Uzņemšana katru gadu
Pilna laika studijas
– Akreditēta studiju programma
– Budžeta un maksas studiju vietas
– Studiju ilgums: 2 gadi (4 semestri)
– Studiju valoda: latviešu
– Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu maģistra grāds radošajās industrijās
– Studiju norises vieta: Rīga, Miera iela 58a
– Specializācijas prakse: 125 stundu prakse
– Starptautiskās mobilitātes iespējas: studijas, prakse un absolventu prakse ERASMUS+ apmaiņas programmas ietvaros, iespēja izmantot ārvalstu valdību stipendijas un piedalīties vasaras skolās
– Programmas direktore: lektore Mg.art. Aija Lūse
– Studiju maksa: tiks precizēta
Programmas mērķis
Sekojot līdzi darba tirgus pieprasījumam, programmas mērķis ir sagatavot konkurētspējīgus speciālistus kultūras un mākslas nozares darba tirgum ar padziļinātu izpratni par kultūras un mākslas procesiem nacionālā un globālā kontekstā, kā arī ar kultūras un mākslas organizāciju pārvaldībai nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Programmas mērķis ir nodrošināt studējošajiem iespēju iegūt padziļinātas, inovatīvas un mūsdienu kultūras un radošā sektora darba tirgū pieprasītas teorētiski un praktiski ievirzītas zināšanas, prasmes un kompetences.
Studiju saturs
Studiju procesā tiek veicināta izpratne par valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora darbības pamatprincipiem kultūras jomā:
– Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi nodrošina programmas akadēmisko pamatu, stiprina izpratni par kultūras un mākslas procesu likumsakarībām un sagatavo studentus maģistra darba izstrādei.
– Kultūras projektu un organizāciju vadītāja zināšanu un prasmju attīstīšanai tiek piedāvāti gan teorētiski, gan praktiski lekciju kursi kultūras pārvaldībā, organizāciju, komandu un konfliktu vadībā, pasākumu producēšanā, kultūras un digitālajā mārketingā, zīmolvedībā, kultūrpolitikā, kultūras ekonomikā, kultūras uzņēmējdarbībā un stratēģiskajā vadībā.
– Tāpat studējošajiem ir iespēja attīstīt profesionālās komunikācijas un sevis prezentēšanas prasmes, apgūstot lietišķo etiķeti un publiskā tēla veidošanu.
– Programmā ir arī obligāta prakse kultūras organizācijās un uzņēmumos Latvijā vai starptautiski, kas sniedz iespēju pārbaudīt teorētisko zināšanu praktisko pielietojumu pastāvošajā kultūrpolitiskajā un ekonomiskajā kontekstā.
Starptautiskā mobilitāte un izvēles kursi
Līdzās obligātajam studiju saturam studējošajiem ir iespēja izvēlēties studiju kursus C (brīvās izvēles) daļā atbilstoši savām interesēm. Tāpat LKA piedāvā izmantot Erasmus+ studiju, prakses vai absolventa prakses iespējas, dalību Eiropas Universitāšu alianses ACE2-EU starptautiskajās mācību programmās (līdz vienai nedēļai), kā arī iesaistīties LKA mentoringa programmā.
Absolventu karjeras iespējas
Programmas absolventi sniedz būtisku ieguldījumu kultūras nozares darbībā Latvijā, pārstāvot visus kultūras sektorus (valsts, pašvaldību, nevalstisko un privāto) un strādājot kultūras institūcijās gan vadītāju, gan projektu vadītāju u. c. pozīcijās. Tādējādi programmas absolventi lielā mērā ir tie, kuri kopā ar citu LKA studiju programmu absolventiem veido Latvijas aktīvāko jaunās un vidējās paaudzes kultūras profesionāļu kopienu, sekmējot nozares attīstību ilgtermiņā.
Pasniedzēji
Programmas pasniedzēji ir gan nozarē praktiski strādājoši profesionāļi, gan akadēmiski spēcīgas personības, kas studējošos iesaista gan radošu, gan pētniecisku projektu īstenošanā.
Studiju organizācija
Studiju process notiek kombinēti klātienē un attālināti, katra semestra sākumā noskaidrojot konkrētās studējošo grupas preferences un vēlmes, ņemot vērā studējošo noslodzi pamatdarbā, kā arī pasniedzēju iespējas. Pamatā lekcijas notiek četrus vakarus nedēļā – pirmdienu, otrdienu, trešdienu un ceturtdienu vakaros no plkst. 17.30 līdz 20.45. Pakāpeniski notikusi arī pāreja uz studiju formātu, kas ir pietuvināts moduļu principam. Studijas notiek 20 mācību nedēļu garumā ar pakāpenisku pārbaudījumu kārtošanu un bez atsevišķas eksāmenu sesijas. Katrā semestrī ieplānota arī viena patstāvīgo studiju nedēļa.
Attālināta konsultācija ar programmas direktori
Interesentiem ir iespēja pieteikties attālinātai konsultācijai par studijām programmā ar programmas direktori Aiju Lūsi. Konsultācijas laikā iespējams uzzināt vairāk par studiju saturu, uzņemšanas prasībām un studiju iespējām.
Lai vienotos par konsultācijas laiku, lūdzam iepriekš sazināties, rakstot uz e-pastu: aija.luse@lka.edu.lv
Izpratne
– padziļinātas un paplašinātas starpdisciplināras zināšanas un izpratne par kultūras un mākslas nozaru vēsturiskās attīstības un mūsdienu procesu likumsakarībām
– izpratne par jaunākajiem atklājumiem kultūras studijās, mākslas zinātnē un jomas pārvaldības teorētiskajās pieejās
– spēja argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistēmiskiem kultūras studiju, mākslas nozares un mākslas pārvaldības vai citiem kultūras un radošā sektora profesionālajiem aspektiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem
Pētniecība
– spēja patstāvīgi iegūt informāciju un kritiski analizēt sarežģītas nozares problēmas, prasme pielietot kultūras studiju un mākslas jaunākās zinātniskās pētniecības metodes
– spēja izmantot teorētiskās zināšanas un empīriskos datus kultūras un mākslas norišu analīzē, salīdzinājumā un izvērtēšanā
– prasme izmantot jaunākās empīrisko pētījumu pieejas, patstāvīgi radīt jaunas zināšanas, lietot kvantitatīvo un kvalitatīvo datu ieguves, analīzes un vizualizācijas programmas
Prakse
– spēja patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi kultūras un mākslas pārvaldības jomā, uzņemties atbildību par personāla grupu darba rezultātiem un to analīzi, spēja veikt uzņēmējdarbību un ieviest inovācijas kultūras un radošajā sektorā vai savas vadītās kultūras organizācijas darbā
– zināšanas par kultūras un mākslas organizāciju un projektu pārvaldības, klasiskā un digitālā mārketinga, zīmolvedības pamatprincipiem, prasme tos pielietot praksē
– spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus kultūras projektu izstrādē un vadībā, radoši un konceptuāli izmantot teorētiskās zināšanas un empīrisko pētījumu datus
– prasme atbildīgi izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas kultūras un mākslas norišu pētniecībā un pārvaldībā, kā arī digitālā satura iegūšanā, radīšanā un koplietošanā
24% Pētniecība un maģistra darbs
32% Kultūras pārvaldiba, finansēšana un mārketings
18% Kultūras un mākslas teorija un vēsture
9% Personīgā izaugsme un pilnveide
7% Specializācijas prakse
Kultūras jomas aktualitātes un starptautiskā dimensija kopsummā ar akadēmijas demokrātisko atmosfēru un pasniedzēju augsto profesionalitāti sniedz padziļinātu, akadēmisku izpratni par kultūras menedžmenta būtību un iedvesmo personīgajai izaugsmei.
Anta Teivāne
Kādu laiku atpakaļ man bija iespēja pētīt kādas Tautas augstskolas darbību Dānijā, un man prātā palika cieņpilnās un draudzīgās attiecības starp studentiem un pasniedzējiem, motivējošā un atbalstošā mācību vide. Latvijas Kultūras akadēmijā sajūtu to pašu. Esmu sajūsmā par “Kultūras menedžmenta” apakšprogrammu, kurā man tikusi tā vienreizējā iespēja studēt! Mans darbs saistīts ar kultūras jomas jautājumu risināšanu, un tieši “Kultūras menedžmenta” apakšprogramma piedāvā apgūt mākslas, uzņēmējdarbības un organizatoriskās prasmes, kuras, pateicoties izciliem profesionāļiem, mēs apgūstam mūsdienīgā veidolā – caur lekcijām, diskusijām, praktisku darbošanos. Un, ja vēl blakus ir draudzīgi un atbalstoši kursabiedri…paldies ikvienam, LKA!
Anita Ostrovska
Apakšporgrammas pasniedzēji ir pieredzējuši nozares profesionāļi, kas pat tiem studentiem, kas kultūras laukā jau ir apbružājušies, palīdz esošās zināšanas strukturēt un papildināt.
Agnese Karlsone
Latvijas Kultūras akadēmija ir brīnišķīga vieta, kur studēt. Studiju procesā iegūtās teorētiskās zināšanas papildināja pieredzes stāsti gan no pasniedzējiem, gan studiju biedriem, raisot interesantas diskusijas un pārdomas. Ieguvu ne tikai vērtīgas zināšanas, kuras noder profesionālajā dzīvē, bet arī lieliskus kursabiedrus.
Karīna Zeļonka
Kultūras menedžmentā apgūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas, iemaņas un prasmes kvalitatīvi sagatavo kultūras un mākslas tirgum gan Latvijas mērogā, gan Eiropas Savienības kontekstā. Spēja orientēties aktualitātēs un mūsdienu tendencēs tika attīstīta visnotaļ augstā līmenī, par ko esmu ārkārtīgi pateicīgs. Piedāvāto zināšanu spektrs diezgan plašs, bet nepieciešams un pielietojams gan kultūras projektu sagatavošanā, gan pasākumu organizēšanā, gan mākslas procesu plašākai izpratnei. Pieļauju, ka varu sevi uzskatīt par augstas klases ekspertu kultūras vadības jomā. Paldies liels LKA!
Romāns Gruznovs
Studijas maģistra studiju apakšprogrammā “Kultūras menedžments” ir viennozīmīgs ieguvums. Studijās darām gan praktiskas lietas – rakstām projektus un mācāmies kļūt par lieliskiem oratoriem –, gan apgūstam nepieciešamo teorētisko bāzi – sākot ar laikmetīgās mākslas izpratni, kultūrpolitikas jautājumiem Latvijā un beidzot ar zīmola nozīmi organizācijā un pasākumu menedžmenta praktiskajiem elementiem. Studijas nav grūtas, bet intensīvas gan – garlaicīgi nav un nebūs. Un, šķiet, vērtīgākais, ir kontakti un ikdienišķa komunikācija ar nākotnes partneriem, draugiem un vienkārši lieliskiem kolēģiem, kas, katrs pārstāvot savu nozari, sniedz neatsveramu ieguldījumu karjeras izaugsmē, iepazīstinot ar katras nozares specifiku – filmu nozare, skatuves mākslas, radošie kvartāli, kultūras mantojums... No visa kā pa kripatiņai!
Artūrs Apsītis
Programmas lielākais pluss – lekciju laikā iegūsi ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas, kuras tiek papildinātas un bagātinātas ar pasniedzēju un kolēģu piemēriem no profesionālās darba pieredzes. Lekciju laikā, sadarbojoties vienam ar otru, tiek meklēti dažādi risinājumi kultūras nozares attīstībai, kā arī personīgajai izaugsmei, lai sasniegtu savus izvirzītos mērķus. Tādēļ programma ir piemērota ikvienam, kurš redz savu nākotni kultūras jomā un vēlas to pilnveidot!
Egija Salaciete
“Kultūras menedžmenta” apakšprogramma ir iespēja savas praksē gūtās zināšanas papildināt ar vērtīgām atziņām no pieredzējušiem docētājiem, kuri ar patiesu entuziasmu gatavi dalīties ar zināšanām. Iespēja aptvert jaunus teorētiskus apvāršņus, iesaistīties kvalitatīvās diskusijās un augt profesionāli praksē.
Biju patīkami pārsteigta par personīgo pieeju gan katram studentam, gan mūsu grupai – piedāvājot mums tieši to, kas mums kā profesionāļiem savai izaugsmei vajadzīgs.
Patrīcija Kolāte
Kultūras menedžmenta studijas ir ne tikai paplašinājušas manas akadēmiskās zināšanas, bet arī iedvesmojušas izmēģināt darīt ko jaunu. Īpaši interesanti ir tie lekciju kursi, kuros veicam praktiskus uzdevumus grupās un kopā apmeklējam kultūras pasākumus. Studiju procesā būtiska ir domu apmaiņa. Savstarpēji daloties ar pieredzēm no dažādām kultūras darbības jomām, ģenerējam jaunas idejas tālākai īstenošanai.
Marta Luīza Treimane
Mākslas maģistre, lektore Aija Lūse Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) strādā kopš 2014. gada, aktīvi iesaistoties komunikācijas, mārketinga un studiju atbalsta procesu īstenošanā un vadībā, kā arī docējot kultūras un digitālā mārketinga kursus. Iepriekš vadījusi LKA Komunikācijas departamentu, kā arī guvusi nozīmīgu pieredzi sabiedrisko attiecību un mārketinga darbā zinātnes un kultūras projektos.
Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot gan bakalaura (2010), gan maģistra grādu mākslās (2014). Paralēli akadēmiskajam darbam darbojas kā komunikācijas eksperte Eiropas Universitāšu aliansē ACE²-EU (https://www.ace2eu.eu/) un sabiedrisko attiecību un zinātniskās darbības komunikācijas speciāliste LKA Kultūras un mākslu institūtā. Kopš 2025. gada vada akadēmisko maģistra studiju programmu “Kultūras un mākslas pārvaldība”.
Profesionālā pieredze aptver vairāk nekā desmit gadus ilgu darbu kultūras un akadēmiskās vides komunikācijā un mārketingā, tostarp ar sabiedrības iesaistes iniciatīvām. Plaša pieredze akadēmisko un izglītojošo konferenču organizēšanā – kopš 2013. gada koordinē LKA starptautisko zinātnisko konferenci “Kultūras Krustpunkti”, kā arī studējošo konferenci “ZinātMāksla”. 2022. gadā piedalījusies arī Valsts pētījumu programmas “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” noslēguma konferenču sērijas organizēšanā sadarbībā ar Latvijas vadošajām kultūras un izglītības institūcijām. 2024. gadā izstrādājusi komunikācijas stratēģiju projektam “Latvijas kultūras un radošais ekosistēmas kā noturības un ilgtspējas resurss” / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), kas īstenots Kultūras ministrijas nacionālās pētniecības programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” ietvaros.
LKA docētie kursi: Kultūras un digitālais mārketings, Digitālais mārketings.
Tiks precizēti
Pieteikšanās kārtība tiks precizēta
Tiks precizēta
Uzņemšanai studiju programmā noteiktās prasības
Iestājpārbaudījums “Pārrunas”, kurā pēc iepriekš iesniegtajām motivācijas vēstulēm, kā arī atbildēm uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem tiek noskaidrota reflektantu motivācija kultūras menedžmenta studijām, zināšanas kultūras teorijā un vēsturē, izpratne un spējas formulēt viedokli par kultūras menedžmenta un kultūrpolitikas aktuāliem jautājumiem, kā arī angļu valodas zināšanas. Tiek noskaidrotas reflektanta intereses maģistra darba tematikas un problemātikas jomā, kā arī sagatavotība atbilstošajā tematikā īstenot pētniecisku darbu.
Konkursa vērtēšanas kritēriji
Iestājpārbaudījums “Pārrunas” tiek vērtēts 100 punktu sistēmā:
– motivācija studijām apakšprogrammā, prasme sevi rakstiski (motivācijas vēstule) un mutiski prezentēt (1–30 punkti);
– izpratne un zināšanas par kultūras nozares, kultūras menedžmenta un kultūrpolitikas aktualitātēm Latvijā (1–30 punkti);
– maģistra darba tēmas iecere, tās aktualitāte un atbilstība studiju programmai (1–20 punkti);
– angļu valodas zināšanas (1–20 punkti).
Pārrunās reflektantam jāsaņem ne mazāk kā 40 punktu, pretējā gadījumā nav iespējams pretendēt uz studiju vietu. Ja pārrunās pretendents saņem mazāk kā 60 punktu, reflektantam nav iespēju pretendēt uz budžeta vietu studiju programmā.
Informācija tiks precizēta
Tiks precizēta
2026.gada absolventu gadagrāmata
2025.gada absolventu gadagrāmata
2024.gada absolventu gadagrāmata
2023.gada absolventu gadagrāmata
2022.gada absolventu gadagrāmata
2020.–2021. gada absolventu gadagrāmata
2019.gada absolventu gadagrāmata
2018.gada absolventu gadagrāmata
2017.gada absolventu gadagrāmata
2016.gada absolventu gadagrāmata
2015.gada absolventu gadagrāmata
2014.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2013.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
2012.gada (skatuves un audiovizuālās mākslas) absolventu gadagrāmata
Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra
Programmas direktore: lektore Aija Lūse, aija.luse@lka.edu.lv
Uzņemšanas informācija
Zvani – (+371) 26423518
Raksti Watsapp – (+371) 26423518
Raksti – uznemsana@lka.edu.lv
Dr.phil. Andrejs Balodis ir Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs kopš 2013. gada. Pasniedz kursus filozofijā, ētikā, estētikā un loģikā. Ir divu monogrāfiju un vairāku akadēmisku rakstu autors. Piedalās vairākos LZP projektu grantos. Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai A. Balodis regulāri piedalās dažādos starpdisciplināros kultūras projektos un vada podkāstu.
Pilnais apraksts
Dr.philol., Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs un docētājs Akadēmijā kopš 1992. gada. Literatūras vēsturnieks R. Briedis ir vairāku grāmatu autors: “Teksta cenzūras īsais kurss: Prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā” (2010), “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā, 1888–1944, 1945–2005” (1–2, 2006), ko Guntis Berelis raksturojis kā “interesantāku lasāmvielu nekā aizraujošu detektīvu”. u.c.
Pilnais apraksts
Pēdējo 13 gadu laikā Franss ir lasījis lekcijas dažādās universitātēs un mūzikas, teātra un vizuālās mākslas akadēmijās Austrijā, Horvātijā, Itālijā, Latvijā, Nīderlandē, Slovēnijā un Zviedrijā. Bijis dažādu (starpnozaru un starptautisku) festivālu vadītājs Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Dānijā un Zviedrijā. Laikā no 1998. līdz 2008. gadam F.Brauers strādāja par trīs mūzikas ansambļu ģenerālmenedžeri, producējot koncertus, operas izrādes un ierakstus.
kristine.freiberga@lka.edu.lv
Mākslas maģistre, docente Kristīne Freiberga Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2018. gada. Paralēli akadēmiskajam darbam strādā kā producente un vada LKA Producēšanas un mārketinga departamentu. Kopš 2020. gada vada LKA akadēmisko maģistra studiju programmu “Kultūras un mākslas pārvaldība”.
Pilnais apraksts
agnese.hermane@lka.edu.lv
Asociētā profesore un pētniece Ph. D. Agnese Hermane ir Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskās sadarbības prorektore. Iepriekš bijusi studiju prorektore, vadījusi Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru, LKA un RTU kopīgo bakalaura studiju programmu “Radošās industrijas, bijusi arī maģistra studiju apakšprogrammas “Kultūras menedžments” vadītāja. Agnese Hermane ir ieguvusi doktora zinātnisko grādu Latvijas Kultūras akadēmijā, izstrādājot pētījumu par līderības izpausmēm Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadībā. Praktiskā pieredze kultūras menedžmentā iegūta vadot un koordinējot daudzskaitlīgus vietējas nozīmes un starptautiskus kultūras projektus vizuālās mākslas, teātra un izglītības jomā.
Pilnais apraksts
Ance Kristāla ir Akadēmijas lektore kopš 2021. gada un docē vairākus studiju kursus kultūras un mākslas socioloģijā, kultūras teorijā un pētījumu metodoloģijā. Ir Akadēmijas absolvente, ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās, vēlāk sociālo zinātņu maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātē, kur arī turpina studijas doktorantūrā. Šobrīd vada Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedru.
Pilnais apraksts
Iveta Ķešāne ir Latvijas Kultūras akadēmijas asociātā profesore. Iveta ir ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā Latvijas Kultūras akadēmijā un maģistra grādu globālo studiju programmā Freiburgas Universitātē (Vācijā) un KwaZulu-Natal Universitātē (Dienvidāfrikā). Doktora grādu socioloģijā Iveta ieguva 2016.gadā Kanzasas Štata Universitātē (ASV).
Pilnais apraksts
LKA profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.) Anda Laķe ir Akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Uzsāka darbu Latvijas Kultūras akadēmijā 1997. gadā kā lektore Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā. 2004.- 2016. gadam bijusi katedras vadītāja, šobrīd ir LKA akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Mākslas” apakšprogrammas Kultūras socioloģija un menedžments vadītāja.
Mākslas maģistre, sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Lūse Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2014. gada. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un ieguvusi gan bakalaura (2010), gan maģistra grādu mākslās (2014). 2016. gadā LKA apguvusi studiju kursu „Grafiskā dizaina pamati”. 2019. gadā ieguvusi RISEBA profesionālās pilnveides programmas sertifikātu par apgūto studiju programmu „Digitālais mārketings”. No 2020. gada lasa lekcijas studiju kursā „Kultūras un digitālais mārketings”.
Pilnais apraksts
Rūta Muktupāvela, Ph.D. kultūras teorijā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, LKA rektore, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai (2017-2021), Latvijas Augstskolu profesoru valdes priekšsēdētāja vietniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijas, etnoloģijas un folkloristikas jomā autore.
Pilnais apraksts
Lolita Ozoliņa ir ieguvusi zinātņu doktora grādu (Ph.D.) mākslās un humanitārajās zinātnēs, aizstāvot disertāciju “Nemateriālā kultūras mantojuma kopienu loma vietas identitātes konstruēšanā un reprezentācijā. Sēlijas vēsturiskās zemes piemērs”. Šobrīd Lolita ir docenta p.i. Latvijas Kultūras akadēmijā, kur viņas akadēmiskās intereses aptver kultūras, vietas un personības zīmolvedību, kā arī kultūras mantojumu, vietas un kopienu identitātes tēmas.
Pilnais apraksts
Elizabete Palasiosa ir Latvijas Kultūras akadēmijas Radošo industriju bakalaura programmas direktore un lektore, uzņēmuma “Story Hub” līdzdibinātāja un producente ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi radošo industriju sektorā. Savā profesionālajā darbībā Elizabete apvieno zināšanas un pieredzi no kultūras, kino, teātra, muzeju, pasākumu, skatuves mākslu, izklaides, interaktīvo tehnoloģiju un mediju jomām.
Pilnais apraksts
Dita Pfeifere ir Latvijas Kultūras akadēmijas lektora p. i., doktora grāda kandidāte. Paralēli akadēmiskajam darbam strādā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, piedaloties pašvaldības kultūrpolitikas veidošanā. Ilgstoša pieredze kultūras menedžmenta jomā, iesaistoties gan publiskā, gan nevalstiskā sektora kultūras un izglītības projektu īstenošanā. Pieredze arī darbā valsts pārvaldē, kas iegūta strādājot Latvijas Nacionālajā kultūras centrā un Latvijas Republikas Kultūras ministrijā.
Pilnais apraksts
Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters Latvijas Kultūras akadēmijā sāka strādāt 90. gadu otrajā pusē paralēli darbam Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.
Pilnais apraksts
Teātra zinātniece un kritiķe, mākslas zinātņu doktore, bakalaura studiju apakšprogrammas "Drāmas un teksta studijas" vadītāja un Kultūras un mākslu institūta pētniece. Kopš 2022. gada LKA Nacionālās skatuves mākslas skolas (Skatuves mākslas katedras) vadītāja.
Pilnais apraksts
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) viesprofesors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Andris Vecumnieks (1964*) ir pieredzes bagāts komponists, diriģents, muzikologs. 2015. gadā LKA ieguvis doktora grādu (PhD) par mūzikas teatralitātes problēmām – promocijas darba tēma “Teatralitātes fenomens mūzikā. Jura Karlsona teātra telpa.”
Pilnais apraksts
Līga Vinogradova ir ieguvusi zinātniskā doktora grādu Rīgas Stradiņa universitātē, izstrādājot pētījumu par emociju lomu tradīcijā socioloģijas nozares ietvaros (2021.). Pētnieciskā darbība norisinājusies Latvijas Kultūras akadēmijā kā zinātniskajam asistentam. Līga ir piedalījusies gan akadēmiskajos, gan lietišķajos pētījumos, kas fokusējas uz kultūras nozares dažādiem tematiem – kultūras mantojums, kultūras patēriņš, auditorijas izpēte kultūras institūcijās un pašvaldībās.
Pilnais apraksts
Sandis Voldiņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants, ieguvis jurisprudences maģistra grādu Latvijas Universitātē un humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. Ilgstoši strādājis Kultūras ministrijā un Valsts kancelejā, kopš 2019.gada ir VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes loceklis. Vadījis vairākus liela apjoma kultūras, pārmaiņu, vadības, investīciju un attīstības projektus.
Pilnais apraksts
Ievai Zemītei ir doktora grāds ekonomikas nozares vadībzinātnes apakšnozarē (Dr. oec.), kurš iegūts 2016.gadā. Profesionālā darbība ir saistīta ar kultūras un radošās uzņēmējdarbības, radošo industriju un kultūras ekonomikas jomu.
Pilnais apraksts
Humanitāro zinātņu maģistre - runas mākslas un aktiermeistarības pedagoģe, kino kastinga atlases režisore, runas mākslas konsultante un balss kastinga atlases vadītāja vairāku latviešu kino filmu ieskaņošanā. Režisore, scenārija autore un līdzautore animācijas filmām un dažādiem publiskiem pasākumiem. Praktizē meistarklases runas mākslā, aktiermeistarībā un animācijā.
Pilnais apraksts