī dizaina ekonomikas ievērojamo apjomu Latvijā. Pētījuma dati liecina, ka dizaina ekonomika veido aptuveni desmito daļu no Latvijas ekonomiskās aktivitātes un ir lielākā radošās ekonomikas daļa – vidēji 70% no visiem ekonomiski aktīvajiem radošās ekonomikas nozaru uzņēmumiem ir saistīti ar dizaina ekonomiku. Tāpat 10% no visiem Latvijas tautsaimniecībā nodarbinātajiem strādā dizaina ekonomikā, kas apliecina dizaina ekonomikas lomu kā vienu no Latvijas konkurētspējas balstiem zināšanu ietilpīgās un starpdisciplinārās nozarēs.
Darbaspēka produktivitāte – viens no dizaina ekonomikas būtiskākajiem ieguvumiem
Dizaina ekonomika Latvijā izceļas ne tikai ar savu plašo klātbūtni dažādos tautsaimniecības sektoros, bet arī ar augsto darbaspēka produktivitāti. Pētījuma dati liecina, ka darbaspēka produktivitāte šajā jomā ilgākā periodā pieaugusi straujāk nekā Latvijas tautsaimniecībā kopumā, un daudzos gados tā pārsniegusi vidējo produktivitātes līmeni citās nozarēs. Tas nozīmē, ka dizaina ekonomika spēj radīt lielāku pievienoto vērtību uz vienu nodarbināto – ar salīdzinoši mazākiem resursiem tiek radīta lielāka ekonomiskā vērtība. Tieši šeit atklājas dizaina stratēģiskā nozīme. Dizains palīdz pilnveidot produktus, padarīt pakalpojumus efektīvākus un veidot risinājumus, kas precīzāk atbilst lietotāju vajadzībām un tirgus pieprasījumam. Īpaši izteikti tas vērojams nozarēs, kur dizains cieši savijas ar tehnoloģijām, zināšanām un inovācijām, piemēram, informācijas tehnoloģijās, konsultāciju pakalpojumos un ražošanā.
Dizaina ekonomikas loma un ietekme arvien paplašinās
Datu analīze liecina, ka dizaina prasmes Latvijā tiek izmantotas gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs. Pēc Valsts ieņēmuma dienesta sniegtajiem datiem 2023. gadā dizaina ekonomikā vidēji mēnesī bija nodarbināti vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku profesijās, kurās nepieciešamas dizaina prasmes. Jo plašāk dizains ienāk dažādās tautsaimniecības jomās, jo mazāk tas atbilst tradicionālajam priekšstatam par vienu konkrētu nozari. Mūsdienās dizainers vairs nav tikai cilvēks, kurš veido priekšmetu ārējo formu, tas var būt arī cilvēks, kurš izstrādā digitālus pakalpojumus, uzlabo klientu pieredzi, modelē lietotāju ceļu vai palīdz organizācijām pārveidot sarežģītus procesus.
Līdzīgas tendences iezīmē arī starptautiskie pētījumi, kas liecina, ka dizaina nozīme sniedzas pāri ekonomiskajai dimensijai, aptverot arī sociālo, vides un sabiedrības attīstības ietekmi. Klimata pārmaiņas, mākslīgā intelekta attīstība, demokrātijas procesu apdraudējumi, iekļaušanas un piekļūstamības jautājumi – tie ir tikai daži no jautājumiem, kuros dizaina pieejai būs arvien lielāka nozīme, apliecinot to, ka dizains ir kļuvis par vienu no galvenajiem attīstības instrumentiem. Tas nozīmē, ka dizaina ekonomikas robežas kļūs vēl dinamiskākas, radot jaunus izaicinājumus pētniekiem un politikas veidotājiem.
Dizains palīdz uzņēmumiem labāk izprast cilvēku vajadzības, pielāgoties pārmaiņām un radīt jaunus risinājumus. Tāpēc dizaina ekonomiku var raksturot kā sava veida “neredzamo infrastruktūru” – tā nav vienmēr redzama, taču bez tās mūsdienu ekonomika nevarētu funkcionēt. Tieši dizains savieno idejas ar praktiskiem risinājumiem, inovācijas – ar lietotājiem, bet radošumu ar ekonomisko un sabiedrisko vērtību. Dizains palīdz ne tikai radīt jaunus produktus un pakalpojumus, bet arī veidot to vidi, kurā mēs dzīvojam.
Pētījuma ziņojums pieejams LKA mājaslapā: https://ej.uz/dizaina_ekonomika
Publikācija tapusi valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) ietvaros. Projektu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.