Audiovizuālā māksla

Uzņemšana katru gadu

Kategorija: Bakalaura studijas

Pilna laika studijas

Budžeta un maksas studiju vietu skaits

  » 

Tiks precizēts

Studiju maksa gadā

 » 

Tiks precizēta

Studiju ilgums

 » 

3 gadi (6 semestri)

Studiju valoda

 » 

Latviešu

Iegūstamais grāds

 » 

Humanitāro zinātņu bakalaurs audiovizuālajā mākslā

Studiju norises vietas » 

LKA (Rīga, Ludzas iela 24); LKA Nacionālā filmu skola (Rīga, Elijas iela 17)

Specializācijas prakse » 

80 stundu prakse kino industrijā

Starptautiskās mobilitātes iespējas » 

Studijas, prakse un absolventu prakse 
ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās

Programmas vadītājs » 

Lekt. Jānis Putniņš

 

STUDĒJOŠIE iegūst vispusīgas zināšanas par audiovizuālās mākslas darbu estētikas, ražošanas un analīzes daudzveidīgajiem aspektiem, prasmes un praktiskās iemaņas audiovizuālās mākslas jomās, apgūst darbu radošā grupā, kā arī paplašina redzesloku par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē.

MĒRĶAUDITORIJA
Ikviens, kurš vēlas savu karjeru saistīt ar kino industriju, gūt iemaņas audiovizuālu darbu veidošanā un realizēt savu radošo potenciālu.

ABSOLVENTI ir vispusīgi sagatavoti plašam profesionālo pienākumu klāstam darba tirgū gan Latvijas kino nozarē, gan dažādos projektos, kur nepieciešamas audiovizuālu darbu veidošanas iemaņas. Vidējās un jaunākās paaudzes profesionāļu vidū LKA absolventu īpatsvars Latvijas kino nozarē ir ap 85%.

​Visas specializācijas

Ievads kultūras teorijā un zinātniskajā darbā – Pasaules un Latvijas kino vēsture un aktuālās tendences – Drāmas teorija – Pasaules un Latvijas teātra vēsture – Pasaules un Latvijas mākslas vēsture – Pasaules un Latvijas literatūras vēsture – Ievads klasiskajā filozofijā – 20. gadsimta domāšanas tradīcijas kultūras stratēģijās – Kultūras semiotika – Audiovizuālās mākslas diskurss svešvalodā – Audiovizuālās mākslas dramaturģija – Dokumentālā kino estētika: teorija un prakse – Inscenētā kino estētika: teorija un prakse – Scenogrāfija – Operatora mākslas pamati – Filmu montāžas pamati – TV žurnālistika – Aktiera meistarības pamati – Tiesību pamati – Specializācijas prakse


Specializācija: Filmu režija

Filmu režijas teorija un prakse – Filmu kompozīcija, stils, attēls, naratīvs – Darbs ar aktieri filmā – TV teorija un prakse – Filmu skaņu režija – Attēla pēcapstrāde un krāsu korekcija


Specializācija: Filmu operatora māksla

Operatora mākslas teorija un prakse – Klasiskā operatora meistarība – Laikmetīgā operatora meistarība – Apgaismojuma veidošanas teorija un prakse – Kino apgaismojuma teorija – Apgaismošanas tehnika un prakse – Fotogrāfija – Filmu kompozīcija, stils, attēls, naratīvs – Filmu skaņu režija – TV teorija un prakse – Filmēšanas tehnika un tehnoloģijas – Kombinētie kadri un datorgrafika – Attēla pēcapstrāde un krāsu korekcija


Specializācija: Filmu montāža un skaņa

Filmu režijas teorija un prakse – Filmu un skaņu montāžas teorija un prakse – Filmu kompozīcija, stils, attēls, naratīvs – Filmu skaņu režija – Attēla pēcapstrāde un krāsu korekcija – Skaņas pēcapstrādes un montāžas pamati – TV teorija un prakse – Kombinētie kadri un datorgrafika


Specializācija: Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana

Skatuves un audiovizuālo darbu producēšanas teorija un prakse – Ievads kultūras menedžmentā – Kultūras mārketings – Kultūras uzņēmējdarbība – Pasākumu producēšana un menedžments – Teātra režijas pamati – Laikmetīgais teātris – Ievads teātra un kino teorijā – Dejas vēsture


Specializācija: Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija

Audiovizuālās un skatuves mākslas kritikas seminārs – Teātra režijas pamati – Laikmetīgais teātris – Ievads teātra un kino teorijā – Pētnieciskās metodes mākslas zinātnēs – Dejas vēsture

Uzņemšanas noteikumi BAKALAURA studiju programmās

 

PIRMS PIESAKIES STUDIJĀM, IZLASI, KĀDA VEIDA DOKUMENTI IR JĀPIEVIENO PIETEIKUMAM

 

 

Reflektants var pieteikties konkursam ne vairāk kā trīs bakalaura studiju programmās, apakšprogrammās vai specializācijās  (studiju programmā “Audiovizuālā māksla” var pieteikties konkursam tikai vienā programmas specializācijā). Jāņem vērā, ka programmu iestājpārbaudījumu norises laiki pārklājas! 

Piesakoties studijām, reflektantam vietnē uznemsana.lka.edu.lv jāaugšupielādē šādu dokumentu kopijas pdf, jpg vai doc. formātos (dokumentu oriģināli būs jāuzrāda līgumu slēgšanas brīdī!)

✔ pases vai ID kartes elektroniskā kopija;

✔ vidējo izglītību apliecinoša dokumenta (atestāta un sekmju izraksta) kopija;

✔ vispārējās vidējās izglītības sertifikāta ar vērtējumiem centralizētajos eksāmenos kopija;

✔ var pievienot citus dokumentus (kopijas), kas saistīti ar izvēlēto studiju programmu.

✔ maksājuma izdruka par veikto reflektanta reģistrācijas maksu pdf, jpg vai doc. formātā (par to, cik liela ir reģistrācijas maksa un kā var veikt pārskaitījumu, lasi nākamajā atvērumā REFLEKTANTA REĢISTRĀCIJAS MAKSA ▸)

✔ Ja reflektants iepriekšējo izglītību ieguvis ārvalstīs, reflektants pieteikumam pievieno Latvijas Akadēmiskās informācijas centra ekspertīzes atzinumu.

✔ Ja kādā no iesniegtajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds (vārds) vai personas kods nekā personas pasē vai personas apliecībā, tad jāpievieno dokuments, kas apliecina uzvārda (vārda) vai personas koda maiņu.

✔ Reflektanti, kuri nav kārtojuši latviešu valodas, svešvalodas (angļu, vācu vai franču valodā) vai matemātikas centralizēto eksāmenu, reflektanta pieteikumam pievieno iesniegumu par pārbaudījuma kārtošanu vai pielīdzināšanu.

 

+ tikai AUDIOVIZUĀLĀS MĀKSLAS programmas reflektantiem pieteikumam jāpievieno:

✔ motivācijas vēstule, kurā pamatota izvēlētās specializācijas (specializācijas – Filmu režija; Operatora māksla; Filmu montāža un skaņa; Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana; Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija) izvēle;

✔ vienu no šiem uzdevumiem: īsfilmas scenāriju, īsfilmas kadrējumu ar aprakstu, paša izvēlētas filmas analīzi, kas veikta atbilstoši iecerētajai specializācijai.

✔ savu līdzšinējo radošo darbu izlase ar komentāriem (operatora mākslas specializācijā – vismaz 10 reflektanta uzņemtas fotogrāfijas). 

Radošo darbu videomateriālus, fotogrāfijas un PDF dokumentus nepieciešams augšupielādēt, izmantojot Dropbox mākoņservisu. skat. Audiovizuālo un foto materiālu iesniegšanas formāts.

 

Informācija tiks precizēta

Pretendējot uz studiju vietu akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Audiovizuālā māksla”, tiek ņemti vērā reflektanta CENTRALIZĒTO EKSĀMENU un RADOŠĀ KONKURSA vērtējumi.

 

CENTRALIZĒTO EKSĀMENU VĒRTĒJUMI

 

 

1. Vērtējums angļu (vai vācu, vai franču) valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);

2. Vērtējums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums);

3. Vērtējums matemātikas centralizētajā eksāmenā (vai tam pielīdzināts vērtējums).

 

RADOŠAIS KONKURSS

 

 

“Radošais konkurss” notiek trīs kārtās. Katra no kārtām tiek vērtēta pēc 100 punktu sistēmas. Radošā konkursa katrā kārtā reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams piedalīties nākamajā kārtā un konkursā kopumā.

Konkursa kopsavilkumā radošā konkursa katras kārtas vērtējumam tiek piemērots koeficients 1.5.

1.kārta. Iestājpārbaudījumu radošajā konkursā iesniegto darbu izvērtēšana.

Bez reflektanta klātbūtnes tiek vērtēta katra motivētība un līdzšinējās radošās aktivitātes, iesniegto darbu valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība un tehniskā kvalitāte.

2. kārta. Radošais uzdevums

Specializāciju Filmu režija; Operatora māksla; Filmu montāža un skaņa; Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana reflektanti veic radošu uzdevumu atbilstoši izvēlētajai specializācijai (tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba veidošanas un estētikas principiem, uzdevuma risinājuma precizitāte un oriģinalitāte, spēja ar vizuālu risinājumu un attēla izteiksmīgumu pamatot savu radošo ieceri un tās īstenošanas principus, izpratne par ieceres iespējām;

Specializācijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija reflektanti raksta analītisku domrakstu (tiek vērtēta izpratne par audiovizuāla darba estētikas principiem, domraksta atbilstība tēmai un analīzes oriģinalitāte, spēja definēt domraksta mērķi un uzdevumus un tos īstenot, valodas un stila kvalitāte, pareizrakstība).

3.kārta. Pārrunas

Reflektanti argumentē pirmajā un otrajā kārtā iesniegto un paveikto darbu mākslinieciskos un organizatoriskos principus, kā arī atbild uz jautājumiem par kultūru un mākslu (tiek vērtēta reflektantu izpratne par audiovizuālās mākslas, kultūras un mākslas vispārīgiem jautājumiem, pamatzināšanas šajās jomās, spēja izklāstīt un pamatot savu radošo darbu ieceres un to īstenojuma principus).

 

TESTS ANGĻU (VAI VĀCU, VAI FRANČU) VALODAS ZINĀŠANU PĀRBAUDEI

 

Tests angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei” ir obligāts iestājpārbaudījums reflektantiem, kuri nav kārtojuši centralizēto eksāmenu svešvalodā (angļu, vācu vai franču valodā) un pretendē uz studiju vietu akadēmiskajās bakalaura studiju programmās.

Pārbaudījuma ilgums – 2 stundas.

Iestājpārbaudījuma mērķis ir pārbaudīt reflektantu vispārējo kompetenci attiecīgajā svešvalodā – lasīšanas izpratni, vārdu krājumu, valodas struktūru lietošanu, rakstīšanas prasmes. 

Iestājpārbaudījuma grūtības pakāpe atbilst Eiropas Padomes apstiprinātā „Vienotā valodu zināšanu ietvara” B2 līmenim.

Iestājpārbaudījumā visas reflektantu svešvalodas prasmes tiek vērtētas integrēti ar vienu vērtējumu 100 punktu sistēmā. 

 

 

 

KOEFICIENTS (punktu skaits x koeficients = iegūtais vērtējums)

Piemērs: Ja norādīts, ka domraksta vērtējumam tiek piemērots koeficients 2 un šajā pārbaudījumā saņem 70 punktus no 100 iespējamiem, kopumā tie ir 140 punkti

Sākotnēji LAIS sistēmā būs redzami rezultāti bez koeficienta. Koeficients parādās rezultātu apstiprināšanas brīdī, kad tiek saskaitīti kopā centralizētie eksāmeni, iestājpārbaudījuma rezultāti un koeficients, ja tāds tiek piemērots. 

 

 

 

 

Audiovizuālās mākslas katedra

Audiovizuālās mākslas programmas vadītājs lekt. Jānis Putniņš janis.putnins@lka.edu.lv, 26306688


 67114807

 uznemsana@lka.edu.lv

Ivo Briedis
Lektors

Mg. art. Dramaturgs, scenārists, režisors, kurš aktīvi strādā gan teātra, ieskaitot radioteātri un ekperimentālās skatuves, gan filmu nozarē, kā spēlfilmās, tā arī animācijā un dokumentālajā kino. Kā autors viņš ir ieguvis balvas gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā, un kopš 2016. gada lasa lekcijas Kultūras akadēmijas filmu un teātra mākslas studentiem. 

Pilnais apraksts
Antra Cilinska
Docente

Režisore-producente, Jura Podnieka Studijas direktore, Mg.art. Latvijas kultūras akadēmijas docētāju komandai pievienojusies 2009. gadā.

Pilnais apraksts
Eduards Dorofejevs
Vieslektors

Vieslektors Eduards Dorofejevs ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Latvijas mākslas akadēmijā (2014). Strādā par Izglītības programmu kuratoru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Pilnais apraksts
Valdis Eglītis
Goda profesors

Kino operators, filmu producents, pasniedzējs. Akadēmijā kā docētājs strādā kopš 1995. gada, mācību filmu studijas vadītājs no 2005. līdz 2012. gadam. Filmu operatora profesiju apguvis Maskavas kinematogrāfijas institūtā. No 1972. līdz 1992. gadam strādājis Rīgas Kinostudijā kā operatora asistents, dokumentālo filmu operators, mākslas filmu operators – inscenētājs.

Pilnais apraksts
Zane Kreicberga
Profesore

Mg. art. Zane Kreicberga strādā Akadēmijā kopš 2000. gada, sākotnēji kā skatuves kustības pasniedzēja aktieriem un režisoriem, bet kopš 2010. gada aptverot arī laikmetīgā teātra teoriju un menedžmentu. Viņa ir viena no nu jau leģendārā aktieru un režisoru kursa absolventiem, kas Pētera Krilova un Annas Eižvertiņas vadībā pabeidza Akadēmiju 1997. gadā.

Pilnais apraksts
Pēteris Krilovs
Profesors

Filmu un teātra režisors. Absolvējis Valsts Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1975). Akadēmijā strādā no 1993.gada. Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986.-1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988- 1993.) Daugavpils teātra aktieru kursiem, un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas Akadēmijā (1993-1997).

Pilnais apraksts
Inga Pērkone-Redoviča
Profesore

Kino zinātniece, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr.art. Bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” teorijas specializācijas vadītāja. Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Pilnais apraksts
Jānis Siliņš
Profesors

Mg.art., Latvijas Kultūras akadēmijas profesors (no 1998. gada), Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (2004-2014). Bakalaura studiju apakšprogrammas „Dramatiskā teātra aktieru māksla” vadītājs, latviešu teātra vēstures pētnieks un svētku režisors.

Pilnais apraksts
Dāvis Sīmanis
Profesors

Starptautiski novērtēts un skatītāju atzīts kino un montāžas režisors, publicists, kopš 2013. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Mākslas zinātņu doktors, kino teorijas, montāžas un režijas docents, vienlaikus arī Helsinku Ālto universitātes (Helsinki University of Technology) Dokumentālā kino režijas katedras asociētais profesors. Absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu vēsturē.

Pilnais apraksts
Ivars Šteinbergs
Vieslektors

Ivars Šteinbergs, M.A., vieslektors Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA); izstrādā disertāciju LKA, pētot latviešu atdzeju 20. gadsimtā; dzejnieks (izdevis dzejas krājumu “Strops” (“Neputns”, 2020, Dzejas dienu balva)); literatūrkritiķis (2020. gadā nominēts Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā).

Pilnais apraksts
Andrejs Verhoustinskis
Docents

Lektors Andrejs Verhoustinskis ir Akadēmijas pasniedzējs kopš 2010. gada. Mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā un Dramatiska Institutet, Stokholmā, Zviedrijā kino un video operatoru specialitātē.

Pilnais apraksts