ZIŅAS

Latvijas Kultūras akadēmija īstenos ES programmas "Apvārsnis 2020" finansētu starptautisku pētniecisku projektu

24.02.2016

Vai un kā kultūras mantojums Eiropā cilvēkus vieno un šķir – tas ir viens no galvenajiem jautājumiem trīs gadu pētniecības projektā “CoHERE” (“Critical Heritages: Performing and Representing Identities in Europe”), ko finansiāli atbalsta Eiropas pētniecības un inovācijas finansējuma programma “Apvārsnis 2020” (http://h2020.lv/) un kurā apvienojušies 12 partneri no dažādām Eiropas pētniecības institūcijām, tostarp – Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs.

Pētnieki no dažādiem aspektiem izzinās un identificēs atšķirības, kā cilvēki, kopienas, institūcijas Eiropas valstīs interpretē un izmanto kultūras mantojumu, un raksturos nosacījumus, kā tiek radīta piederības vai citādības sajūta. Projektā tiks analizēta muzeju, kultūras izglītības, tūrisma, valodas, mūzikas un dejas loma Eiropas un dažādu tautu kultūras identitātes stiprināšanā. LKA pētnieki turpinās un padziļinās līdz šim veiktos pētījumus par Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīciju un tās ilgtspēju mūsdienu sabiedrībā, kas aizsākti Valsts pētījumu programmas “Habitus. Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē” ietvaros (http://habitus.lka.edu.lv/), bet jau plašākā – Eiropas – kontekstā, salīdzinot nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes Baltijā ar citām UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā iekļautām tradīcijām.

Projektā piedalās 12 partneri no dažādām Eiropas valstīm: Lielbritānijas, Dānijas, Nīderlandes, Grieķijas, Turcijas, Itālijas, Beļģijas, Polijas un Latvijas, galvenokārt – augstskolu pētniecības centri. Latvijā šis ir viens no retajiem humanitāro un sociālo zinātņu jomā ES programmas “Apvārsnis 2020” atbalstītajiem projektiem. Kopumā apakšprogrammā “Eiropa mainīgajā pasaulē: iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība” (http://h2020.lv/lv/eiropas-programmas/horizonts-2020/sabiedribas-izaicinajumi/ieklaujosa-novatoriska-un-domajosa-sabiedriba) tika pieteikti 147 projekti. Iespēja īstenot pētnieciskās aktivitātes starptautiskā pētnieku konsorcijā LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniekiem nodrošinās jaunu, unikālu pieredzi, kā arī ļaus analizēt un vērtēt Latvijas kultūras mantojuma izpausmes plašākā salīdzinošā mērogā.

Projekta vadītājs Ņūkāslas Universitātes Mākslas un Kultūras skolas profesors Kristofers Vaitheds (Christopher Whitehead) no Lielbritānijas atzīst, ka tas ir liels izaicinājums pašreizējā Eiropas politiskajā klimatā pētīt, kā dažādas kultūras mantojuma izpausmes varētu palīdzēt radīt saliedētāku Eiropu.

Projekta rezultātā paredzētas gan zinātniskas publikācijas un monogrāfijas, gan semināru un akadēmiski-lietišķu diskusiju cikli, gan virkne praktiski orientētu rekomendāciju politikas veidotājiem. Latvijas Universitātes profesors, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels ir uzņēmies projekta pētnieciskās atziņas translēt mākslinieciskā – oratorijas – formā, lai kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas un Heriota-Vata Universitātes (Lielbritānija, Edinburga) studentiem iestudētu multimediālu izrādi, kas atklātu Eiropas kultūras mantojuma tradicionālās un mūsdienīgās izpausmes.

No Latvijas puses projektu vada LKA rektore, profesore Rūta Muktupāvela, kas uzskata, ka dalība visu laiku lielākajā ES pētniecības un inovāciju programmā “Apvārsnis 2020” nacionālajai kultūras augstskolai ir nopietns izaicinājums un arī liela iespēja vienlaikus: “Skaidrs, ka gaida ļoti intensīvs darbs, tomēr noteikti priecē divas lietas – starptautisks LKA zinātnieku kapacitātes novērtējums un iespēja Eiropas līmeņa pētniecībā kā līdzvērtīgus spēlētājus iesaistīt labākos mūsu pašu maģistrantūras un doktorantūras studentus, kas jau strādā pie inovatīvām kultūras fenomenu pētniecības metodēm, piedalās starptautiskos jauno zinātnieku un mākslinieku tīklojumos, pārliecinoši turpinot LKA uzņemto izaugsmes kursu.”

Projekts tiks īstenots laika posmā no 2016. gada aprīļa līdz 2019. gada pavasarim, un tā kopējais finansējums no ES programmas “Apvārsnis 2020” ir 2,5 miljoni eiro.