Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros
Projekta apraksts
Projekta vadītājs: Juris Urtāns (dr. hist., dr. habil. art.)
Projekta Nr.: lzp-2024/1-0542
Projekta īstenošanas laiks: 1.01.2025.- 31.12.2027.
Projekta finansējums: 300 000.00 EUR
Projekta finansētājs: Latvijas Zinātnes padome
Kontaktinformācija: Dr.art. Ieva Vītola, ieva.vitola@lka.edu.lv
Projekts “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” (Nr. lzp-2024/1-0542) tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2024. gada atklātā konkursa ietvaros. Finansē Latvijas Zinātnes padome.
Kopsavilkums
Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas par unikāliem Latvijas kultūras mantojuma objektiem – Latvijas ezeros lokalizētajām salām ar arheoloģisku nozīmi. Tā kā aizvēsturē un arī vēsturiskajos laikos apdzīvotās un izmantotās salas, tostarp mākslīgi veidotās ezermītnes, ir ne tikai arheoloģiski nozīmīgi objekti, bet arī mūsdienās aktuālas vietas ezeru ainavā, tiks īstenots starpdisciplinārs pētījums, mantojuma objektu izzināšanā pielietojot gan arheoloģijā, gan etnoloģijā aprobētas metodes. Pētījuma rezultāti sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas arheoloģijas un etnoloģijas zinātnē, veicinās plašākas sabiedrības interesi par iekšzemes ūdeņu arheoloģisko mantojumu, kā arī papildinās zināšanas par cilvēka un vides mijiedarbību pagātnē un tagadnē, sniedzot vērtīgu ieskatu par kultūras praksēm, kas veicina ilgtspējīgu resursu pārvaldību. Pētījuma īstenošana paredz sadarbību gan ar studējošiem, gan nevalstisko sektoru un pašvaldībām, gan kultūrpolitikas veidotājiem.
Pētījuma komanda
Juris Urtāns (projekta vadītājs, galvenais izpildītājs)
Ieva Vītola (projekta koordinatore, galvenā izpildītāja)
Rūta Muktupāvela (galvenā izpildītāja)
Lolita Ozoliņa (izpildītāja)
Jānis Meinerts (izpildītājs)
Lote Katrīna Cērpa (izpildītājs-studējošais)
Datu pārvaldības plāns
Pētījumu projekta "Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros" datu pārvaldības plāns pieejams šeit (https://doi.org/10.5281/zenodo.15100697)
Aktualitātes
Indzera ezerā pirmo reizi Latvijā veikti zemūdens arheoloģiskie izrakumi
17.08.2026.
Augusta sākumā Alūksnes novadā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta (LKA KMI) īstenotā projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros” ietvaros notika arheoloģiskās izpētes darbi Indzera ezera Cepurītes salā. Izrakumus vadīja arheologs, projekta vadītājs un LKA KMI vadošais pētnieks Juris Urtāns. Izpēti nelielajā Cepurītes salā īstenoja spēcīga gan pieredzējušu, gan jauno arheologu komanda – Mārcis Kalniņš, Jānis Meinerts, Kaspars Markuss Molls, Mārcis Kļaviņš, Agnese Čakare un arheoloģijas maģistrantūras studente Karla Johanna Neimane (Neumann) no Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitātes Vācijā.
Izvēli par labu izrakumiem Cepurītes salā noteica vairāki faktori. Jau 1983. gadā arheologs Māris Atgāzis bija atklājis, ka salā ir senas dzīvesvietas kultūrslānis. Projekta ietvaros 2025. gada pavasarī Cepurītes sala Indzera ezerā tika atkārtoti apsekota, kā rezultātā tika konstatēts, ka visu salu sedz blīvs kultūrslānis, savukārt, pie salas, ezera dibenā, tika atrasti divi veseli māla trauki un dzīvnieku kauli. Starp atrastajiem kauliem viens bija cilvēka kājas augšliels, kas ar radioaktīvā oglekļa metodi tika datēts ar m.ē. 578.–654. gadu.
Publicēts Jura Urtāna raksts par unikālu atradumu Indzera ezerā
2.08.2026.
 | Žurnāla "Ilustrētā Pasaules Vēsture" 2026. gada augusta numurā publicēts arheologa Jura Urtāna raksts "Sena piekara noslēpumam pa pēdām". Tas turpina LKA KMI īstenotā pētnieciskā projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros” ietvaros, Alūksnes novada ezerā pirms gada atrastā piekara izcelsmes un izgatavošanas mērķa skaidrojumus.Nelielā publikācija ar piekara zīmējumu ir turpinājums žurnāla 2026. gada maija numurā publicētajam Jura Urtāna rakstam par savdabīgo senlietu. Jaunu pavērsienu līdz šim Latvijā vienīgā šāda atraduma interpretācijai sniedza projekta ietvaros šopavasar apmeklētā konference Tartu, kur igauņu arheologi dalījās ar savām zināšanām par šāda veida piekariem, kas uzieti Igaunijā. Iespējams, Latvijas piekars atklāj saikni ar kaimiņzemi un kādreiz, pirms nogrimšanas ezera dzelmē, piederējis kādai no pierobežā dzīvojošajām pareizticīgajām igaunietēm! Par to, kāda saikne varētu būt Alūksnes ezerā atrastajam piekaram ne tikai ar igauņiem, bet arī ķīniešu trauku gleznojumiem, lasāms Jura Urtāna rakstā. |
Lolita Ozoliņa piedalās ISFNR konferencē “Nature(s) in Narrative” Reikjavīkā
16.06.2026.
 | 2026. gada no 13. līdz 16. jūnijam, Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā norisinājās starptautiska konference “Nature(s) in Narrative”, ko rīko Starptautiskā folkloras naratīvu pētniecības biedrība (ISFNR) sadarbībā ar Islandes Universitāti.Konferences panelī “Roots and voices: exploring nature, identity, and the sacred in oral narratives from indigenous communities across cultures and continents”, kurā pētnieki no dažādām pasaules valstīm diskutē par vietas, identitātes, kultūras atmiņas un kopienu identitātes naratīvu nozīmi, piedalās arī Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece Ph.D. Lolita Ozoliņa. Savā referātā “Decentering Heritage: A Narrative Approach to Subaltern Place Identities” pētniece pievēršas vietējo kopienu subalternās identitātes naratīvu pētījumiem, analizējot to, kā nemateriālais kultūras mantojums un kopienu radītie stāsti veido piederības sajūtu un vietas identitāti. |
Īstenotas četras ekspedīcijas uz astoņām ezermītnēm
10.06.2026.
Projektā “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros” (vadītājs LKA KMI vadošais pētnieks Juris Urtāns; projekta Nr. lzp-2024/1-0542) ietvaros 2026. gada maijā un jūnijā paveikts ļoti nozīmīgs darbs ne tikai projekta, bet visas Latvijas arheoloģijas kontekstā - apsekotas 8 no 10 zināmajām latgaļu ezermītnēm Vidzemes augstienē.
Visus šos objektus savulaik savos apzināšanas braucienos atklājis zemūdens arheoloģijas pamatlicējs Latvijā arheologs Jānis Apals. Pēdējo reizi šie objekti zem ūdens tikuši apsekoti pirms vairāk kā 30 gadiem, 1993. un 1994. gadā, un par tiem pieejamās informācijas apjoms ir bijis visai neliels. Līdz ar to šī pavasara darbi bija ļoti svarīgi ne tikai lai fiksētu šo ļoti reto un vērtīgo senvietu pašreizējo stāvokli, bet arī lai no jauna ievestu šīs unikālās senvietas aktuālās pētniecības redzeslokā. Ekspedīciju laikā iegūts bagātīgs zemūdens foto un video materiāls, kāds līdz šim par šiem objektiem nebija pieejams vispār. Tāpat iegūts liels apjoms ar jaunu informāciju par ezermītņu konfigurāciju, zem ūdens redzamajām un zem dūņu slāņiem tikai sataustāmajām vairāk kā 1000 gadus senajām koka konstrukcijām. Jāatzīmē, ka darbi lielākoties veikti ļoti sliktas redzamības apstākļos nirējiem objektus vairāk apzinot ar tausti, nekā ar redzi.
LKA KMI pētnieka Jāņa Meinerta un vadošā pētnieka Jura Urtāna vadīto apzināšanas ekspedīciju mugurkauls bija biedrības "Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija" brīvprātīgie nirēji Laimnesis Markūns, Saulvedis Vārpiņš, Ainārs Rancāns un Iveta Pazare, kā arī jaunā arheoloģe, nirēja Agnese Čakare. Noslēdzošās ekspedīcijas darbā iesaistījās arī arheologs Kaspars Markus Molls un lietuviešu kolēģi, arheologi Roks Kraņausks, Elena Pranckenaite un Ingrīda Čičiurkaite.
Projekta komandas vārdā izsakām visdziļāko pateicību visiem, kas sekmējuši šo apzināšanas darbu norisi - laipnajiem vietējiem iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm, bet, jo īpaši, Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācijas nirējiem, bez kuru pašaizliedzīgā ieguldījuma šo paveikt nebūtu bijis iespējams!
Publicēts Jura Urtāna raksts "Aglonas Cirīša Upursala. Kultūrvēsturiskie ietvērumi"
5.05.2026.
Projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” (Nr. lzp-2024/1-0542) ietvaros tapis Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošā pētnieka, arheologa Jura Urtāna raksts "Aglonas Cirīša Upursala. Kultūrvēsturiskie ietvērumi", kas publicēts Daugavpils Universitātes rakstu krājumā "Vēsture: avoti un cilvēki".
Raksts lasāms un pieejams šeit: Aglonas Ciriša ezera Upursala. Kultūrvēsturiskie ietvērumi < Daugavpils Universitāte
Apsekots Krīgānu ezers Sēlijā
27.04.2026.
Vidzemē ir labi zināmas ezermītnes, no kurām pazīstamākā ir rekonstruētā Āraišu ezerpils. Tomēr, kā izrādās, cilvēki ir apdzīvojuši arī citu ezeru salas citos Latvijas novados, pie tam tas ir noticis ilgstoši, vairāku gadu simtu un pat tūkstošu garumā. Viena tāda, pavisam neliela sala atrodas Sēlijā - Jēkabpils novada Rites pagastā, stipri aizaugušajā Krīgānu ezerā. Kā liecina iepriekš veiktā arheologu izpēte, Krīgānu ezera apkārtnē un uz salas ļaudis dzīvojuši, sākot jau no akmens laikmeta, nodarbojoties kā ar zvejniecību, tā arī zemkopību.
Lai iegūtu jaunas ziņas par Krīgānu ezersalu un tai pieguļošo ezera gultni, aprīlī Latvijas Zinātņu padomes finansētā projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros” ietvaros notika vietas apsekošana Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošā pētnieka, arheologa Jura Urtāna vadībā. Paldies par sadarbību Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācijai, jo īpaši Laimnesim Markūnam!
Apsekoti deviņi ezermītņu ezeri
3.04.2026.
 | Aprīļa sākumā Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta īstenotā pētījuma projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” (Nr. lzp-2024/1-0542, vadītājs dr. hist., dr. habil. art. J. Urtāns) ietvaros notika priekšizpētes brauciens uz Gulbenes, Madonas un Cēsu novadiem.Brauciena laikā projekta izpildītāji Ieva Vītola, arheologi Juris Urtāns un Jānis Meinerts apsekoja pavisam deviņus ezerus, kuros lokalizētas ezermītnes – unikāla arheoloģisko pieminekļu kategorija. Latvijā Vidzemes ezeros zināmas pavisam 10 ezermītnes, bez Āraišu ezera tādas konstatētas arī Pintelī / Lisas ezerā, Bakanā, Ušurā, Ižezerā, Salu ezerā, Liezēres ezerā, Bricu ezerā, Dūķu ezerā un Auļukalna ezerā. Ņemot vērā, ka maijā un jūnijā šajos ezeros tiks īstenoti plašāki ezermītņu zemūdens apsekošanas izpētes darbi, brauciena laikā tika apzināta gan ezeru pieejamības apstākļi, gan iespēju robežās satikti ezeriem tuvējo māju iedzīvotāji, uzņemot kontaktus un uzsākot sadarbību. |
Seminārs “Latvijas ezeru salas: arheoloģija un folklora”
2.02.2026.
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūtā kopš 2025. gada tiek īstenots projekts “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ”. Tā ietvaros tiek pētīti unikāli Latvijas kultūras mantojuma objekti – Latvijas ezeros lokalizētas dabiskas salas ar arheoloģisku nozīmi un mākslīgi būvētās ezermītnes.
Semināra ietvaros 2026. gada 12. februārī projekta īstenotāji iepazīstinās ar pētījuma uzdevumiem, izmantotajām metodēm, projekta pirmajā īstenošanās gadā iegūtajiem datiem un ezeru salu apsekošanas rezultātiem. Rūta Muktupāvela sniegs ieskatu salas jēdziena teorētiskajā konceptā, Juris Urtāns un Jānis Meinerts raksturos līdz šim apsekotās ezeru salas, uz un ap tām ezeros atklāto un nākošajos projekta gados darāmo, bet Ieva Vītola iepazīstinās ar ezeru salu folkloru un nemateriālā kultūras mantojuma izpētes problemātiku saistībā ar novērojamo iedzīvotāju migrāciju ezeru apkārtnē.
Jāņa Meinerta stāstījumi Latvijas Radio 3
29.01.2026.
LKA projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros" ietvaros, sadarbībā ar Latvijas Radio 3 ir tapuši KMI pētnieka Jāņa Meinerta stāstījumi par pētījumu projektā saistītajām tēmām. Materiāli sagatavoti sadarbībā ar KMI vadošo pētnieku Juri Urtānu, vadošo pētnieci Ievu Vītolu.
Stāstījums par Aglonas Ciriša ezera Upursalu 8.01.2026.
Stāstījums par ezeru teikām 15.01.2026.
Stāstījums par ezermītnēm 22.01.2026.
Stāstījums par Āraišu ezerpili 29.01.2026.
Turpinās Latvijas ezeru salu apsekošana Latgalē
27.10.2025.
No 2025. gada 17. līdz 20. oktobrim LKA īstenotā pētījuma projekta "Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros" ietvaros KMI vadošā pētnieka Jura Urtāna un pētnieka Jāņa Meinerta vadībā arheologi Mārcis Kalniņš, Kaspars Markus Molls, Agnese Čakare un brīvprātīgie nirēji no Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācijas turpināja Latvijas ezeru salu apsekošanu Latgalē. Šoreiz uzmanības centrā bija trīs ezeros esošas salas - tika apsekots pa vienai salai Sekstu un Jašas-Bicānu ezeros un trīs salas vienā no skaistākajiem Latgales ezeriem, Rušonā.
Sekstu ezera salā blakus Rušenicas pilskalnam vizuāli netika fiksēta kultūrslāņa esamība un netika iegūti seno apdzīvotību apstiprinoši savrupatradumi, taču lauka apstākļos veiktās fosfātu analīzes uzrādīja cilvēka ilgstošu klātbūtni uz salas. Jašas-Bicānu ezera salā Jaroslaukas apmetnē kā savrupatradumi iegūtas atsevišķas bezripas keramikas trauku lauskas un ar fosfātu analīzēm precizēts, ka apmetnes teritorija ir mazāka par līdz šim uzskatīto. Diemžēl zemūdens apzināšanas darbi šiet nedeva cerētos rezultātus, jo noskaidrojās, ka ezera gultni sedz ļoti biezs (dažviet vairāk kā 1m) dūņu slānis. Rušona ezera Liepu (Kungu) salā un Govsaliņas pussalā netika konstatētas liecības par seno apdzīvotību; tādas netika konstatētas arī veicot Govsaliņas piekrastes zemūdens apsekošanu. Rušona ezera Upursalā veicot zondējumus ar rokas ģeoloģisko zondi un fosfātu analīzes, nekur netika fiksētas liecības par cilvēka ilgstošu klātbūtni uz salas, taču Upurkalna pakājē tika uzieta iepriekš nereģistrēta atradumu vieta, kur iegūtie keramikas un krama savrupatradumi norāda uz epizodisku cilvēka klātbūtni salā dažādos laikmetos. Tāpat fiksēti vietējo iedzīvotāju nostāsti par sēkļiem ezerā un Upursalas izmantojumu muižas laikos, kā arī lokalizēts šajos nostāstos minētais dīķis salas ziemeļu galā. Upursalas apsekošana īpaša bija Jurim Urtānam, kura vadībā šeit savulaik pirms 45 gadiem nu jau tālajā 1980.gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi.
Rūta Muktupāvela un Lote Katrīna Cērpa piedalās tīklošanās pasākumā “The UNESCO Chair´s brownbag session – “Have lunch with us””
8.10.2025.
LKA Kultūras un mākslu institūta pārstāves Rūta Muktupāvela un Lote Katrīna Cērpa 2025. gada 8.oktobrī piedalījās Karintijas Lietišķo zinātņu universitātes rīkotā tīklošanās pasākumā tiešsaistē “The UNESCO Chair´s brownbag session – “Have lunch with us””, kas regulāri tiek rīkots, lai īsā formātā apmainītos ar pētījumu aktualitātēm dažādās valstīs un universitātēs.
Pasākumā tika prezentēts īss referāts "Is intangible heritage becoming too intangible - vanishing faster than we can document it?", kas tapis sadarbībā ar Ievu Vītolu. Referāta mērķis bija iepazīstināt ārzemju kolēģus ar veiktajiem pētījumiem pēdējo gadu laikā kultūras mantojuma jomā Latvijas Kultūras akadēmijā, pievēršot uzmanību nemateriālā kultūras mantojuma dzīvotspējai stabilas depopulācijas un migrācijas apstākļos Latvijā.
Vairāk informācija par iniciatīvu “The UNESCO Chair´s brownbag session – “Have lunch with us”” pieejama šeit.
Referāts tapa projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” (Nr. lzp-2024/1-0542) ietvaros.
Lote Katrīna Cērpa piedalās konferencē “Heritage and Depopulation in Europe"
28.08.2025.
27.–29.augustā KMI zinātniskā asistente Lote Katrīna Cērpa piedalījās konferencē “Heritage and Depopulation in Europe", kas norisinājās Kārļa Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē Čehijā.
Tajā tika prezentēts KMI vadošās pētnieces Ievas Vītolas un Lotes kopīgi izstrādāts referāts “Depopulation, migration and the threats to intangible cultural heritage in rural Latvia”. Referāts balstīts novērotajās tendencēs un atziņās no trīs pētījumiem, kas pēdējo gadu laikā veikti (un joprojām turpinās) KMI paspārnē: “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība” (Nr. lzp-2020/2-0078); "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide" (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008); “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros” (Nr. lzp-2024/1-0542). Dalība konferencē tika īstenota projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” (Nr. lzp-2024/1-0542) ietvaros.
Apsekotas Ineša ezera salas
25.08.2025.
LKA KMI īstenotā pētījuma projekta "Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros" ietvaros arheologi Juris Urtāns, Jānis Meinerts un Mārcis Kalniņš augusta vidū apsekoja Ineša ezera salas.
Līdz šim 20.gs. 20. un 60.gados arheoloģiski apsekota tikusi tikai viena no salām, bet šoreiz pārbaudītas piecas lielākās Ineša salas, tādējādi iegūstot visai pilnīgu ainu par iespējamām arheoloģiskām liecībām uz šī Vidzemes ezera salām. Diemžēl nekādas liecības par ilglaicīgāku cilvēka klātbūtni senākos laikos konstatēt neizdevās - uz nevienas no salām netika fiksēts ne senais kultūrslānis, ne arhīva materiālos minētās akmeņu krāvumu senkapu pazīmes. Bet arī negatīvs rezultāts zinātnē ir ne mazāk svarīgs! Paldies par sadarbību Aināram Šteinam un @Gaujas ilgstpējīgas attīstības biedrībai!
Pētījuma ietvaros apsekots Elkukalns – sala Zemgalē
6.07.2025.
2025. gada 3. jūlijā īstenots izpētes brauciens uz Zemgali, Dobeles novadu projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” (Nr. lzp-2024/1-0542) ietvaros.
Arheologi Juris Urtāns, Jānis Meinerts un Mārcis Kalniņš apsekoja Elkukalnu - salu, kas atrodas starp Svētes un Zebrus ezeru. 1999. gadā Elkukalnā, kas kā kulta vieta ir iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā, notika arheoloģiskās izpētes darbi Jura Urtāna vadībā. Lai arī Elkkalnā nav konstatējams kultūrslānis, tā, iespējams, joprojām tiek izmantota sakrālos nolūkos, par ko liecina novērojumi - kalnā pamanāmas vairākas neopagānisma tradīcijas liecības.
Norisinās ezeru apsekošanas Ludzas novadā
15.06.2025.
2025. gad jūnija sākumā tika īstenots izpētes brauciens uz Ludzas novadu projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” (Nr. lzp-2024/1-0542) ietvaros.
Arheologi Juris Urtāns, Jānis Meinerts un Mārcis Kalniņš apsekoja Franapoles ezera un Lielā Ludzas ezera salas, uz kurām savulaik konstatēts kultūrslānis vai arheoloģiskas nozīmes atradumi. Brauciena laikā tika apmeklēts arī Ludzas Novadpētniecības muzejs, kura krājumā glabājas nozīmīgas liecības saistībā ar izpētes objektiem un savulaik Lielajā Ludzas ezerā vēl tālajā 1959. gadā veiktajiem izpētes darbiem. Liels paldies par atsaucību un sadarbību laiviniekam Jānim Kondrātam un Ludzas novadpētniecības muzejam, īpaši Ivetai Matvijenko!
Jānis Meinerts piedalās konferencē “Changing Currents: Old Finds, New Perspectives”
11.06.2025.
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieks, arheologs Jānis Meinerts šonedēļ piedalās Igaunijas Jūras muzeja rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Changing Currents: Old Finds, New Perspectives”, kas veltīta zemūdens arheoloģijas attīstības jautājumiem Baltijas jūras reģionā. Konference norisinās Kainā, Hījumā salā.
Jānis Meinerta referāts un prezentācija "Inland underwater archaeology in Latvia: from humble beginnings to greatness and back again" sagatavota pētījuma projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” (Nr. lzp-2024/1-0542) ietvaros.
Juris Urtāns piedalās konferencē "Vēsture; avoti un cilvēki"
8.05.2025.
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošais pētnieks un pētījuma projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” vadītājs Juris Urtāns 2025. gada 8. un 9.maijā piedalās starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Vēsture; avoti un cilvēki", kuru rīko Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūts.
Daugavpilī tiks prezentēts priekšlasījums "Aglonas Ciriša ezera Upursala. Kultūrvēsturiskie ietvērumi".
Referāts sagatavots un dalība konferencē notiek projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” (Nr. lzp-2024/1-0542) ietvaros.
Uzsākti apzināšanas darbi Alūksnes novada ezeros
6.05.2025.
Maija brīvdienās notika pirmie izpētes darbi pētījumu projektā ““Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” (Nr. lzp-2024/1-0542, vadītājs dr. hist., dr. habil. art. J. Urtāns).
Sadarbībā ar nirējiem no Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācijas tika apsekotas salas Alūksnes un Indzera ezeros. Abās salās iegūti jauni arheoloģiski atradumi, kas papildina jau iepriekš zināmo par cilvēku klātbūtni uz abām salām pirms vairāk kā tūkstoš gadiem.
Latvijas Kultūras akadēmija no 2025. līdz 2027. gadam īsteno Latvijas Zinātnes padomes atbalstītu projektu, kura ietvaros tiks apsekotas vismaz 28 salas Latvijas ezeros, uz kurām ir konstatēts vai nu arheoloģisks kultūrslānis, vai atrasti artefakti.
Liels paldies par sadarbību Alūksnes novada ezeru apsaimniekotājiem Mārim Lietuvietim un Andrim Jerumam, kuģīša “Marienburg” kapteinim Intaram Dambim un Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācijai, jo īpaši Ivetai, Laimnesim, Aināram, Saulvedim!
Ko pēta zemūdens arheoloģija? Jānis Meinerts un Kaspars Markuss Molls viesojas Latvijas Radio
22.04.2025.
2025. gada 22.aprīlī Latvijas Radio 1 raidījumā "Zināmais nezināmajā" viesojās Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta īstenotā pētījuma projekta "Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros" izpildītāji - zemūdens arheoloģijas eksperti Jānis Meinerts un Kaspars Markuss Molls.
Raidījuma ieraksts klausāms šeit.
Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki piedalās seminārā par klimata pārmaiņu un dzīva mantojuma mijiedarbi
6.03.2025.
LKA KMI pētnieki Ieva un Jānis, kuri šobrīd īsteno SALU pētījumu projektu “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros ” (Nr. lzp-2024/1-0542)) piedalījās sarunās par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”, kas norisinājās 2025. gada 6. un 7. martā Rīgā un ko rīkoja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Vairāk par semināru lasīt šeit.
Latvijas Kultūras akadēmijā uzsākts pētījums par arheoloģiski nozīmīgām salām Latvijas ezeros
23.01.2025.
Latvijas Kultūras akadēmijā 2025. gadā uzsākta vēl viena Latvijas Zinātnes padomes atbalstīta fundamentāli lietišķā pētījuma projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros” īstenošana.
Projekta ietvaros triju gadu laikā tiks pētīti unikāli Latvijas kultūras mantojuma objekti – Latvijas ezeros lokalizētas salas ar arheoloģisku nozīmi. Šobrīd tādas ezeru salas, uz kurām ir identificētas arheoloģiskas liecības vai saglabājušās mutvārdu ziņas par to nozīmi senatnē, ir vismaz 28. Lielākā daļa no tām atrodas Vidzemes un Latgales ezeros, pa vienai - Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā.
Pētījuma ietvaros notiks arheoloģiski nozīmīgo salu un ezermītņu apsekojumi ainavā, šo objektu sistematizācija un zinātniska dokumentēšana. Projekta vidusposmā plānoti arī nelieli arheoloģiskās pārbaudes izrakumi uz salām Alūksnes un Ludzas novada ezeros. Ņemot vērā, ka starp pētāmajiem objektiem ir arī uz mākslīgi veidotām salām savulaik seno latgaļu būvētās 11 ezermītnes, to un arī atsevišķu citu objektu apsekošanai tiks piesaistīti nirēji un veikta ezeru skenēšana ar sānskata sonāru (SSS – side-scan sonar). Tas ļaus pirmo reizi iegūt precīzu telpisko priekšstatu par ezermītņu mākslīgo saliņu ģeometriju, apjomu un, iespējams, arī atsevišķām konstrukcijām.
Tā kā aizvēsturē un arī vēsturiskajos laikos apdzīvotās un izmantotās salas, tostarp mākslīgi veidotās ezermītnes, ir ne tikai arheoloģiski nozīmīgi objekti, bet arī teiku un nostāstu vietas, turklāt vietas, kas joprojām ir aktuālas ezeru mūsdienu ainavā, tiks īstenots starpdisciplinārs pētījums, mantojuma objektu izzināšanā pielietojot etnoloģijā aprobētas metodes – gan etnogrāfisko novērojumu, gan daļēji strukturētas intervijas. Iegūtie dati tiks izmantoti, lai izzinātu ezeru piekrastes iedzīvotāju, ezeru un salu apmeklētāju attieksmi un zināšanas par konkrētām salām ezeros.
Pētījuma rezultāti sniegs jaunas zināšanas un ieguldījumu Latvijas arheoloģijas un etnoloģijas zinātnē, kā arī veicinās sabiedrībā plašāku interesi par iekšzemes ūdeņu arheoloģisko mantojumu. Projekta ietvaros tiks sagatavotas gan zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas, gan lekcijas un ceļojoša izstāde, gan rekomendācijas kultūrpolitikas veidotājiem un īstenotājiem par iekšzemes ūdeņu arheoloģiskā mantojuma saglabāšanu.
Pētījuma projekta “Iekšzemes ūdeņu arheoloģiskais mantojums: salas un ezermītnes Latvijas ezeros” vadītājs ir arheologs, LKA KMI vadošais pētnieks Juris Urtāns, pētījumu īstenos LKA KMI vadošā pētnieces Ieva Vītola (projekta koordinatore, galvenā izpildītāja) un Rūta Muktupāvela (galvenā izpildītāja), LKA KMI pētnieks Jānis Meinerts (izpildītājs), LKA KMI zinātniskās asistentes Lolita Ozoliņa (izpildītāja) un Lote Katrīna Cērpa (izpildītājs-studējošais). Laika gaitā pētnieku komandai pievienosies vēl vismaz divi studējošie.
