Noslēdzies projekts “Ceļojums uz utopiju: pētniecībā balstītas mākslas pieejas izmantošana sociālo problēmu analīzē”
Noslēgumu piedzīvojis 2022. gada maijā uzsāktais pētniecības projekts “Ceļojums uz utopiju: pētniecībā balstītas mākslas pieejas izmantošana sociālo problēmu analīzē”, kas tika īstenots LKA pētniecības projektu konkursa „Zinātniskās darbības attīstība Latvijas Kultūras akadēmijā” un Kultūras ministrijas Valsts pētījumu programmas projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu ietvaros.
Projekta ideja radās, iedvesmojoties no Stāmerienā dzimušā tēlnieka Edvarda Liedskalniņa dzīvesstāsta, īpašu uzsvaru liekot uz Floridā izveidotās Koraļļu pils būvniecības pētniecību un iemesliem, kas pamudinājuši un iedvesmojuši E. Liedskalniņu to izveidot. Pētot tēlnieka radīto pili, tika secināts, ka tā radusies kā glābiņš no sev netīkamās realitātes, tā E. Liedskalniņam bija kā utopija, noslēgtā sapņu pasaule, ar kuras palīdzību viņš atainoja savas vērtības un intereses. Pārnesot Koraļļu pils nozīmi (utopija, pašrealizācija, drošā telpa) uz mūsdienām, projektā ar diskusiju, lekciju un pētniecības palīdzību mākslinieki veidoja vides mākslas objektus Stāmerienas pils dārzā – savas Koraļļu mikro-utopijas pilis, kurās atainoja problēmas, kuras, viņuprāt, ir svarīgi aktualizēt mūsdienu sabiedrībā.
2022.gada vasarā Stāmerienas pils parkā 7 jaunie mākslinieki radīja 3 vides mākslas objektus par tēmu “cīņa” projekta “Ceļojums uz utopiju” ietvaros. Ar šī projekta palīdzību tika aktualizēta un piedzīvota mākslas un pētniecības sinerģija, saprasts, kā mūsu paaudzes jaunie mākslinieki jūtas šajos pārmaiņu laikos, kādas sociālās problēmas skar viņus visvairāk, un kā ar mākslas palīdzību ir iespējams runāt par sociālajām problēmām.
Pētījuma jautājumi, mērķis un uzdevumi
Projekta pētnieciskais mērķis bija atklāt māksliniekiem nozīmīgas sociālas problēmas, iepazīstināt jaunos māksliniekus ar pētniecībā balstītas mākslas pieeju un to pielietot mākslas darba radīšanas procesā, attīstībā un konceptuālajā izstrādē. Reflektējot par jaunajiem māksliniekiem nozīmīgām sociālajām problēmām, piedaloties diskusijās un intervijās, projektā tika meklētas atbildes uz galvenajiem pētnieciskajiem jautājumiem - 1) Kādas sociālās problēmas ir aktuālas jaunajiem māksliniekiem un kā tās tiek atspoguļotas viņu darbos? 2) Kā pētniecībā balstītas mākslas un sadarbības pētījuma pieejas maina mākslas darba radīšanas procesu? Mērķa sasniegšanai pakārtoti tika izvirzīti sekojošie uzdevumi:
- Apzināt E. Liedskalniņa dzīvesstāstu un izzināt Koraļļu pils simbolisko nozīmi, ko tai piešķīris E. Liedskalniņš.
- Izzināt pētniecībā balstītas mākslas pieeju, tās elementus, pielietošanu praksē.
- Izveidot sadarbības grupu no Latvijas Mākslas akadēmijas dažādu mākslas programmu studentiem, kuri būtu gatavi kā jaunie mākslinieki projekta ietvaros veidot mākslas darbus.
- Veidot fokusgrupu diskusijas, lai noskaidrotu jaunajiem māksliniekiem aktuālas sociālās problēmas un vienotos par galvenās projekta virstēmas (galvenās sociālās problēmas) izvirzīšanu.
- Jaunos māksliniekus iesaistīt radošajā rezidencē, kuras laikā iepazīstināt ar cīņas koncepta teorētisko ietvaru, skaidrot pētniecībā balstītas mākslas pieeju..
- Radīt vides mākslas objektus, apvienojot lekcijās un fokusgrupu diskusijās iegūtās zināšanas.
- Skaidrot, kā pētniecībā balstītas mākslas pieeju izmanto un uztver jaunie mākslinieki, vai un kā tas maina mākslas darba radīšanas procesu.
Pētījuma gaita un metodoloģija
Projekts paredzēja kā pētījuma dizainu izvēlēties sadarbības pētījumu, kā vienu no mērķiem uzstādot kopīgu zināšanu radīšanu un pārnesi, apvienojot sociologu stiprās puses - spēju izstrādāt piemērotu pētījuma dizainu un piedāvāt sociālās teorijas, kas palīdz skaidrot mākslinieku izvirzītās problēmas, - un mākslinieku stiprās puses - spēju sintezēt savas zināšanas un pieredzes radošā darbā. Abpusējā sadarbība starp pētniekiem un māksliniekiem nozīmēja, ka pētījumā tika pielietota gan pētniecībā balstītas mākslas, gan mākslā balstītas pētniecības pieejas - no vienas puses tiek radīti izziņā balstīti mākslas darbi, no otras puses mākslas darbi un refleksijas par tiem kalpo kā dati socioloģiskai izpētei.
Projekta norises laikā notika vairākas tikšanās ar visiem projekta dalībniekiem, lai izstrādātu projekta struktūru, veidotu mākslas darbus vai iegūtu datus. Projekta pirmajā tikšanās reizē mākslinieki savā starpā dalījās ar dažādām pieredzēm, viedokļiem un procesiem, kas viņus šobrīd uztrauc, nomāc un dara bažīgus. Sarunas gaitā dalībnieki vienojās, ka vides mākslas objektu vienojošā tēma būs cīņa. Cīņa pret negodību, vardarbību, nevienlīdzību. Savukārt jūlija sākumā projekta dalībnieki viesojās Stāmerienas pilī, kur viņiem bija iespēja piedalīties lekcijās un diskusijās. Lekcijas lasīja sociālo zinātņu doktorante Ance Kristāla, kas iezīmēja pētniecībā balstītas mākslas galvenos principus, kā arī vadīja radošo darbnīcu, kuras ietvaros mākslinieki intervēja viens otru, padziļinātāk pievēršoties refleksijai par cīņas tēmu dažādos līmeņos. Par cīņu no socioloģiskas perspektīvas dalībniekiem stāstīja sociālo zinātņu doktore Iveta Ķešāne, taču psiholoģisku skatījumu deva psiholoģijas doktore Diāna Zande. Radošās darbnīcās noslēgumā jaunie mākslinieki prezentēja savas radošās idejas un pamatoja tās ar svarīgākajām atziņām, kas viņiem radušās lekciju un sarunu laikā. Augusta sākumā tika atklāta izstāde, kurā bija iespējams iepazīties ar mākslinieku radītajiem trim vides mākslas objektiem par tematu “cīņa”. Četrus mēnešus vēlāk, kas bija pietiekama laika distance, lai mākslinieki varētu atgriezties ikdienas dzīvē un retrospektīvi atskatīties uz projekta norisi un tā ieguvumiem, tika veiktas padziļinātas daļēji strukturētas intervijas ar projektā iesaistītajiem māksliniekiem, lai izzinātu, kā ir vai nav mainījies viņu skatījums uz sabiedrībā aktuālām problēmām, kā ir vai nav mainījusies viņu pieeja mākslas radīšanai, kādi ir bijuši lielākie ieguvumi no dalības šajā projektā.
Galvenie rezultāti
Galvenos projekta rezultātus var iedalīt mākslinieciskajos un zinātniskajos. Pie mākslinieciskajiem rezultātiem pieskaitāmi jauno mākslinieku trīs radītie vides mākslas objekti, kas izstādīti Stāmerienas pils dārzā. Mākslas darbu koncepcijas izstrādē nozīmīgu lomu spēlēja lekcijās piedāvātais teorētiskais ietvars, kā arī meistardarbnīcās izvērstā pašrefleksijas prakse. Kā papildu projekta atstāto iespaidu ir svarīgi minēt pārmaiņas, kuras radušās jaunajos māksliniekos un viņu radošajās praksēs. Projekta noslēgumā visi dalībnieki bija ieguvuši profesionālu pašapziņu un sāka identificēties kā mākslinieki - pirms tam viņi neuzskatīja par atbilstošu piedēvēt sev šo sociālo statusu. Tāpat viņi atzina pārmaiņas savā radošajā darbībā. Iepazīšanās ar pētniecības principiem un ar kvalitatīvās metodoloģijas palīdzību izvērstā paršrefleksija padziļināja mākslas darbu konceptuālo pamatojumu. Mākslas darbos atspoguļotās idejas vispirms tika analizētas un pārdomātas, tām tika piemeklēta visatbilstošākā forma, materiāli un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Jaunie mākslinieki atzina šo par jaunieviesumu savā praksē, jo iepriekš mākslas darba radīšana notikusi apvērstā secībā - vispirms radusies forma, kurai pēc tam piemeklēta atbilstoša ideja.
Par pētniecībā balstītas mākslas pieejas radīto iespaidu uz projekta dalībniekiem plašāk iespējams uzzināt rakstu krājumam “Culture Crossroads Vol. 23” iesniegtajā rakstā “Exploring the Intersection of Research, Identity Formation and Artmaking in an Arts-based Research Project” (pieņemts publicēšanai), kas pieskaitāms pie galvenajiem projekta zinātniskajiem rezultātiem. Savukārt, konferencē “Kultūras Krustpunkti” nolasītajā referātā “Cīņa pētniecībā un mākslā: jauno mākslinieku perspektīva” plašāk tika izvērsta cīņas tēmas interpretācija mākslinieku skatījumā un tās atspoguļojums radītajos vides objektos, analizējot fokusgrupu diskusijās, padziļinātajās daļēji strukturētajās intervijās iegūtos datus, kā arī izmantojot pašus mākslas darbus kā datu avotus. Kopumā svarīgi atzīmēt, ka pētniecībā balstītas mākslas/mākslā balstītas pētniecības pieejā īstenoti sadarbības pētījumi, kas iesaista gan sociologus, gan māksliniekus, spēj sniegt daudz jaunu zināšanu abām pusēm, ne tikai kopīgi pētot konkrētu tēmu, bet iepazīstot dažādus domāšanas un uztveres veidus. Mēs redzam šajā pieejā plašu potenciālu apgūt jaunus, iepriekš neizzinātus resursus gan zinātnes, gan mākslai attīstībai.
Projekta organizatoriskā komanda vēlas pateikt paldies Evartam Melnalksnim un Kristīnei Freibergai par palīdzību projekta izveidē, Andai Laķei par padomiem un atbalstu, Aijai Lūsei par atbalstu mārketingā, Ernestam Austriņam par vizuālo noformējumu, Andrim Stavro par brīnišķīgo grāmatu, kas mums palīdzēja Edvarda Liedskalniņa pētniecībā, Jurim Volodinam no reklāmas darbnīcas "KOPA" par atbalstu afišu un info plākšņu izdrukā. Kā arī liels paldies Stāmerienas pils kolektīvam, īpaši Anitai Birzniecei par to, ka atbalstīja mūs visa projekta garumā.
Projektā piedalījās septiņi jaunie mākslinieki – Luīze Gulbe, Madara Portnaja, apvienība “PAMA” (Elīna Kaire, Aleksis Jānis Trops, Elia Lasmane, Katrīna Vītola, Elza Jenzena). Projektu organizēja Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju “Kultūras socioloģija un menedžments” apakšprogrammas studentes Lote Katrīna Cērpa, Elza Rubīna, Lilita Podiņa un Sabīne Ozola un Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, Mg.sc.soc. Ance Kristāla.
Uz izstādi atskatīties iespējams: https://www.facebook.com/reel/3224071721192687 un https://dzirkstele.lv/kultura-un-izklaide/celojums-uz-utopiju-stamerienas-parka/